Viņi atrada mieru nemiera pilnā pasaulē

UZ ŠĪ žurnāla vāka ir attēlota sīva kaujas aina no Bosnijas un Hercegovinas. Vai šādā vietā var būt miers? Neticami, taču atbilde ir apstiprinoša. Kamēr katoļi, pareizticīgie un musulmaņi šajā traģēdiju piemeklētajā zemē cīnās par teritoriju, daudzi cilvēki ilgojas pēc miera, un daži to ir atraduši.

Djoremi bija Sarajevas iedzīvotāji, un viņi bija Jehovas liecinieki. Lai gan šajā pilsētā viņiem visapkārt risinājās traģiski notikumi, viņi pa savam ieradumam apciemoja kaimiņus, lai dalītos ar tiem labajā vēstī par Dieva Valstību. (Mateja 24:14.) Kāpēc viņi tā rīkojās? Djoremu ģimene zināja, ka šī Valstība jeb Ķēniņvalsts ir īsta, ka tā jau ir nodibināta debesīs un sniedz cilvēcei vislabāko un vienīgo cerību uz mieru. Jehovas liecinieki pilnībā uzticas tam, ko apustulis Pāvils nosauca par ”labo miera vēsti”. (Efeziešiem 2:17, NW.) Tādi cilvēki kā Bozo un Hena Djoremi daudziem Bosnijā un Hercegovinā palīdz atrast mieru.

Gaidāms patiess miers

Varētu vēl daudz ko pastāstīt par Djoremiem. Taču vispirms parunāsim par kādu citu ģimeni, kas iemācījās paļauties uz Dieva Valstību. Viņu vārdi ir Artūrs un Arina. Viņi ar saviem dēliem dzīvoja kādā republikā bijušās Padomju Savienības teritorijā. Kad izcēlās pilsoņu karš, Artūrs cīnījās par vienu no pusēm. Taču drīz viņš sev jautāja: ”Kāpēc es cīnos pret šiem cilvēkiem, kas agrāk bija mani kaimiņi?” Viņš atstāja savu dzimto zemi un, pārcietis daudz grūtību, kopā ar savu ģimeni ieradās Igaunijā.

Viesojoties Sanktpēterburgā, Artūrs satika Jehovas lieciniekus, un viņu pārsteidza tas, ko viņš uzzināja par Dieva Valstību. Ļoti drīz Dieva Ķēniņvalsts būs vienīgā valdība, kas valdīs pār cilvēci, — tāda ir Jehovas griba. (Daniēla 2:44.) Tad Zeme būs mierīga vieta, kur vairs neplosīsies pilsoņu kari un nerisināsies starptautiski konflikti. Jesaja par šo laiku pravietoja: ”Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:9.)

Redzot mākslinieka attēloto mierpilno nākotnes ainu Bībeles studēšanas palīglīdzeklī, ko viņam parādīja liecinieks, Artūrs atzina, ka viņš bija dzīvojis vietā, kas izskatījās līdzīgi grāmatas ilustrācijai. Taču tagad to ir izpostījis pilsoņu karš. Artūrs atgriezās Igaunijā, kur viņš un ģimene studē Bībeli kopā ar Jehovas lieciniekiem un uzzina vairāk par Dieva Valstību.

Miers satraucoša nemiera laikā

Psalmā 37:37 teikts: ”Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies.” Protams, cilvēks, kas ”glabā skaidru sirdi” jeb kuru Dievs uzskata par nevainojamu un taisnīgu, sajutīs mieru ne tikai nākotnē. Viņš to izjūt jau tagad. Kā tas ir iespējams? Padomā par gadījumu ar kādu vīrieti, vārdā Pauls.

Pauls dzīvo attālā bēgļu nometnē Etiopijas dienvidrietumu daļā, lai gan viņš pats ir no kaimiņu zemes. Savā dzimtenē viņš satika kādu Jehovas liecinieku, kas strādāja naftas kompānijā, un šis vīrietis viņam iedeva Bībeles studēšanas palīglīdzekli The Truth That Leads to Eternal Life (Patiesība, kas var dot mūžīgo dzīvi).a Pauls nekad vairs nesatika šo liecinieku, bet viņš cītīgi izstudēja grāmatu. Pilsoņu kara laikā viņš nokļuva bēgļu nometnē Etiopijā, un tur viņš stāstīja citiem, ko pats bija iemācījies. Neliela cilvēku grupa dzirdēto atzina par patiesību. Pamatojoties uz to, ko viņi bija uzzinājuši, drīz vien viņi sludināja arī citiem nometnē.

