Ījaba atalgojums — pamats cerībai
”Tas Kungs svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu.” (ĪJABA 42:12)
1. Ko Jehova dara savu kalpotāju labā pat tad, kad viņi pārbaudījumos ir zaudējuši daudz spēku?
JEHOVA ”tiem, kas viņu meklē, atmaksā”. (Ebrējiem 11:6.) Viņš pamudina savus uzticīgos cilvēkus drosmīgi sludināt pat tad, kad pārbaudījumos viņi ir galīgi zaudējuši spēkus un kļuvuši tik nespēcīgi kā mirušie. (Ījaba 26:5, LB-26; Atklāsmes 11:3, 7, 11.) Tā tas bija arī, kad cieta Ījabs. Kaut gan viņu apmeloja trīs viltus mierinātāji, bailes cilvēku priekšā viņu neapklusināja. Tieši pretēji — viņš drosmīgi liecināja.
2. Kaut gan Jehovas liecinieki cieta no vajāšanām un grūtībām, kā viņi pārcieta ar tām saistītos pārbaudījumus?
2 Daudzi mūsdienu Jehovas liecinieki ir cietuši lielās vajāšanās un grūtībās, kurās viņi ir bijuši tuvu nāvei. (2. Korintiešiem 11:23.) Taču viņiem, līdzīgi Ījabam, bija mīlestība pret Dievu, un viņi rīkojās saskaņā ar taisnīgumu. (Ecēhiēla 14:14, 20.) Viņi pārcieta pārbaudījumus ar apņēmību sagādāt prieku Jehovam, un pēc pārbaudījumiem viņi bija stiprināti, lai drosmīgi sludinātu, un sirdīs viņiem bija patiesa cerība.
Ījabs drosmīgi liecina
3. Kāda bija Ījaba beidzamā runa?
3 Ījaba pēdējā runa bija vēl spēcīgāka nekā iepriekšējās. Viņš pilnībā apklusināja savus viltus mierinātājus. Ar dzelošu sarkasmu viņš teica: ”Kā tu esi sniedzis palīdzību tam, kam pašam nav spēka, kā tu esi atbalstījis to, kā elkonis ir vājš!” (Ījaba 26:2.) Ījabs slavēja Jehovu, kura spēks izplatījumā tur zemeslodi uzkārtu ne pie kā un notur virs tās mākoņus, pildītus ar ūdeni. (Ījaba 26:7-9.) Turklāt Ījabs teica, ka šādi brīnumi ir tikai Jehovas ”valdīšanas pamales”. (Ījaba 26:14.)
4. Ko Ījabs teica par nevainojamību, un kāpēc viņš tā varēja izteikties?
4 Pārliecināts par savu nevainību, Ījabs paziņoja: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Ījaba 27:5.) Pretēji nepatiesajām apsūdzībām, ar kurām Ījabu apbēra viltus mierinātāji, viņš nebija darījis neko tādu, ar ko būtu pelnījis šīs nelaimes. Ījabs zināja, ka Jehova nedzird atkritēju lūgšanas un ka viņš atalgos tos cilvēkus, kas saglabā savu nevainojamību. Tas mums skaidri atgādina, ka Harmagedons, pēkšņi iesākdamies, drīz atņems ļaunajiem varu un ka viņi neizglābsies no Dieva nesaudzīgās rokas. Līdz tam laikam Jehovas tauta arvien staigās nevainībā. (Ījaba 27:11-23.)
5. Kā Ījabs raksturoja patieso gudrību?
5 Iedomājies šo pasaules lietās gudro trijotni klausāmies, kad Ījabs parādīja, ka cilvēks ir izmantojis savu prasmi, lai atrastu zeltu, sudrabu un citus dārgumus, kas atrodas zemē un jūrā. Bet viņš teica: ”Iegūta gudrība ir pārāka par pērlēm.” (Ījaba 28:18.) Ījaba viltus mierinātāji nevarēja nopirkt patieso gudrību. Patiesā gudrība nāk no Tā, kas ir radījis vēju, lietu, zibeni un pērkonu. Patiesi, ”bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana”. (Ījaba 28:28.)
