Bībeles patiesības izplatīšana Portugālē

NO Kaminjas ziemeļos līdz Vilarealai di Santuantoniu dienvidos 800 kilometru garā Atlantijas okeāna joslā gar Portugāles krastiem ir izkaisīti tūkstošiem krāsainu zvejas kuģu. Gadsimtiem ilgi zvejnieki ir ’braukuši jūrā ar saviem kuģiem’, un zivis daudziem portugāļiem ir kļuvušas par galveno uzturā lietojamo produktu. (Psalms 107:23.)

Pēdējos 70 gados Portugālē notiek arī citāda zveja. Jehovas liecinieki centīgi stāsta labo vēsti daudziem tūkstošiem simbolisku zivju. (Mateja 4:19.) 1995. gada maijā augstākais Ķēniņvalsts sludinātāju skaits šajā zemē bija 44 650 — apmēram 1 liecinieks no katriem 210 iedzīvotājiem. Ir pilsētas, kur procentuāli liecinieku ir divreiz vairāk.

Tā kā ir tik daudz strādnieku, daudzos apvidos sludināšanas teritorijas tiek apmeklētas gandrīz katru nedēļu. Tāpēc liecinieki Portugālē ar aizrautību izmanto dažādus paņēmienus, lai pastāstītu citiem par savu cerību, kas ir balstīta uz Bībeli. Jā, viņi izprot, cik svarīgi ir darīt zināmu Bībeles patiesību visos iespējamos veidos. (1. Korintiešiem 9:20—23.)

Palīdzība reliģiski noskaņotiem cilvēkiem

Saskaņā ar 1991. gada tautas skaitīšanu, 70 procenti Portugāles iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem sevi uzskata par katoļiem. Un tomēr cilvēku zināšanas par Bībeli ir zemā līmenī. Laikrakstā Jornal de Notícias bija teikts: ”Bībeles nezināšana — tā ir viena no lielākajām katoliskās pasaules traģēdijām!” Kāpēc pastāv šāds stāvoklis? Portugāles laikraksts Expresso sniedz atbildi. Šī izdevuma ziņojumā par 500 garīdznieku sapulci Fatimā ir rakstīts: ”Pēc prelāta vārdiem, garīdzniekiem jāpārstāj pildīt nebeidzami papildu pienākumi, lai viņi varētu no jauna kļūt par ”sludinātājiem”. [..] Ja garīdznieks ar visu sirdi sludinās evaņģēliju, viņam neatliks laika citām nodarbībām.”

Atšķirībā no katoļiem Jehovas liecinieki Portugālē neatlaidīgi sludina Bībeles patiesību visos iespējamos veidos. Iznākums ir tāds, ka daudzi patiesīgi katoļi iegūst zināšanas par Bībeli.

Karlota bija dedzīga katoliete un piederēja pie jauniešu grupas kādā reliģiskā savienībā. Viņa bija arī audzinātāja bērnudārzā, kur strādāja Jehovas liecinieks Antoniu. Antoniu bija pastāvīgais pionieris jeb pilnas slodzes kalpotājs, un viņš vienmēr centās pusdienas pārtraukumā runāt ar darbabiedriem par Bībeli. Reiz Karlota viņam uzdeva jautājumu par ticību elles ugunīm un Marijas kultu. Antoniu viņai parādīja, kas par šiem jautājumiem ir teikts Bībelē, un tā iesākās daudzas uz Bībeli balstītas pārrunas. Karlotu ļoti iespaidoja pirmā sapulce, ko viņa apmeklēja vietējā Ķēniņvalsts zālē. Taču liecinieku sapulces notika vienlaikus ar Karlotas reliģiskās savienības sapulcēm. Viņa saprata, ka ir jāizšķiras. Kā viņa rīkojās?

Karlota sapulcināja visu jauniešu grupu un ar Bībeles palīdzību paskaidroja, kāpēc viņa no tās aiziet. Visi kritizēja viņas lēmumu, izņemot kādu jaunu meiteni, vārdā Stela, kas klausījās ļoti uzmanīgi. Kad Karlota vēlāk runāja ar šo meiteni, Stela uzdeva daudz jautājumu par dzīvības izcelsmi un dzīves jēgu. Karlota viņai iedeva grāmatu Life—How Did It Get Here? By Evolution or by Creation? (Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā?)a un sāka viņai mācīt Bībeli.

Tikmēr Karlota strauji auga garīgi, 1991. gada jūnijā viņa kristījās un pēc sešiem mēnešiem sāka kalpot par pastāvīgo pionieri. 1992. gada maijā Karlota un Antoniu apprecējās, un viņi joprojām kopīgi kalpo par pionieriem kaimiņu draudzē, kur ir lielāka vajadzība pēc pionieriem. Bet Stela? Viņa tika kristīta 1993. gada maijā un tagad ir pastāvīgā pioniere.

