Kam veltījušies?

”Visu, ko tas Kungs ir sacījis, mēs darīsim un pildīsim.” (2. MOZUS 24:7)

1., 2. a) Kam daži cilvēki sevi veltī? b) Vai cilvēku veltīšanās ir saistīta tikai ar reliģiju?

TŪKSTOŠ deviņi simti četrdesmit piektā gada februārī kādā auditorijā tika sapulcēti Zero tipa iznīcinātāju piloti no japāņu aviācijas korpusa Jatabe. Katram tika iedota papīra lapa, uz kuras bija jāuzraksta, vai viņš vēlas pieteikties kamikadžu kaujas vienībā. ”Es uzskatīju, ka mans aicinājums ir ziedoties nacionālās krīzes laikā,” teica kāds virsnieks, kas toreiz bija auditorijā. ”Jūtu pamudināts, es pieteicos.” Viņu apmācīja vadīt nāvinieku lidmašīnu Ohka un to ietriekt ienaidnieka karakuģī. Taču karš beidzās, pirms viņam radās iespēja to izdarīt un līdz ar to mirt par savu valsti un imperatoru. Kad Japāna zaudēja karu, šī virsnieka ticība imperatoram tika sadragāta.

² Bija laiks, kad daudzi cilvēki Japānā bija veltījuši sevi imperatoram, ko uzskatīja par dzīvu dievu. Citās valstīs ir bijuši un vēl arvien pastāv citi pielūgsmes objekti. Miljoniem cilvēku pielūdz Mariju, Budu vai citas dievības, ko bieži pārstāv elki. Daži cilvēki, televīzijas evaņģēlistu emocionālās daiļrunības ietekmēti, pilda viņu kabatas ar savu grūti pelnīto naudu, tā no visas sirds viņiem sniegdami atbalstu, kas līdzinās pielūgsmei. Pēc kara vīlušies japāņi meklēja, kam viņi varētu atkal veltīt savu dzīvi. Daži ziedojās darbam. Gan austrumos, gan rietumos daudzi veltī savu dzīvi, lai uzkrātu bagātības. Jaunieši galvenajā vietā savā dzīvē izvirza mūziķus, kuru dzīves veidu viņi atdarina. Liels skaits cilvēku mūsdienās pielūdz sevi, nododamies pašu iekārēm. (Filipiešiem 3:19; 2. Timotejam 3:2.) Bet vai kaut kas no iepriekšminētā ir tā vērts, lai no visas sirds tam veltītu sevi?

3. Kā ir izrādījies, ka daži pielūgsmes objekti ir nevērtīgi?

³ Kad elku pielūdzēji saskaras ar realitāti, viņu ilūzijas bieži sagrūst. Elku pielūdzēji piedzīvo vilšanos, kad izprot, ka viņu elki ir tikai ”cilvēku roku darināti”. (Psalms 115:4.) Kad tiek atklāti skandāli, kuros ir iesaistīti ievērojami evaņģēlisti, cilvēki, kas tiem no sirds ticējuši, jūtas pievilti. Nestabilās ekonomikas sabrukuma laikā darbiniekiem ir radušies psihiski traucējumi, kad viņi ieraudzījuši savu vārdu atlaisto sarakstā. Nesenie ekonomiskie pagrimumi devuši smagu triecienu mantas pielūdzējiem. Aizņēmumi, kas bija izdarīti ar cerību nopelnīt daudz naudas, ir kļuvuši par parādu nastu, un cerības tos atmaksāt gandrīz izzudušas. (Mateja 6:24.) Kad par elkiem padarītās rokmūzikas zvaigznes un citi izklaides darbinieki mirst vai viņu slava noriet, tie, kas viņus pielūdza, tiek pamesti. Un tie, kas gājuši savu iegribu apmierināšanas ceļu, bieži ievāc rūgtu ražu. (Galatiešiem 6:7.)

