Jehovas prieks ir mūsu patvērums
”Šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums!” (NEHEMIJAS 8:10)
1., 2. a) Kas ir patvērums? b) Kā Dāvids parādīja, ka viņa patvērums ir Jehova?
JEHOVA ir nesalīdzināms patvērums. Bet kas tad ir patvērums? Patvērums ir nostiprināta vieta — tāda vieta, kurā var noslēpties vai pasargāties. Dāvids, kas dzīvoja senajā Israēlā, uzskatīja Dievu par savu patvērumu. Piemēram, padomā par dziesmu, ar ko Dāvids griezās pie Visaugstākā, kad tas ”viņu bija izglābis no visu viņa ienaidnieku un no [Israēla ķēniņa] Saula rokas”. (Psalms 18:1.)
2 Dāvids sāka šo aizkustinošo dziesmu ar vārdiem: ”Es Tevi mīlu no sirds dziļumiem, Kungs, mans stiprums. Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs.” (Psalms 18:2, 3.) Taisnīgais Dāvids, kas bija nepelnīti izstumts no sabiedrības un ko vajāja ķēniņš Sauls, patvērās pie Jehovas; viņš rīkojās gluži tāpat kā cilvēks, kas aizskrien uz kādu nocietinātu vietu, lai paglābtos no draudošas nelaimes.
3. Kāpēc jūdi, kas dzīvoja Ezras dienās, piedzīvoja ”lielus priekus”?
3 Prieks, ko dod Jehova, ir drošs patvērums tiem, kas staigā pa viņa norādīto ceļu un cenšas saglabāt viņa priekšā nevainojamību. (Salamana Pamācības 2:6—8; 10:29.) Protams, lai varētu baudīt Dieva doto prieku, cilvēkiem ir jāpilda viņa griba. Piemēram, padomā par notikumiem Jeruzālemē Ezras laikā. Rakstu mācītājs Ezra un citi palīdzēja tautai izprast Likumu, to uzmanīgi lasīdami visiem priekšā. Tad viņi mudināja tautu: ”Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu un sūtiet ēdienus tam, kam nav nekas sagatavots, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Un nebēdājieties, jo tā Kunga [”Jehovas”, NW] prieks ir jūsu stiprais patvērums!” Tie bija ’lieli prieki’ jūdiem — likt lietā iegūtās zināšanas un svinēt līksmus Lieveņu svētkus. (Nehemijas 8:1—12.) Cilvēki, kam ’Jehovas prieks bija viņu patvērums’, uzkrāja spēkus, lai varētu viņu pielūgt un viņam kalpot. Tā kā viņu patvērums bija Jehovas prieks, mums būtu jādomā, ka arī mūsdienās Dieva tautai vajadzētu būt priecīgai. Kādi tad ir daži iemesli, kas tai liek priecāties mūsdienās?
”Tev būs no visas sirds priecāties”
4. Kāds ir viens no brīnišķīgajiem avotiem, kur Jehovas tauta smeļas prieku?
4 Vispirms lielu prieku rada pasākumi, ko Jehova organizē, lai mēs varētu sanākt kopā. Mūsdienās Jehovas liecinieku kopsanāksmes viņiem nes prieku, gluži tāpat kā ik gadus svinētie svētki nesa prieku israēliešiem. Israēla tautai bija pavēlēts: ”Tev būs šos svētkus svinēt septiņas dienas tam Kungam, savam Dievam, tanī vietā, ko tas Kungs izraudzīs, jo tas Kungs, tavs Dievs, tev svētīs gan visu tavu ražu, gan arī ikvienu tavu roku darbu; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties!” (5. Mozus 16:13—15.) Jā, Dievs vēlējās, lai tauta no visas sirds priecātos. Tas pats attiecas arī uz kristiešiem, jo apustulis Pāvils mudināja savus ticības biedrus: ”Priecājieties iekš tā Kunga vienmēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!” (Filipiešiem 4:4.)
5. a) Kas ir prieks, un kā kristieši to iegūst? b) Kā ir iespējams pārbaudījumos saglabāt prieku?