Jaunais Fransišku bija ļoti reliģiozs. Katru svētdienu viņš no rīta apmeklēja misi un pēcpusdienā — rožukroņa lūgšanas. Viņš kalpoja par ķesteri un palīdzēja garīdzniekam mises laikā. Viņš pat lūdza Dievu, lai kādu dienu tiktu padarīts par ”svēto”!

Fransišku tiešām vēlējās, lai viņam būtu Bībele, un reiz kāds draugs viņam to aizdeva. Fransišku bija pārsteigts, ka Dievam ir vārds, Jehova vai Jahve. (2. Mozus 6:3, zemsvītras piezīme; Psalms 83:19, NW.) Kad viņš 2. Mozus 20:4, 5 izlasīja, ka Dievs aizliedz pielūgsmē lietot tēlus, viņa pārsteigums kļuva vēl lielāks! Redzēdams, ka baznīca ir pilna ar tēliem, Fransišku dedzīgi lūdza Dievam palīdzību, lai iegūtu skaidrību par visu šo jucekli. Pēc vairākām dienām viņš satika kādu agrāko skolas biedru un pajautāja, kāpēc tas ir pametis vakarskolu.

”Tagad es eju labākā vakarskolā,” draugs atbildēja.

”Kas tā ir par skolu, un ko tu mācies?” Fransišku vaicāja. Drauga atbilde viņam bija pilnīgi negaidīta.

”Es mācos Bībeli Jehovas liecinieku Ķēniņvalsts zālē,” viņa draugs sacīja. ”Vai tu nevēlies atnākt man līdzi?”

Pirmo reizi aizgājis uz sapulci, Fransišku tik tikko varēja noticēt savām acīm: viņš redzēja laimīgas, smaidošas sejas, cilvēkus, kas sirsnīgi un draudzīgi sarunājās, bērnus, kuri sēdēja kopā ar vecākiem un klausījās teiktajā.

”Es tur biju pilnīgs svešinieks, taču jutos kā ģimenes loceklis!” izsaucas Fransišku. Kopš tā laika viņš regulāri apmeklē sapulces. Patlaban Fransišku kalpo par draudzes vecāko un kopā ar sievu un diviem bērniem priecājas, ka Dieva Rakstos ir brīnišķīgie solījumi par Ķēniņvalsti.

Patiesība tiek stāstīta radiniekiem

Manuela, pastāvīgā pioniere Lisabonas apkaimē, ir izvilkusi bagātīgu garīgu lomu, jo neatlaidīgi un laipni sludina visiem cilvēkiem, arī saviem radiniekiem. Starp tiem bija viņas brālis Žozē Edvardu, kas bija apguvis cīņas mākslu un prasmi apieties ar ieročiem. Viņš bija pārkāpis likumu tik daudz reižu, ka beigu beigās viņš tika tiesāts pēc 22 apsūdzības punktiem un notiesāts uz 20 gadiem cietumā. Šis cilvēks bija tik varmācīgs, ka no viņa baidījās pat citi ieslodzītie un viņu turēja kamerā ar pastiprinātu apsardzību.

Septiņus gadus Manuela pacietīgi apmeklēja Žozē Edvardu, taču viņš vienmēr noraidīja māsas stāstīto Bībeles vēsti. Beidzot, kad iznāca grāmata Life—How Did It Get Here? By Evolution or by Creation?, viņš to pieņēma, un sākās Bībeles studijas. Uzreiz pēc tam Žozē Edvardu krasi mainīja savu uzvedību. Nedēļu vēlāk viņš personīgi sludināja 200 cietumniekiem un nākamajā nedēļā — vēl 600. Viņš pat saņēma atļauju apmeklēt ieslodzītos citos cietuma blokos. Tā kā Žozē Edvardu uzvedība bija ievērojami izmainījusies, soda termiņš tika samazināts līdz 15 gadiem. Pavadījis ieslodzījumā 10 gadus, viņš nosacīti tika atbrīvots. Kopš tā laika ir pagājuši pieci gadi, un šobrīd Žozē Edvardu ir kristīts Jehovas liecinieks un kalpošanas palīgs vietējā draudzē. Patiesi, šis ir gadījums, kad ’vilks mājo pie jēra’! (Jesajas 11:6.)

Nemitīgi pūlēdamās sludināt savai ģimenei, Manuela ir guvusi prieku, jo ir palīdzējusi vīram un četriem citiem ģimenes locekļiem uzsākt kalpošanu Jehovam. Viņas vīrs tagad ir kalpošanas palīgs.