4. Kas cilvēkus mudina ziedot savu dzīvi niecībai?

⁴ Kas mudina cilvēkus ziedoties tādai niecībai? Lielā mērā tas ir Sātana Velna pasaules gars. (Efeziešiem 2:2, 3.) Šī gara ietekmi var redzēt daudzējādi. Cilvēka rīcību, iespējams, nosaka ģimenes tradīcijas, kas ir nākušas no viņa senčiem. Domāšanu var spēcīgi ietekmēt izglītība un audzināšana. Atmosfēra darba vietā var radīt spiedienu uz ”uzņēmumu cīnītājiem”, lai viņi visus spēkus ziedotu darbam, un tas var apdraudēt dzīvību. Materiālistiskā nostāja, kas valda pasaulē, rada vēlēšanos iegūt arvien vairāk. Daudzu cilvēku sirdis ir degradējušās un mudina viņus nodoties pašu savtīgajām iekārēm. Viņi neapsver, vai šādi mērķi ir tā vērti, lai tiem ziedotos.

Veltījusies tauta

5. Kāda veltīšanās Jehovam notika vairāk nekā pirms 3500 gadiem?

⁵ Vairāk nekā pirms 3500 gadiem kāda tauta atrada daudz vērtīgāku pielūgsmes objektu. Viņi veltījās suverēnajam Dievam Jehovam. Sinaja tuksnesī Israēla tauta kopīgi paziņoja, ka veltījas Dievam.

6. Kas israēliešiem bija jāsaprot par Dieva personvārdu?

⁶ Kas israēliešus rosināja tā rīkoties? Kad viņi Ēģiptē atradās verdzībā, Jehova pilnvaroja Mozu izvest Israēla tautu brīvībā. Mozus jautāja, kā viņam raksturot to Dievu, kas viņu ir sūtījis; Dievs teica: ”Es Esmu, kas Es Esmu!” Viņš Mozum pavēlēja sacīt Israēla bērniem: ””Es Esmu” — tas mani sūtījis pie jums.” (2. Mozus 3:13, 14.) Šie vārdi norādīja, ka Jehova, lai īstenotu savus nodomus, kļūst par to, kas vien vajadzīgs. Viņš gribēja sevi atklāt kā Tas, kas izpilda apsolījumus tādā veidā, ko israēliešu sentēvi nekad nebija zinājuši. (2. Mozus 6:2, 3.)

7., 8. Kādi israēliešiem bija apliecinājumi tam, ka Jehova ir Dievs, kas ir viņu pielūgsmes cienīgs?

⁷ Israēlieši bija to nelaimju liecinieki, kas nāca pār Ēģipti un tās cilvēkiem desmit mocību laikā. (Psalms 78:44—51.) Pēc tam, iespējams, vairāk nekā trīs miljoni israēliešu, starp kuriem bija sievietes un bērni, izgāja no Gošenes zemes vienā naktī — tas pats par sevi bija jau ievērojams notikums. (2. Mozus 12:37, 38.) Drīz pēc tam Jehova pie Sarkanās jūras izglāba savu tautu no faraona karaspēka un tā parādīja, ka viņš ir ”varens kaŗavīrs”: viņš sašķēla jūru, ļaudams israēliešiem tai iziet cauri, un vēlāk lika ūdeņiem atgriezties, noslīcinādams ēģiptiešus, kas dzinās pakaļ. Tā ”Israēls redzēja lielo darbu, ko tas Kungs ēģiptiešiem bija darījis, un tauta bijās to Kungu un ticēja tam Kungam”. (2. Mozus 14:31; 15:3; Psalms 136:10—15.)

⁸ Bet israēlieši, it kā viņiem trūktu apliecinājumu, ko nozīmē Dieva personvārds, sāka kurnēt pret Jehovu un viņa pārstāvi Mozu par ēdiena un ūdens trūkumu. Jehova sūtīja paipalas, lika nolīt mannai un lika ūdenim iznākt no Meribas klints. (2. Mozus 16:2—5, 12—15, 31; 17:2—7.) Jehova arī paglāba israēliešus no amalekiešu uzbrukuma. (2. Mozus 17:8—13.) Israēlieši nekādi nevarēja noliegt vārdus, ko vēlāk Jehova teica Mozum: ”Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” (2. Mozus 34:6, 7.) Jā, Jehova parādīja, ka viņš ir israēliešu pielūgsmes cienīgs.