5 Tā kā Jehova vēlas, lai mēs būtu priecīgi, viņš dod prieku kā vienu no sava gara augļiem. (Galatiešiem 5:22, 23.) Kas ir prieks? Prieks ir brīnumjauka sajūta, ko izraisa gaidas, kas ir saistītas ar kaut ko labu, vai arī šo gaidu piepildīšanās. Prieks ir ļoti cieši saistīts ar patiesu laimi, pat gavilēm. Šis Dieva svētā gara auglis mūs stiprina pārbaudījumos. Jēzus ”viņam sagaidāmā prieka vietā [”dēļ”, NW] krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai”. (Ebrējiem 12:2.) Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.” Bet ko lai iesāk tad, ja nezinām, ko darīt kādā konkrētā pārbaudījumā? Tad mēs droši varam lūgt, lai Dievs mums dotu gudrību, kā rīkoties šajā situācijā. Rīkodamies saskaņā ar gudrību, kas nāk no augšienes, mēs spējam tikt galā ar grūtībām un cīnīties ar ilgstošiem pārbaudījumiem, un tajā pašā laikā mēs arī nezaudējam Jehovas doto prieku. (Jēkaba 1:2—8.)
6. Kā prieks ir saistīts ar patieso pielūgsmi?
6 Prieks, ko dod Jehova, mūs stiprina, lai mēs varētu veicināt patieso pielūgsmi. Tā bija dienās, kad dzīvoja Nehemija un Ezra. Jūdi, kuru patvērums tajā laikā bija Jehovas prieks, saņēma stiprinājumu, lai varētu atbalstīt un sekmēt patieso pielūgsmi. Un, tā kā viņi veicināja patieso Jehovas pielūgsmi, viņu prieks auga. Tāpat tas ir arī mūsdienās. Mums, Jehovas kalpotājiem, ir pamats būt ļoti priecīgiem. Ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc mēs varam priecāties, un tagad mēs apskatīsim vēl dažus no tiem.
Attiecības ar Dievu, kas panāktas ar Kristus starpniecību
7. Kā kristiešu prieks ir saistīts ar Jehovu?
7 Ciešās attiecības ar Jehovu mūs padara par vislaimīgākajiem cilvēkiem uz Zemes. Pirms kļuvām par kristiešiem, mēs bijām netaisnajā cilvēku sabiedrībā, kas ir ’aptumšojusies savā garā un atsvešinājusies no dievišķīgās dzīvības’. (Efeziešiem 4:18.) Cik ļoti mēs priecājamies, ka vairs neesam atsvešinājušies no Jehovas! Protams, ir vajadzīga aktīva rīcība, lai saglabātu viņa labvēlību. Mums jāpaliek savā ticībā stipriem un nelokāmiem, mēs nedrīkstam novērsties no cerības, ko mums piedāvā labā vēsts. (Kolosiešiem 1:21—23.) Mēs varam būt līksmi par to, ka Jehova mūs ir aicinājis pie sava Dēla; mēs redzam, ka ir noticis tas, par ko pats Jēzus teica: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Starp cilvēku un Dievu ar Kristus starpniecību var būt tuvas attiecības; ja mēs patiešām novērtējam šīs tuvās attiecības, mēs sargāsimies no visa, kas varētu tās sagraut.
8. Kā Jēzus ir vairojis mūsu prieku?
8 Tas, ka cilvēkiem, kas tic Jēzus izpirkuma upurim, tiek piedoti grēki, rada ļoti lielu prieku, jo grēku piedošana padara iespējamas mūsu attiecības ar Dievu. Mūsu tēva Ādama apzināti grēcīgās rīcības dēļ visa cilvēce ir pakļauta nāvei. ”Bet,” paskaidroja apustulis Pāvils, ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” Vēl Pāvils rakstīja šādus vārdus: ”Kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes attaisnojumu un dzīvību. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisni.” (Romiešiem 5:8, 18, 19.) Cik gan priecīgi mēs varam būt, apzinādamies, ka Dievs Jehova labprāt vēlas atbrīvot tos Ādama pēcnācējus, kas izmanto ar tik lielu mīlestību doto izpirkuma dāvanu!