”Es viņus izmetīšu ārā pa durvīm”

Marija du Karmo dzīvoja Lisabonas priekšpilsētā, kad pie viņas ieradās Jehovas liecinieki. Dzirdētais šai sievietei patika, un viņa jautāja savam vīram Antoniu, vai viņa varētu mājās studēt Bībeli. ”Par to nevar būt ne runas!” vīrs atbildēja. ”Ja es kādreiz ieraudzīšu mūsu mājās Jehovas lieciniekus, es viņus izmetīšu ārā pa durvīm.” Bija gadījies tā, ka Antoniu bija karatē treneris un viņam bija trešās pakāpes melnā josta. Tāpēc Marija du Karmo izlēma studēt Bībeli citur.

Pēc kāda laika Antoniu bija jādodas uz Angliju, lai apgūtu astoņu dienu karatē kursu, un Marija du Karmo rūpīgi iepakoja viņa ceļasomā grāmatu My Book of Bible Stories (Mana Bībeles stāstu grāmata)b. Ceļojumā Antoniu bija papilnam brīva laika, tāpēc viņš grāmatu izlasīja. Kad viņš lidoja mājup, lidmašīnu sāka mētāt spēcīga vētra un bija grūti nolaisties. Pirmo reizi dzīvē Antoniu lūdza Jehovu.

Kad Antoniu bija pārradies mājās, Jehovas lieciniece, kas vadīja Bībeles studijas ar viņa sievu, uzaicināja Antoniu uz sapulci. Viņš pieņēma uzaicinājumu un atklāja, ka visi klātesošie ir ļoti draudzīgi. Ar Antoniu tika uzsāktas Bībeles studijas, un visai drīz viņš saprata, ka jāpieņem daži lēmumi. Iznākumā viņš pārstāja mācīt karatē un sāka saviem audzēkņiem mācīt, kā mierīgi dzīvot tagad un mūžīgi. Viens no šiem audzēkņiem, kam arī bija melnā josta, pašreiz ir kristīts liecinieks.

Pats Antoniu tika kristīts 1991. gada aprīlī. Nākamajā dienā pēc kristīšanās viņš uzsāka palīgpioniera kalpošanu. Pēc sešiem mēnešiem viņš kļuva par pastāvīgo pionieri un drīzumā vadīja 12 mājas Bībeles studijas. 1993. gada jūlijā viņš tika iecelts par kalpošanas palīgu draudzē.

Teritorijā, kur bieži sludināts

Daudzviet Portugālē ir teritorijas, kurās tiek sludināts katru nedēļu vai gandrīz tik bieži. Kā lieciniekiem izdodas turpināt produktīvu ”zveju”?

Žoao mēģina satikt ikvienu cilvēku katrā mājā. Reiz, ieradies pie kādas sievietes, viņš pajautāja, vai šajā mājā dzīvo arī citi cilvēki. Sieviete atbildēja, ka tajā dzīvojot viņas vīrs un divi dēli, taču tos satikt nebūšot viegli, jo tie strādājot un pārradīšoties tikai vakarā. Tad Žoao devās tālāk un apmeklēja citus cilvēkus apkārtnē. Aptuveni pēc pusotrām stundām pie viņa pienāca kāds vīrietis.

”Jūs teicāt, ka gribat ar mani runāt,” vīrietis sacīja Žoao. ”Lūdzu, pastāstiet, ko jūs vēlaties.”

”Piedodiet, bet es jūs nepazīstu,” atteica pārsteigtais Žoao. ”Kas jūs esat?”

”Es esmu Antoniu, un es dzīvoju šajā ielā. Jūs teicāt manai mātei, ka vēlaties runāt ar pārējiem ģimenes locekļiem, tāpēc es atnācu noskaidrot, kas jums sakāms.”

Žoao deva plašu liecību un sāka mācīt Antoniu Bībeli. Pēc otrās nodarbības Antoniu jautāja, vai viņi nevarētu studēt divreiz nedēļā. Pagāja tikai četri mēneši, un viņš jau pievienojās Žoao un sāka sludināt labo vēsti savā ielā. Trīs mēnešus vēlāk Antoniu tika kristīts. Nesen arī viņa māte sāka studēt Bībeli. Cik svarīgi ir mēģināt kalpošanā runāt ar visiem ģimenes locekļiem!

Šādi iepriecinoši gadījumi rāda, ka Portugāles ”ūdeņos” vēl jāveic apjomīga garīgā zveja. Jehova ir svētījis turienes čaklos lieciniekus ar tūkstošiem sekmīgu Bībeles studiju. Viņi joprojām meklē arvien vairāk iespēju darīt zināmu citiem Bībeles patiesību, un Filipu kristiešiem teiktie apustuļa Pāvila vārdi patiešām piepildās mūsdienu Portugālē: ”Kristus top sludināts visādā [veidā].” (Filipiešiem 1:18, LB-26.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Karte 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

SPĀNIJA

PORTUGĀLE

[Attēli 24., 25. lpp.]

Jehovas liecinieki Portugālē izmanto katru iespēju, lai darītu zināmu Bībeles patiesību