9. Kāpēc Jehova deva israēliešiem iespēju pašiem izteikt vēlēšanos viņam kalpot, un kā viņi uz to atsaucās?

⁹ Lai gan tāpēc, ka Jehova bija izglābis israēliešus no Ēģiptes, viņam bija īpašuma tiesības uz viņiem, Jehova, būdams laipns un žēlsirdīgs Dievs, deva israēliešiem iespēju labprātīgi izteikt savu vēlēšanos viņam kalpot. (5. Mozus 7:7, 8; 30:15—20.) Jehova arī izklāstīja derības noteikumus starp viņu un israēliešiem. (2. Mozus 19:3—8; 20:1—23:33.) Kad Mozus izstāstīja šos noteikumus, israēlieši paziņoja: ”Visu, ko tas Kungs ir sacījis, mēs darīsim un pildīsim.” (2. Mozus 24:3—7.) Viņi pēc savas brīvās gribas kļuva par tautu, kas veltījusies suverēnajam Kungam Jehovam.

Pateicība pamudina veltīties

10. Uz ko jābalsta mūsu veltīšanās Jehovam?

¹⁰ Jehova, Radītājs, joprojām ir cienīgs, lai mēs viņam veltītos no visas sirds. (Maleahija 3:6; Mateja 22:37; Atklāsmes 4:11.) Taču mūsu veltīšanās nedrīkst būt pamatota uz lētticību, pārejošām emocijām vai piespiešanu no citu cilvēku puses — pat no vecāku puses. Veltīšanās pamatojumam jābūt precīzām zināšanām par Jehovu un pateicībai par to, ko Jehova ir darījis mūsu labā. (Romiešiem 10:2; Kolosiešiem 1:9, 10; 1. Timotejam 2:4.) Tieši tāpat kā Jehova deva israēliešiem iespēju labprātīgi izteikt vēlēšanos veltīties viņam, arī mums Dievs dod iespēju labprātīgi veltīties un parādīt šo veltīšanos publiski. (1. Pētera 3:21.)

11. Ko mēs no Bībeles uzzinām par Jehovu?

¹¹ Studējot Bībeli, mēs iepazinām Dievu kā personu. Dieva Raksti mums palīdz ieraudzīt viņa īpašības, kas redzamas radītajā. (Psalms 19:2—5.) No viņa Rakstiem mēs varam redzēt, ka viņš nav noslēpumaina trīsvienība, ko nevar izprast. Viņš nezaudē karus, un tāpēc viņam nav jāatsakās no savas dievišķības. (2. Mozus 15:11; 1. Korintiešiem 8:5, 6; Atklāsmes 11:17, 18.) Tas, ka viņš ir pildījis savus apsolījumus, mums atgādina, ko nozīmē viņa brīnišķīgais vārds — Jehova. Viņš ir Tas, kas īsteno savus nodomus. (1. Mozus 2:4, NW, zemsvītras piezīme; Psalms 83:19, NW; Jesajas 46:9—11.) Studējot Bībeli, mēs izprotam, cik viņš ir uzticīgs un cik ļoti uz viņu var paļauties. (5. Mozus 7:9; Psalms 19:8, 10; 111:7.)

12. a) Kas mūs pietuvina Jehovam? b) Kā patiesu notikumu apraksti Bībelē rada vēlēšanos kalpot Jehovam? c) Ko tu domā par kalpošanu Jehovam?

¹² Sevišķi mūs piesaista Jehovas mīlošā personība. Bībele parāda, cik viņš ir mīlošs, piedodošs un žēlsirdīgs attiecībās ar cilvēkiem. Padomā par to, kādu labklājību viņš dāvāja Ījabam, pēc tam kad Ījabs uzticīgi bija saglabājis savu nevainojamību. Ījaba dzīve izceļ to, ka ”tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs”. (Jēkaba 5:11; Ījaba 42:12—17.) Padomā, kā Jehova izturējās pret Dāvidu, kad tas bija pārkāpis laulību un izdarījis slepkavību. Tiešām, ja grēcinieks Jehovam tuvojas ar ”salauztu un sagrauztu sirdi”, Jehova ir gatavs piedot pat nopietnus grēkus. (Psalms 51:5—13, 19.) Padomā par to, kā Jehova izturējās pret tarsieti Saulu, kas no sākuma bija bijis apņēmīgs Dieva tautas vajātājs. Šie piemēri izceļ Dieva žēlastību un augstsirdīgo gatavību izmantot tos cilvēkus, kas nožēlo savus grēkus. (1. Korintiešiem 15:9; 1. Timotejam 1:15, 16.) Pāvils uzskatīja, ka viņš, kalpojot šim mīlošajam Dievam, pat savu dzīvību var pakļaut briesmām. (Romiešiem 14:8.) Vai tu domā tāpat?