6. Kāpēc Ījabs runāja par savu agrāko dzīvi?
6 Kaut gan Ījabs cieta, viņš nepārstāja kalpot Jehovam. Šis cilvēks, kas saglabāja savu nevainojamību, nevis novērsās no Visaugstākā, bet gan ilgojās pēc tām tuvajām attiecībām, kādas viņam bija bijušas ar Dievu. (Ījaba 29:4.) Ījabs nelielījās, kad stāstīja, kā viņš ’glāba nabago, tērpās taisnībā un bija tēvs apspiestajiem’. (Ījaba 29:12-16.) Patiesībā viņš norādīja uz faktiem no savas dzīves — uzticīga Jehovas kalpotāja dzīves. Vai tu esi tā dzīvojis, ka tava dzīve arī sniegtu šādu brīnišķīgu liecību? Protams, Ījabs tāpat atklāja to apsūdzību nepatiesumu, kuras izvirzīja pret viņu trīs svētulīgie viltus draugi.
7. Kāds cilvēks bija Ījabs?
7 Ījabu apsmēja par viņu jaunāki cilvēki, kuru ’tēviem viņš pat nebūtu ļāvis kļūt par darba biedriem saviem suņiem savos ganāmpulkos’. Pret viņu izturējās ar riebumu un viņu apspļaudīja. Lai gan Ījabs bija smagi slims, pret viņu neizturējās ar iejūtību. (Ījaba 30:1, 10, 30.) Tāpēc, ka Ījabs no visas sirds bija uzticīgs Jehovam, viņam bija tīra sirdsapziņa un viņš varēja teikt: ”Lai Dievs mani nosveŗ taisnīgā svaru kausā, un tad Viņš droši atzīs manu nenoziedzību!” (Ījaba 31:6.) Ījabs nebija ne laulības pārkāpējs, ne intrigants, un viņš neliedza palīdzību nabadzīgajiem. Lai gan viņš bija bijis bagāts, viņš nekad nebija paļāvies uz materiālo bagātību. Turklāt Ījabs nepielūdza elkus — viņš negodināja nedzīvas lietas, piemēram, mēnesi. (Ījaba 31:26-28.) Paļaudamies uz Dievu, viņš saglabāja savu nevainojamību un līdz ar to rādīja brīnišķīgu priekšzīmi. Ciešanas un viltus mierinātāju klātbūtne neaizkavēja Ījabu meistarīgi aizstāvēties un sniegt teicamu liecību. Savas runas noslēgumā Ījabs vērsās pie Dieva kā pie sava Tiesneša un Atalgotāja. (Ījaba 31:35-40.)
Runā Ēlihus
8. Kas bija Ēlihus, un kā viņš parādīja gan cieņu, gan drosmi?
8 Netālu atradās jaunais Ēlihus, Nahora dēla Būzas pēcnācējs, tātad Jehovas mīļotā Ābrahāma attāls radinieks. (Jesajas 41:8.) Uzklausīdams abas puses, Ēlihus parādīja cieņu pret vecākiem cilvēkiem. Taču viņš runāja drosmīgi par tiem jautājumiem, kuros viņiem nebija taisnība. Piemēram, viņš iedegās dusmās par to, ka Ījabs ”bija apgalvojis sevi Dieva priekšā taisnu esam, ja — pat taisnīgāku par Dievu”. It sevišķi Ēlihus dusmas bija vērstas pret viltus mierinātājiem. Šķita, ka viņi ar saviem apgalvojumiem slavē Dievu, bet patiesībā viņi apvainoja Dievu, ka viņš ieņemot Sātana pusi šajā strīdīgajā jautājumā. Ēlihus sajuta ”vārdu pārpilnību” un, svētā gara mudināts, objektīvi liecināja par Jehovu. (Ījaba 32:2, 18, 21.)