Pauls aizrakstīja vēstuli uz Sargtorņa biedrības galveno pārvaldi, lūdzot palīdzību. Sludinātājs, kas tika atsūtīts no Adisabebas, bija pārsteigts, kad ieradies sastapa viņu gaidām 35 cilvēkus, kuri bija gatavi uzzināt vairāk par Dieva Valstību. Tika veikti pasākumi, lai regulāri palīdzētu šiem cilvēkiem.

Kā gan var teikt, ka tādiem cilvēkiem kā Pauls ir miers? Jā, viņu dzīve nav viegla, bet viņiem ir ticība Dievam. Kad viņus skar šīs pasaules nelaimes, viņi izmanto Bībelē doto padomu: ”Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Rezultātā viņi jūt apmierinātību, kas mūsdienās ir tik reti sastopama. Uz viņiem attiecas apustuļa Pāvila vārdi, ko viņš rakstīja Filipu draudzei: ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Viņiem patiešām ir tuvas attiecības ar Jehovu — ’miera Dievu’. (Filipiešiem 4:6, 7, 9.)

Pašreizējais miers

Jēzus Kristus ir iecelts par Dieva Valstības ķēniņu, Bībelē viņam ir dots vārds ”Miera lielskungs”. (Jesajas 9:5.) Sens pravietis par viņu saka: ”Viņš nesīs mieru tautu starpā, un Viņa vara sniegsies no vienas jūŗas līdz otrai jūŗai un no Eifratas upes līdz pasaules galam.” (Cakarijas 9:10.) Tādi Dieva iedvesmoti vārdi kā šie dziļi ietekmēja kāda vīrieša, vārdā Hosē, dzīvi.

Reiz Hosē atradās cietumā. Viņš bija terorists un tika apcietināts, kad gatavojās uzspridzināt policijas kazarmas. Viņš domāja, ka vienīgi ar vardarbību varētu piespiest valdību uzlabot dzīves apstākļus valstī, kurā viņš dzīvoja. Kamēr viņš bija cietumā, Jehovas liecinieki bija sākuši studēt Bībeli ar viņa sievu.

Pēc atbrīvošanas Hosē sāka studēt Bībeli, un drīz vārdus no Psalma 85:9 varēja attiecināt arī uz viņu: ”Es klausīšos, ko Dievs tas Kungs runā, jo Viņš sola mieru un svētību savai tautai un saviem svētajiem.” Taču šī panta beigās izskan brīdinājums: ”Ja vien tie tikai atkal nekrīt neprātībā [”nekļūst pašpaļāvīgi”, NW].” Tātad cilvēks, kas meklē Jehovas mieru, neuzdrošināsies nepakļauties viņa gribai vai rīkoties pretēji tai.

Tagad Hosē un viņa sieva ir kristīgi kalpotāji. Viņi stāsta citiem, ka Jehovas Ķēniņvalsts atrisinās tās problēmas, ko Hosē iepriekš bija mēģinājis atrisināt, izmantojot paštaisītas bumbas. Viņi labprāt uzticas Bībelei, kur rakstīts: ”Tas Kungs mums dos savu svētību.” (Psalms 85:13.) Hosē nesen apmeklēja kazarmas, ko viņš reiz bija plānojis izpostīt. Ar kādu mērķi viņš devās turp? Lai runātu par Dieva Valstību ar ģimenēm, kas tur dzīvo.

Mierīgi cilvēki

Bībelē, Psalmā 37:10, 11, mēs lasām: ”Vēl mazu brīdi un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.” Kādas brīnišķīgas izredzes!

Taču ievēro, ka Jehovas mieru saņem tikai ”lēnprātīgie”. Tiem, kas meklē mieru, iespējams, jāiemācās būt mierīgiem. Tā bija gadījumā ar Kītu, kas dzīvo Jaunzēlandē. Kīts tika raksturots kā ”cilvēks ar spēcīgu miesas uzbūvi un stingru raksturu, agresīvs un strīdīgs”. Viņš bija kādas bandas loceklis un dzīvoja mājā, kas bija kā īsts cietoksnis, dārzus ap māju apsargāja trīs sargsuņi, neļaujot piekļūt svešiniekiem. Kīta sieva, viņa sešu bērnu māte, bija šķīrusies no viņa.

