Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Labi darbi sagādā slavu Jehovam

SAVĀ Kalna sprediķī Jēzus mācekļiem teica: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.) Arī mūsdienās patiesi kristieši dara ’labus darbus’, kas sagādā slavu Jehovam.

Kādi ir šie labie darbi? Tā ir ne tikai labās vēsts sludināšana, bet arī mūsu priekšzīmīgā uzvedība, kam ir liela nozīme. Bieži vien tieši mūsu labā uzvedība sākumā piesaista cilvēkus kristiešu draudzei. Tālāk aprakstītie notikumi ilustrē, kā Jehovas liecinieki Martinikā liek ’savai gaismai spīdēt ļaužu priekšā’.

◻ Sludinot no mājas uz māju, kāda Jehovas lieciniece apmeklēja katoļticīgu sievieti. Jau 25 gadus šī katoliete dzīvoja kopā ar vīrieti, ar kuru nebija precējusies. Viņai bija zināms priekšstats par to, ko māca Jehovas liecinieki, jo aptuveni pirms septiņiem gadiem viņa bija saņēmusi grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemesa. Šī sieviete lieciniecei teica: ”Reliģiju ir pārāk daudz. Es nezinu, kam lai tic, kad apkārt valda tāds juceklis.” Lieciniece sievietei paskaidroja, ka patiesība ir atrodama vienīgi Bībelē un viņai ir rūpīgi jāstudē Svētie raksti, kā arī jālūdz, lai Dievs dotu savu svēto garu un vadītu viņu, ja viņa grib atrast patiesību.

Kaut gan šī sieviete labprāt studēja Bībeli, kādu laiku viņa atraidīja visus ielūgumus apmeklēt kristiešu sapulces Jehovas liecinieku Ķēniņvalsts zālē. Kāpēc? Tāpēc, ka viņa bija ārkārtīgi kautrīga. Visbeidzot, saņēmusi ielūgumu uz Kristus nāves atceres vakaru, viņa tomēr pārvarēja savu kautrīgumu un ieradās.

Šajā sapulcē viņu visdziļāk iespaidoja sirsnīgā atmosfēra, kas valdīja Ķēniņvalsts zālē. Viņa nekad nebija pieredzējusi, ka tādas neviltoti draudzīgas attiecības valdītu viņas baznīcā. Kopš tās reizes šī sieviete sāka apmeklēt visas sapulces, ko rīkoja vietējie liecinieki, un pēc neilga laika apprecējās ar to vīrieti, ar kuru kopā viņa dzīvoja. Tagad viņa ir kristīta draudzes locekle.

◻ Iepriecinoši rezultāti ir bijuši arī citas Jehovas liecinieces labajiem darbiem. Viņa strādāja atbildīgā amatā kādā birojā. Kad šajā birojā tika pieņemts darbā kāds vīrietis no Reinjonas salas, daži darbabiedri sāka viņu izsmiet mazā auguma dēļ. Viņš pastāvīgi tika apsmiets. Turpretī lieciniece vienmēr izturējās pret šo cilvēku laipni un ar cieņu. Pēc neilga laika viņš lieciniecei jautāja, kāpēc viņas izturēšanās tā atšķiras no citu darbinieku uzvedības.

Lieciniece paskaidroja, ka viņas cieņas pilnā attieksme balstās uz Bībeles principiem, ko viņa ir iemācījusies no Jehovas lieciniekiem. Viņa arī parādīja šim vīrietim, kas Svētajos rakstos teikts par Dieva nodomiem un par cerību uz jauno pasauli. Viņš piekrita studēt Bībeli, kā arī sāka apmeklēt kristiešu sapulces un visbeidzot apprecēja sievieti, ar kuru kopā dzīvoja.

Galu galā šis cilvēks atgriezās Reinjonā. Agrāk viņam nebija bijušas labas attiecības ar radiniekiem, it īpaši ar sievas piederīgajiem. Taču tagad viņus ļoti iespaidoja šī vīrieša labā, kristīgā uzvedība. Viņš tika kristīts, un tagad ir kalpošanas palīgs. Arī vairāki viņa ģimenes locekļi — to vidū sieva un divas meitas — kalpo kristiešu draudzē un sludina labo vēsti par Dieva Ķēniņvalsti.

[Zemsvītras piezīme]