9. Kā Ēlihus deva mājienu par Ījaba labā stāvokļa atjaunošanu?
9 Ījabs bija sācis vairāk uzmanības veltīt tam, kā attaisnot sevi, nevis Dievu. Faktiski viņš sacentās ar Dievu. Tomēr, Ījaba dvēselei pietuvojoties nāvei, tika dots mājiens par to, ka ir iespējama viņa labā stāvokļa atjaunošana. Kādā veidā? Jehova pamudināja Ēlihu pateikt šādiem vārdiem, ka Viņš apžēlojas par Ījabu: ”Izglāb viņu, lai tas nenogrimst kapā, jo es esmu atradis izpirkšanas maksu, tad viņa miesa atkal pildās ar jaunības spēku, tā ka viņš jūtas pārnests atpakaļ savās senajās jaunības dienās.” (Ījaba 33:24, 25.)
10. Cik lielā mērā Ījabs tika pārbaudīts, bet par ko mēs varam būt pārliecināti, ņemot vērā 1. Korintiešiem 10:13?
10 Ēlihus aizrādīja Ījabam, ka viņš bija teicis: cilvēkam nav nekāda labuma no tā, ka viņš mīl Dievu un uztur ar Viņu draudzību. Ēlihus teica: ”Nekad Dievs nedomā darīt ļaunu nedz tas Visuvarenais — viltu! Nē, bet gan, — kāds kuŗa darbs, tādu Viņš tam piešķiŗ laimi.” Ījabs bija rīkojies pārsteidzīgi, uzsvērdams savu taisnīgumu, bet viņš to bija darījis bez pietiekamām zināšanām un izpratnes. Ēlihus piebilda: ”Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam.” (Ījaba 34:10, 11; 34:35, 36, LB-26.) Tāpat arī mūsu ticība un nevainojamība var būt pilnīgi pierādīta tikai tad, ja mēs esam kādā veidā ’pārbaudīti līdz galam’. Taču mūsu mīlošais debesu Tēvs nepieļaus, ka mēs tiktu pārbaudīti pāri mūsu spēkiem. (1. Korintiešiem 10:13.)
11. Kas mums jāatceras, kad esam nonākuši galēji smagos pārbaudījumos?
11 Turpinot savu runu, Ēlihus atkal parādīja, ka Ījabs pārlieku uzsver savu taisnīgumu. Uzmanība ir jāvērš uz mūsu Vareno Radītāju. (Ījaba 35:2, 6, 10.) Ēlihus teica, ka Dievs ”neatstāj dzīvu bezdievīgo, bet Viņš piešķirs taisnību arī apspiestajiem”. (Ījaba 36:6.) Neviens nevar pamācīt, kādu ceļu Dievam iet, un neviens nevar teikt, ka Viņš ir rīkojies nepareizi. Dievs ir pārmērīgi varens mūsu atziņai, un mēs nevaram aptvert viņa gadu skaitu. (Ījaba 36:22-26.) Kad mēs nonākam galēji smagos pārbaudījumos, atcerēsimies, ka mūsu mūžam dzīvais Dievs ir taisnīgs un viņš mūs atalgos par uzticīgo darbu, kas sniedz viņam godu.
12. Ko Ēlihus noslēguma vārdi parāda par Dieva tiesas sprieduma izpildīšanu pār ļaunajiem?
12 Ēlihum runājot, sāka celties vētra. Kad tā pietuvojās, viņa sirdi pārņēma trīsas un bijība. Viņš runāja par varenajiem darbiem, ko veic Jehova, un tad teica: ”Ak Ījab, uzklausi to! Paliec mierā un pārdomā tā stiprā Dieva brīnumdarbus!” Mums, tāpat kā Ījabam, ir nepieciešams pārdomāt Dieva brīnumdarbus un viņa bijību iedvesošo, augsto stāvokli. ”Visuvareno jau mums pašiem neatrast, kas varens ir spēkā un tāpat bagāts tiesā un taisnībā, kuŗu Viņš tomēr nekad nesagroza,” teica Ēlihus. ”Tāpēc cilvēku cilts Viņu bīstas.” (Ījaba 37:1, 14, 23, 24.) Ēlihus noslēguma vārdi mums atgādina, ka Dievs, drīzumā īstenojot tiesas spriedumu pār ļaunajiem cilvēkiem, nesagrozīs tiesu un taisnību un atstās dzīvus tos, kas viņu bīstas un, būdami Dieva kalpotāji, izturas pret viņu ar godbijīgu cieņu. Cik gan tā ir liela privilēģija būt starp cilvēkiem, kas saglabā savu nevainojamību un atzīst Jehovu par Visuma suverēno valdnieku! Izturi pārbaudījumus tāpat kā Ījabs un nekad nepieļauj, ka Velns tevi aizvilinātu projām no šo laimīgo kalpotāju vidus.