13. Kāda izcila Jehovas mīlestības izpausme rosina cilvēkus ar taisnīgām sirdīm viņam veltīties?

¹³ Jehova izglāba israēliešus no jūga Ēģiptē, un viņš ir sagatavojis to, ar ko mūs izglābt no grēka un nāves jūga, — Jēzus Kristus izpirkuma upuri. (Jāņa 3:16.) Pāvils teica: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8.) Šāda mīlestība un rūpes rosina cilvēkus ar taisnīgām sirdīm veltīties Jehovam ar Jēzus Kristus starpniecību. ”Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tā tad visi ir miruši. Un viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Korintiešiem 5:14, 15; Romiešiem 8:35—39.)

14. Vai pietiek tikai ar zināšanām par Jehovas darbiem, lai mums rastos vēlēšanās viņam veltīt savu dzīvi? Paskaidro.

¹⁴ Tomēr tikai ar zināšanām par Jehovas personību un viņa izturēšanos pret cilvēci nepietiek. Mums jāattīsta personiska pateicība Jehovam. Kā to var izdarīt? Rīkojoties saskaņā ar Dieva Rakstiem un pārliecinoties, ka tajos atrodamo principu izmantošana tiešām sniedz vēlamos rezultātus. (Jesajas 48:17.) Mums jāapzinās, ka Jehova mūs ir izglābis no šīs ļaunās, Sātana pārvaldītās pasaules muklāja. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 6:11.) Cīņā par to, lai rīkotos pareizi, mēs iemācāmies paļauties uz Jehovu un dzīvē paši izjūtam, ka Jehova ir dzīvs Dievs, kas ’uzklausa lūgšanas’. (Psalms 62:9; 65:3.) Tā drīz vien mēs iegūstam ļoti tuvas attiecības ar viņu un varam viņam atklāt visapslēptākās jūtas. Siltās mīlestības jūtas pret Jehovu mums pieaug. Tās mūs noteikti pamudinās viņam veltīt savu dzīvi.

15. Kas pamudināja kādu vīrieti, kurš agrāk bija ziedojies darbam, kalpot Jehovam?

¹⁵ Daudzi ir iepazinuši šo mīlošo Dievu, Jehovu, un veltījuši savu dzīvi, lai viņam kalpotu. Piemēram, kādam elektriķim brīnišķīgi veicās viņa darbs. Bija reizes, kad viņš sāka strādāt no rīta un strādāja visu dienu un nakti, un mājās nāca pulksten piecos nākamajā rītā. Apmēram pēc stundas atpūtas viņš devās strādāt tālāk. ”Es ziedojos darbam,” viņš atceras. Kad viņa sieva sāka studēt Bībeli, viņš tai pievienojās. Šis vīrietis teica: ”Visi dievi, ko biju pazinis iepriekš, tikai gaidīja, lai viņiem kalpotu, paši neko nedarīdami mūsu labā. Bet Jehova bija uzņēmies iniciatīvu un sūtījis savu vienpiedzimušo Dēlu uz Zemi, tā personiski nesdams milzīgu upuri.” (1. Jāņa 4:10, 19.) Pēc desmit mēnešiem šis vīrietis bija veltījies Jehovam. Pēc tam viņa dzīvē galvenais bija kalpošana dzīvajam Dievam. Viņš uzņēmās pilnas slodzes kalpošanu un mainīja dzīvesvietu, lai kalpotu tur, kur vairāk nepieciešami sludinātāji. Viņš, tāpat kā apustuļi, ’visu atstāja un sekoja Jēzum’. (Mateja 19:27.) Pēc diviem mēnešiem šis vīrietis un viņa sieva tika uzaicināti kalpot Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības filiālē tajā valstī, kur viņi dzīvoja, lai viņš varētu palīdzēt ar elektrotehniskajiem darbiem. Vairāk nekā 20 gadus viņš strādā filiālē, veicot darbu, ko viņš mīl, — nevis sev, bet Jehovam.