Reliģiska brīvība un sapratne
9. Kāpēc mēs esam priecīgi reliģiskā ziņā?
9 Brīvība no lielās Bābeles — pasaules viltus reliģijas impērijas — ir vēl viens iemesls būt priecīgiem. Mūs ir atbrīvojusi Dieva dotā patiesība. (Jāņa 8:32.) Un brīvība no šīs reliģiskās netikles nozīmē, ka mēs nepiedalāmies viņas grēkos, mūs neķers viņas mocības un mēs netiksim iznīcināti kopā ar viņu. (Atklāsmes 18:1—8.) Iespēja no tā visa izvairīties it nemaz neapbēdina!
10. Kāda sapratne tiek dota Jehovas tautai?
10 Milzīgu prieku rada tas, ka mēs saprotam un lietojam dzīvē Dieva Rakstus. Mēs esam brīvi no viltus reliģijas ietekmes, un debesu Tēvs ar ’uzticīgā un gudrā kalpa’ palīdzību mums dod garīgo sapratni, kas kļūst arvien skaidrāka. (Mateja 24:45—47.) Vienīgie no visiem zemeslodes iedzīvotājiem, kas saņem Jehovas garu un tiek svētīti ar viņa Rakstu un viņa gribas izpratni, ir tie cilvēki, kas pilnībā nodevušies Jehovas gribas pildīšanai. Ir tā, kā rakstīja Pāvils: ”Mums Dievs to [ko viņš sagatavojis tiem, kas viņu mīl] ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.” (1. Korintiešiem 2:9, 10.) Mēs varam būt gan pateicīgi, gan priecīgi par to, ka mums tiek dota pieaugoša sapratne, uz ko ir norādīts Salamana Pamācībās 4:18: ”Taisno teka mirdz kā rīta ausmas gaišums, kas arvienu kļūst spilgtāks, līdz pilnīgi uzaust diena.”
Cerība uz Ķēniņvalsti un mūžīgā dzīve
11. Kā brīnišķīgā Ķēniņvalsts cerība tika piedāvāta arī citiem cilvēkiem?
11 Arī cerība uz Ķēniņvalsti mūs padara priecīgus. (Mateja 6:9, 10.) Mēs, Jehovas liecinieki, jau sen sludinām, ka Dieva Ķēniņvalsts ir vienīgais, uz ko visa cilvēce var cerēt. Piemēram, padomā par 1931. gadu, kad mēs ar rezolūciju, kurai uzgavilēja 51 kopsanāksmē visā pasaulē, pieņēmām nosaukumu Jehovas liecinieki. (Jesajas 43:10—12.) Šī rezolūcija un runa, ar kuru vēsturisko kopsanāksmi uzrunāja Dž. F. Raterfords (toreizējais Sargtorņa biedrības prezidents), tika publicēta brošūrā Dieva valstība — vienīgā pasaules cerība. Brošūrā tika ietverta vēl viena rezolūcija, ko pieņēma šajā kopsanāksmē; rezolūcijā tika izvirzīta apsūdzība kristīgajai pasaulei par tās atkrišanu un necienīgu izturēšanos pret Jehovas padomu. Un vēl brošūrā tika paziņots: ”Pasaules vienīgā cerība ir Dieva valstība.” Dažu mēnešu laikā Jehovas liecinieki izplatīja vairāk nekā piecus miljonus šīs brošūras eksemplāru visās zemeslodes malās. Kopš tā laika mēs bieži esam apstiprinājuši, ka Ķēniņvalsts ir vienīgā cilvēces cerība.