Jehova atbild Ījabam
13., 14. a) Par ko Jehova sāka Ījabam uzdot jautājumus? b) Kādas atziņas var iegūt no citiem jautājumiem, ko Dievs uzdeva Ījabam?
13 Cik pārsteigtam bija jābūt Ījabam, kad Jehova viņu uzrunāja no tuksneša vētras! Šī vētra bija no Dieva, pretēji tai lielajai vētrai, ko Sātans izmantoja, lai sagrautu māju un nogalinātu Ījaba bērnus. Ījabs nebija spējīgs runāt, kad Dievs jautāja: ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? ..kas ir licis tās stūŗa akmeni, tad, kad visas rīta zvaigznes kopā priekā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja?” (Ījaba 38:4, 6, 7.) Jehova uzdeva Ījabam vienu jautājumu pēc otra: par jūru, tās mākoņu tērpu, ausmu, nāves vārtiem, tumsu un gaismu, un par zvaigznājiem. Ījabs neko nevarēja atbildēt uz jautājumu: ”Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?” (Ījaba 38:33.)
14 Citi jautājumi norādīja uz to, ka jau pirms tam, kad tika radīts cilvēks un viņam tika dota vara pār zivīm, putniem, dzīvniekiem un rāpuļiem, Dievs bija sniedzis visu dzīvai radībai nepieciešamo un to darījis bez jebkādas cilvēku palīdzības un padoma. Jehova ar turpmākiem jautājumiem pievērsa uzmanību tādām radītām būtnēm kā meža vērsis, strauss un zirgs. Ījabam tika uzdots jautājums: ”Jeb vai klausot tavas mutes vārdiem augstu gaisos paceļas ērglis un ceļ arī savu ligzdu tik augstā vietā?” (Ījaba 39:27.) Protams, nē! Iedomājies, kā Ījabs jutās, kad Dievs viņam pajautāja: ”Vai pēlējs grib būt pastāvīgā nesaskaņā ar Visuvareno?” Nav brīnums, ka Ījabs teica: ”Redzi, es esmu visai niecīgs, ko lai es Tev atbildu? Es uzlieku roku savai mutei.” (Ījaba 40:2, 4.) Ja vien kādreiz mums rastos vēlēšanās žēloties par Jehovu, tad mums ’jāuzliek roka savai mutei’, jo viņam vienmēr ir taisnība. Dieva jautājumi tāpat palīdzēja vairāk novērtēt viņa pārākumu, augsto stāvokli un spēku, par ko liecina radītais.
Behemots un leviatāns
15. Par ko parasti uzskata šeit minēto dzīvnieku, un kādas ir dažas no viņa raksturīgākām īpašībām?
15 Tālāk Jehova runāja par dzīvnieku, kas šeit nosaukts par behemotu, jo parasti tiek uzskatīts, ka šajā vietā minētais dzīvnieks ir nīlzirgs. (Ījaba 40:15-24.) Ievērojams ar saviem milzīgajiem izmēriem, lielo svaru un izturīgo ādu, šis dzīvnieks ”ēd zāli”. Viņa spēks un enerģija slēpjas viņa gurnos un ķermenī. Viņa kāju kauli ir tik stipri kā ”vaŗā lietas caurules”. Behemotu nepārņem bailes nevaldāmā straumē, un viņš bez lielas piepūles peld pret straumi.
16. a) Kādam dzīvniekam atbilst leviatāna apraksts, un kāds ir šis dzīvnieks? b) Ko var norādīt behemota un leviatāna spēks attiecībā uz uzdevumu veikšanu kalpošanā Jehovam?
