Auglības un kara dievietes

ARHEOLOĢISKO izrakumu laikā Eblā (Sīrija) tika atrasts kāds priekšmets, uz kura bija attēlota Ištara — babiloniešu auglības un kara dieviete. Arheologs Paolo Matji atradumu apraksta kā ”cilindrisku zīmogu ar kulta ainu, kurā redzama aizplīvurota priesteriene neparasta dievības tēla priekšā.. ..dievības galva ir piestiprināta pie gara, tieva balsta.”

Atklājums ir nozīmīgs, jo tēls tiek datēts ar 18. gadsimta sākumu p.m.ē. Pēc Matji domām, tas ”pārliecinoši pierāda”, ka Ištara tika pielūgta aptuveni 2000 gadu.

Ištaras pielūgsme sākās Babilonijā un turpmākajos gadsimtos izplatījās visā Romas impērijā. Jehova izraēliešiem pavēlēja iznīdēt jebkādas viltus reliģijas paliekas apsolītajā zemē, taču viņi to neizdarīja, un tāpēc kalpošana Astartei (Ištarai atbilstošā kanaāniešu dievība) viņiem kļuva par slazdu. (5. Mozus 7:2, 5; Soģu 10:6.)

Kaut gan Ištaras un tās līdzinieces Astartes kults vairs nepastāv, viņu abu iezīmes — netikumība un varmācība — joprojām zeļ. Mēs pamatoti varētu jautāt, vai gan mūsdienu sabiedrība patiesībā tik ļoti atšķiras no senajām kultūrām, kurās tika pielūgtas minētās auglības un kara dievietes.

[Attēls 20. lpp.]

Tinnitai tika upurēti arī bērni

[Norāde par autortiesībām]

Ralph Crane/Bardo Museum