12. Kādas priecējošas dzīves izredzes tiek piedāvātas cilvēkiem, kas kalpo Jehovam?
12 Mēs priecājamies arī par izredzēm dzīvot mūžīgi Ķēniņvalsts pakļautībā. Garā svaidīto kristiešu ’mazais ganāmais pulciņš’ priecājas par to, ka viņiem ir debesu cerība. ”Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums,” rakstīja apustulis Pēteris. (Lūkas 12:32; 1. Pētera 1:3, 4.) Mūsdienās vairākums Jehovas liecinieku ar prieku gaida mūžīgu dzīvi paradīzē, pār kuru valdīs Ķēniņvalsts. (Lūkas 23:43, NW; Jāņa 17:3.) Citiem cilvēkiem uz Zemes nav nekā tāda, kas kaut mazliet līdzinātos mūsu priecējošām izredzēm. Cik gan rūpīgi mums tās būtu jāsargā!
Dieva svētīta brālība
13. Kādam būtu jābūt mūsu viedoklim par starptautisko brālību, kurā mēs atrodamies?
13 Iemesls priecāties ir arī tas, ka mēs esam starptautiskā brālībā un zinām: šī brālība ir vienīgā, ko atzīst Dievs. Mēs varam būt laimīgi, jo mums ir pasaulē vislabākie biedri. Pats Dievs Jehova norādīja uz mūsu dienām un teica: ”Es sakustināšu visas pagānu tautas; tad nāks šurpu viss pats dārgākais no pagānu tautām, un Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” (Hagaja 2:7.) Visi kristieši ir nepilnīgi, tas tiesa. Tomēr Jehova ar Jēzus Kristus starpniecību ir aicinājis šos cilvēkus pie sevis. (Jāņa 14:6.) Tā kā Jehova ir aicinājis pie sevis cilvēkus, ko viņš uzskata par pašu dārgāko, mums būs pārpilnām prieka, ja izturēsimies pret šiem cilvēkiem ar brālīgu mīlestību, ja mēs viņus augsti vērtēsim un atbalstīsim pārbaudījumos, sastrādāsimies ar viņiem Dieva darbā un lūgsim par viņiem.
14. Kādu uzmundrinājumu mēs varam gūt, lasot 1. Pētera 5:5—11?
14 Viss iepriekš minētais vairos mūsu prieku. Mūsu vispasaules garīgās brālības patvērums tik tiešām ir Jehovas prieks. Jā, mēs visi ciešam no vajāšanām un citām grūtībām. Taču tam vajadzētu mūs satuvināt un dot vienotības apziņu — apziņu, ka mēs esam daļiņa no vienīgās patiesās Dieva organizācijas uz Zemes. Kā teica Pēteris, mums ir jāpazemojas zem Dieva varenās rokas un visa sava zūdīšanās jāmet uz viņu, zinot, ka viņš gādā par mums. Mums jābūt modriem, jo Velns meklē, kā mūs varētu aprīt; bet mēs neesam vieni šai cīņā, jo Pēteris piebilst: ”Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē.” Un šī priecīgā starptautiskā brālība nekad neizirs, jo mums ir dots apstiprinājums, ka ’pēc īsām ciešanām Dievs mūs sagatavos, stiprinās un spēcinās’. (1. Pētera 5:5—11.) Padomā tikai: mūsu priekpilnā brālība pastāvēs mūžīgi!
Saturīga dzīve
15. Kāpēc var apgalvot, ka Jehovas lieciniekiem ir saturīga dzīve?
15 Mēs izjūtam prieku šajā raižpilnajā pasaulē, jo mūsu dzīvei ir saturs. Mums ir uzticēta kalpošana, ar kuru mēs darām laimīgus sevi un citus. (Romiešiem 10:10.) Tā neapšaubāmi ir prieku nesoša privilēģija — būt Dieva darba biedriem. Pāvils par šo privilēģiju teica: ”Kas.. ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuŗu palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā tas Kungs viņam devis. Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē. Dēstītājs un laistītājs, abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aŗamais tīrums, Dieva celtne.” (1. Korintiešiem 3:5—9.)
16., 17. Kādus piemērus var minēt, lai pierādītu, ka Jehovas cilvēkiem ir priecīga un saturīga dzīve?