16 Dievs uzdeva Ījabam arī šādu jautājumu: ”Jeb vai tu vari izvilkt leviatānu ar makšķeres āķi vai piespiest viņa mēli ar iemestu virvi?” Leviatāna apraksts atbilst krokodilam. (Ījaba 40:25–41:26.) Leviatāns ne ar vienu nenoslēgs līgumu par mieru, un neviens gudrs cilvēks nav tik trakulīgi pārgalvīgs, lai kaitinātu šo rāpuli. Bultas viņu nepiespiedīs bēgt, un ”tikai smaidu viņā rada šķēpa trieciens”. Sadusmojies leviatāns liek dzelmei uzvirt kā podam. Tas, ka leviatāns un behemots ir daudz spēcīgāki par Ījabu, palīdzēja viņam iegūt pazemību. Mums arī pazemīgi jāatzīst, ka mēs paši par sevi neesam spēcīgi. Mums ir nepieciešama Dieva dotā gudrība un spēks, lai varētu izvairīties no Sātana, Čūskas, tvēriena un pildīt mūsu uzdevumus kalpošanā Jehovam. (Filipiešiem 4:13; Atklāsmes 12:9.)
17. a) Kā Ījabs ’skatīja Dievu’? b) Kas tika pierādīts ar jautājumiem, uz kuriem Ījabs nevarēja atbildēt, un kā tas mums var palīdzēt?
17 Dziļā pazemībā Ījabs atzina, ka viņam bija bijis nepareizs viedoklis un ka viņš bija runājis bez izpratnes. Taču viņš pauda ticību, ka ’skatīs Dievu’. (Ījaba 19:25-27.) Kā tas varēja notikt, ja neviens cilvēks nevar redzēt Jehovu, paliekot dzīvs? (2. Mozus 33:20.) Patiesībā Ījabs redzēja, kā tika parādīts Dieva spēks, viņš dzirdēja Dieva vārdus, un viņam atvērās acis — Ījabs ieguva patiesu izpratni par Jehovu. Tāpēc Ījabs ’nožēloja savu rīcību un bija gatavs sēdēt pīšļos un pelnos’. (Ījaba 42:1-6.) Daudzie jautājumi, uz kuriem viņš nebija spējīgs atbildēt, pierādīja Dieva pārākumu un parādīja, cik niecīgs ir cilvēks, pat tāds cilvēks, kas bija tik uzticīgs Jehovam kā Ījabs. Tas mums palīdz saprast: mums nav jādomā, ka mūsu intereses ir svarīgākas par Jehovas vārda šķīstīšanu un viņa augstākās varas tiesiskuma attaisnošanu. (Mateja 6:9, 10.) Pats galvenais, par ko mums jādomā, ir tas, kā mēs varam saglabāt nevainojamību Jehovas priekšā un godāt viņa vārdu.
18. Kas bija jādara Ījaba viltus mierinātājiem?
18 Taču kas notika ar paštaisnajiem viltus mierinātājiem? Jehova pamatoti būtu varējis nogalināt Ēlifasu, Bildadu un Cofaru par to, ka viņi nerunāja patiesību par viņu, pretēji tam, kā to darīja Ījabs. ”Izraugiet sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejiet pie mana kalpa Ījaba,” teica Dievs, ”un upurējiet kā dedzināmo upuri jūsu pašu labā, un mans kalps Ījabs par jums lai aizlūdz.” Lai izpildītu teikto, trijotnei bija jāizrāda pazemība. Ījabam, kas bija saglabājis savu nevainojamību, vajadzēja aizlūgt par viņiem, un Jehova ņēma vērā viņa lūgšanu. (Ījaba 42:7-9.) Bet kas notika ar Ījaba sievu, kura mudināja viņu atteikties no Dieva un mirt? Šķiet, ka ar Dieva žēlastību viņa atguva labas attiecības ar Ījabu.