Parādi savu veltīšanos publiski

16. Kas būtu jādara cilvēkam, veltījoties Jehovam?

¹⁶ Gan jauni, gan veci pēc tam, kad kādu laiku būs studējuši Bībeli, sāks novērtēt Jehovu un to, ko viņš ir darījis viņu labā. Tas viņos radīs vēlēšanos veltīties Dievam. Iespējams, arī tu esi tāds cilvēks. Kā tu vari veltīt sevi Jehovam? Kad tu esi ieguvis precīzas zināšanas no Bībeles, tev būtu jārīkojas atbilstoši šīm zināšanām un jāparāda ticība Jehovam un Jēzum Kristum. (Jāņa 17:3.) Nožēlo grēkus un pārtrauc visus iepriekšējos grēcīgos darbus. (Apustuļu darbi 3:19.) Tad tu būsi nonācis pie nākamā soļa — veltīšanās, kad tu pasaki Jehovam par to svinīgos vārdos lūgšanā. Šī lūgšana, bez šaubām, atstās tavā prātā paliekošu iespaidu, jo tas būs sākums jaunām attiecībām ar Jehovu.

17. a) Kāpēc vecākie apspriež sagatavotus jautājumus ar tiem, kas nesen veltījušies? b) Kāds svarīgs solis jāsper drīz pēc veltīšanās un ar kādu mērķi?

¹⁷ Tieši tāpat kā Mozus paskaidroja israēliešiem, kādi ir noteikumi, lai stātos derības attiecībās ar Jehovu, Jehovas liecinieku draudžu vecākie palīdz tiem, kas nesen veltījušies, precīzi izpētīt, ko veltīšanās sevī ietver. Viņi izmanto sagatavotus jautājumus, lai pārliecinātos, ka ikviens pilnā mērā saprot Bībeles pamatmācības un apzinās, ko nozīmē būt par Jehovas liecinieku. Pēc tam vispareizāk ir veikt ceremoniju, ar ko parādīt publiski savu veltīšanos. Protams, nesen veltījies cilvēks dedzīgi vēlas citiem darīt zināmu, ka viņam tagad ir privileģētas attiecības ar Jehovu. (Salīdzināt Jeremijas 9:23.) Tas pienācīgi tiek darīts ar ūdens kristību, kas simbolizē veltīšanos. Ar to, ka cilvēks tiek iegremdēts ūdenī un piecelts no tā, tiek simbolizēts, ka viņš nomirst iepriekšējam egoistiskajam dzīves veidam un tiek piecelts jaunai dzīvei, lai pildītu Dieva gribu. Tas nav ne sakraments, ne arī rituāls, kā sintoisma rituāls misogi, kura laikā cilvēks it kā tiek attīrīts ar ūdeni.a Kad cilvēks kristījas, viņš publiski paziņo par veltīšanos, ko jau pirms tam ir izteicis lūgšanā.

18. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mūsu veltīšanās nebūs veltīga?

¹⁸ Tas ir svinīgs un neaizmirstams notikums, kas atgādina jaunajam Dieva kalpam par tām ilgstošajām attiecībām ar Jehovu, kādas viņam tagad ir. Pretēji kamikadzēm, kas ziedojās savai zemei un imperatoram, cilvēks neveltījas Jehovam veltīgi, jo Jehova ir mūžīgais, visvarenais Dievs, kas īsteno visu, ko viņš nodomājis darīt. Jehova un vienīgi Jehova ir cienīgs, lai mēs viņam veltītos. (Jesajas 55:9—11.)

19. Kas tiks apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁹ Taču veltīšanās ietver sevī kaut ko vairāk. Piemēram, kā veltīšanās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi? Tas tiks apskatīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai tu atceries?

◻ Kāpēc veltīšanās, ko var redzēt pasaulē, beidzas ar vilšanos?

◻ Kas pamudināja israēliešus veltīties Jehovam?

◻ Kas mūs pamudina veltīties Jehovam šajā laikā?

◻ Kā mēs sevi veltījam Dievam?

◻ Kāda nozīme ir kristīšanai ūdenī?

[Attēls 9. lpp.]

Israēls Sinajā veltī sevi Jehovam