16 Varētu minēt daudzus piemērus, lai parādītu, ka uzticīga kalpošana Jehovam dod saturīgu dzīvi, kas pilda mūs ar prieku. Bieži var dzirdēt šādu atzinumu: ”Es palūkojos visapkārt uz cilvēkiem, kas bija piepildījuši Ķēniņvalsts zāli [tās veltīšanas dienā], un saskaitīju, ka viņu vidū ir astoņi manas ģimenes locekļi: es un mana sieva, un trīs no mūsu bērniem ar saviem dzīvesbiedriem. [..] Mums ar sievu patiešām ir bijusi laimīga, saturīga dzīve, ko esam pavadījuši kalpošanā Dievam.”
17 Uzmundrinoši ir apzināties arī to, ka jebkurā vecumā cilvēks var uzsākt priecīgu, patiesi saturīgu dzīvi, kas saistīta ar kalpošanu Jehovam. Piemēram, kāda sieviete, kas Bībelē rakstīto patiesību uzzināja pansionātā, tika kristīta un kļuva par Jehovas liecinieci 102 gadu vecumā. Tā viņa mūža nogalē ieguva prieku un dzīves saturu, bīdamās Dievu un turēdama viņa pavēles. (Salamans Mācītājs 12:13.)
Drošs patvērums
18. Ko mēs varam darīt, lai pārvarētu bezcerību un vairotu prieku?
18 Jehovas prieks ir drošs patvērums uzticīgajiem. Tomēr tas, ka mums ir šis prieks, nenozīmē, ka mēs nekad nepiedzīvosim melnus brīžus; arī Jēzum tāds bija, kad Ģetzemanē viņš atzina: ”Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei.” (Marka 14:32—34.) Pieņemsim, ka nodošanās savtīgiem mērķiem ir radījusi bezcerību. Ja tā ir, tad mainīsim savu dzīves veidu. Ja prieks ir mazinājies tāpēc, ka pašaizliedzīgi nesam Rakstos noteikto pienākumu nastu, kas kļuvusi par smagu, varbūt mēs kaut ko savā dzīvē varam iekārtot tā, lai atbrīvotos no sasprindzinājuma un atjaunotu prieku. Turklāt Jehova mūs svētīs — viņš mums dos prieku, ja centīsimies būt viņam patīkami, sparīgi pretojoties grēcīgajai miesai, ļaunajai pasaulei un Velnam. (Galatiešiem 5:24; 6:14; Jēkaba 4:7.)
19. Kādam būtu jābūt mūsu viedoklim par jebkuru privilēģiju, kas mums dota Dieva organizācijā?
19 Šeit apskatīto un vēl daudzu citu iemeslu dēļ mums ir milzīgs prieks. Vienalga, vai mēs esam sludinātāji vai esam saistīti ar pilnas slodzes kalpošanu, mums visiem ir iespēja daudz ko darīt Kunga darbā, un šis darbs noteikti veicinās mūsu prieku. (1. Korintiešiem 15:58.) Būsim pateicīgi par jebkuru privilēģiju, kāda mums ir Jehovas organizācijā, un ar prieku turpināsim svēto kalpošanu mūsu mīlošajam un laimīgajam Dievam. (1. Timotejam 1:11, NW.)
20. Kāda ir vislielākā no mums dotajām privilēģijām, un par ko mēs varam būt pārliecināti?
20 Īpašs iemesls priecāties ir tas, ka mums ir privilēģija nest Jehovas izcilo vārdu un būt viņa lieciniekiem. Jā, mēs visi esam nepilnīgi un sastopamies ar daudziem pārbaudījumiem, bet paturēsim prātā arī to, kādas brīnišķīgas svētības ir dotas Jehovas lieciniekiem. Un neaizmirsīsim, ka mūsu dārgais debesu Tēvs nekad mūs nepievils. Mēs varam būt pārliecināti, ka vienmēr baudīsim svētības, ja vien Jehovas prieks būs mūsu patvērums.
Kā tu atbildētu?
◻ Kas ir ”Jehovas prieks”?
◻ Kā kristieši iegūst patiesu prieku?
◻ Kādi ir daži iemesli, kuru dēļ Jehovas liecinieki ir priecīgi?
◻ Kāpēc Jehovas prieks ir drošs patvērums?