Apsolītais atalgojums mums dod cerību
19. Kā Jehova parādīja savu pārākumu pār Velnu gadījumā ar Ījabu?
19 Tiklīdz Ījabs pārstāja raizēties par savām ciešanām un viņam tika dota iespēja atsākt kalpošanu Dievam, Jehova izmainīja viņa apstākļus. Pēc tam kad Ījabs bija aizlūdzis par trijotni, Dievs novērsa viņa piemeklējumus un ”piešķīra Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis”. Jehova parādīja savu pārākumu pār Velnu, apturot Sātana izraisīto slimību un brīnumainā veidā izdziedinot Ījabu. Dievs arī atsvieda atpakaļ dēmonu ordas un turēja tās drošā attālumā, aizsargādams Ījabu ar savu eņģeļu pulkiem kā ar aizsargžogu. (Ījaba 42:10; Psalms 34:8.)
20. Kā Jehova atalgoja un svētīja Ījabu?
20 Ījaba brāļi, māsas un bijušie paziņas nāca ēst kopā ar viņu, izteikt līdzjūtību un iepriecināt viņu visās tajās nelaimēs, kādām Jehova bija pieļāvis nākt pār viņu. Katrs no viņiem deva Ījabam naudu un zelta gredzenu. Ījaba beidzamās mūža dienas Jehova svētīja vairāk nekā viņa dzīves sākumu; viņam piederēja 14 000 sīklopu, 6000 kamieļu, 1000 jūgu vēršu un 1000 ēzeļu māšu. Turklāt Ījabam piedzima septiņi dēli un trīs meitas — tieši tikpat daudz bērnu, cik viņam bija bijuši agrāk. Viņa meitas — Jemina, Kecija un Keren-Hapūha — bija visskaistākās sievietes visā zemē, un Ījabs iedalīja viņām dzimts īpašumu viņu brāļu vidū. (Ījaba 42:11-15.) Turklāt Ījabs dzīvoja vēl 140 gadu un redzēja četras savu pēcnācēju paaudzes. Apraksta nobeigumā ir teikts: ”Ījabs nomira vecs un padzīvojis gana gadu.” (Ījaba 42:16, 17.) Viņa dzīves paildzinājums bija Dieva Jehovas brīnums.
21. Kā mums palīdz Bībeles apraksts par Ījabu, un kas mums jāapņemas?
21 Bībeles apraksts par Ījabu mums palīdz labāk apzināties Sātana viltīgos paņēmienus un parāda, kā jautājums par augstāko varu Visumā ir saistīts ar cilvēka nevainojamību. Tāpat kā Ījabs, visi, kas mīl Dievu, tiks pārbaudīti. Bet mēs varam izturēt, jo arī Ījabs izturēja. Viņš izcieta pārbaudījumus ar ticību un cerību, un viņš tika bagātīgi atalgots. Mums kā Jehovas mūsdienu kalpotājiem ir patiesa ticība un cerība. Un kādu lielisku cerību katram no mums ir devis Varenais Atalgotājs! Tas, ka svaidītie paturēs prātā debesu atalgojumu, viņiem palīdzēs lojāli kalpot Dievam atlikušo zemes dzīves laiku. Daudzi, kam ir cerība dzīvot uz Zemes, vispār nekad nemirs, bet tie, kas nomirs, tiks atalgoti ar to, ka tiks celti augšā paradīzē uz Zemes kopā ar pašu Ījabu. Ar šādu patiesu cerību sirdī un prātā mēs visi, kas mīlam Dievu, pierādīsim, ka Sātans ir melis, — stingri nostāsimies Jehovas pusē kā tādi cilvēki, kas saglabā savu nevainojamību un nelokāmi atbalsta viņa augstāko varu Visumā.
Kā tu atbildētu?
◻ Kādas bija dažas domas, ko Ījabs izteica savā beidzamajā atbildē viltus mierinātājiem?
◻ Kā Ēlihus pierādīja, ka viņš objektīvi liecina par Jehovu?
◻ Kādi bija daži no Dieva jautājumiem Ījabam, un kādu iespaidu tie atstāja?
◻ Kādu labumu tu guvi no Bībeles apraksta par Ījabu?