Kad Kīts sastapa Jehovas lieciniekus, labā vēsts viņu spēcīgi ietekmēja. Drīz viņš ar saviem bērniem apmeklēja liecinieku sapulces. Viņš nogrieza garos matus, kas bija izauguši līdz jostasvietai, un sāka stāstīt par Dieva Valstību saviem bijušajiem biedriem. Arī daži no viņiem sāka studēt Bībeli.

Kīts, tāpat kā miljoniem citu cilvēku visā pasaulē, bija sācis īstenot dzīvē apustuļa Pētera vārdus: ”Kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas.. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā.” (1. Pētera 3:10, 11.) Kīta bijusī sieva piekrita no jauna apprecēties ar viņu, un tagad viņš mācās ’meklēt mieru un dzīties pēc tā’.

Jehovas miers daudziem ir izglābis dzīvību, arī kādreizējam atlētam, kas dzimis bijušajā PSRS. Šis vīrietis bija izcīnījis medaļas olimpiskajās spēlēs, taču viņš piedzīvoja vilšanos un sāka lietot narkotikas un alkoholu. Pēc 19 trauksmainiem gadiem — šajā laikā viņš pēc tiesas sprieduma trīs gadus bija pavadījis labošanas darbu kolonijā Sibīrijā, kā bezbiļetnieks bija ceļojis ar kuģi uz Kanādu un narkotiku lietošanas dēļ divas reizes atradies tuvu nāvei — viņš lūdza Dievam palīdzību, lai atrastu patieso dzīves jēgu. Bībeles stundas, ko pasniedza krieviski runājošie Jehovas liecinieki, viņam palīdzēja atrast atbildes uz viņa jautājumiem. Tagad šis vīrietis, tāpat kā miljoniem citu cilvēku, ir atradis mieru ar Dievu un ir ieguvis iekšēju saskaņu.

Cerība uz augšāmcelšanu

Visbeidzot atgriezīsimies pie Bozo un Henas Djoremiem Sarajevā. Šim pārim bija piecus gadus veca meitiņa, Magdalena. Pagājušā gada jūlijā viņi visi trīs devās ārā no mājām, lai atkal sludinātu, taču tad eksplodēja šāviņš un viņus nogalināja. Ko varētu teikt par viņu sludināto mieru? Vai šāviņš, kas izdzēsa viņu dzīvības, liecina, ka tas nav īsts miers?

Nē, nepavisam! Šajā lietu sistēmā atgadās traģiski notikumi. Bumbas un šāviņi nogalina cilvēkus. Citi mirst no slimībām vai arī nelaimes gadījumos. Daudzi mirst tāpēc, ka ir ļoti veci. Arī tie cilvēki, kas bauda Dieva mieru, nav pasargāti šajā ziņā, taču iespējamās briesmas viņiem neatņem cerību.

Jēzus solīja Martai: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” (Jāņa 11:25.) Djoremi ticēja šim apsolījumam, un tam tic visi Jehovas liecinieki. Djoremi ticēja, ka pat tad, ja viņiem būtu jāmirst, viņi tiks celti augšā uz zemes tajā laikā, kad tā būs patiesi mierīga vieta. Dievs Jehova ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis”. (Atklāsmes 21:4.)

Pirms savas nāves Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Savu mieru es jums dodu.. Jūsu sirds lai neiztrūkstas.” (Jāņa 14:27.) Mēs priecājamies, ka Djoremiem bija šis miers un viņi noteikti to izjutīs vēl pilnīgāk, kad notiks augšāmcelšana. Mums ir liels prieks par visiem tiem cilvēkiem, kas pielūdz Jehovu — miera Dievu. Šie cilvēki izjūt sirdsmieru. Viņiem ir miers ar Dievu. Viņi attīsta mieru attiecībās ar citiem. Un viņiem ir paļāvība, ka ir gaidāma mierīga nākotne. Jā, viņi ir atraduši mieru, lai arī dzīvo nemiera pilnā pasaulē. Tik tiešām, visi, kas pielūdz Dievu garā un patiesībā, bauda mieru. Atrodi arī tu šādu mieru!

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 7. lpp.]

Viņi ir atraduši mieru, kaut arī dzīvo nemiera pilnā pasaulē