Beidzamās pārrunas ar tiem, kas vēlas kristīties

Jaunie mācekļi parasti tiek kristīti Jehovas liecinieku kongresos. Kristīšanas runas beigās tie, kas kristīsies, tiks aicināti piecelties un skaļi atbildēt uz diviem jautājumiem.

1. Vai tu esi nožēlojis grēkus, devis solījumu kalpot Jehovam un atzīsti, ka Jehova sagādā glābšanu ar Jēzus Kristus starpniecību?

2. Vai tu saproti, ka kristījoties tu kļūsti par Jehovas liecinieku un pievienojies Jehovas organizācijai?

Apstiprinoši atbildēdams uz šiem jautājumiem, cilvēks ”atklāti pauž”, ka viņš tic izpirkumam un ir devis bezierunu solījumu kalpot Jehovam. (Rom. 10:9, 10.) Tiem, kas gatavojas kristīties, būtu nopietni un ar lūgšanām jāpārdomā abi jautājumi, lai viņu atbildes būtu saskaņā ar viņu pārliecību.

Vai tu lūgšanā esi devis solījumu kalpot Jehovam, pielūgt tikai viņu un uzskatīt viņa gribas pildīšanu par svarīgāko savā dzīvē?

Vai tu tagad esi pilnīgi pārliecināts, ka vēlies kristīties, tiklīdz radīsies tāda iespēja?

Kāds ir kristīšanai piemērots apģērbs? (1. Tim. 2:9, 10; Jāņa 15:19; Filip. 1:10.)

Mums jāģērbjas ”piedienīgi un prātīgi”, lai būtu redzams, ka mēs ”bīstamies Dievu”. Tāpēc tiem, kas kristīsies, nav piemērots pārāk atklāts peldkostīms vai apģērbs ar dažādiem saukļiem un uzrakstiem. Viņu apģērbam jābūt kārtīgam, tīram, pieklājīgam un situācijai atbilstošam.

Kā būtu pareizi izturēties kristīšanas laikā? (Lūk. 3:21, 22.)

Mēs varam mācīties no tā, kas notika Jēzus kristīšanas laikā. Jēzus apzinājās, ka kristīšana ir nopietns notikums, un tas bija skaidri redzams viņa attieksmē un rīcībā. Vietā, kur notiek kristīšana, nebūtu pareizi nevietā uzjautrināties, spēlēties, peldēties baseinā vai darīt kaut ko citu, kas radītu nenopietnu iespaidu par šo pasākumu. Tāpat nebūtu pareizi, ja jaunais māceklis pēc kristīšanās izturētos tā, it kā viņš būtu izcīnījis lielu uzvaru. Kristīšanās ir ļoti priecīgs notikums, taču prieks jāpauž ar pienācīgu cieņu.

Kā regulāra sapulču apmeklēšana un sadarbība ar draudzi tev palīdzēs dzīvot saskaņā ar savu solījumu kalpot Jehovam?

Kāpēc arī pēc kristīšanās ir svarīgi regulāri iedziļināties Bībelē un sludināt?

NORĀDĪJUMI DRAUDZES VECĀKAJIEM

Kad nekristīts sludinātājs dara zināmu, ka viņš vēlas kristīties, viņam būtu jāiesaka rūpīgi izlasīt ”Jautājumus tiem, kas vēlas kristīties”, kuri atrodami šīs grāmatas 185.—​207. lappusē. Pievērsiet sludinātāja uzmanību informācijai ”Nekristītam sludinātājam”, kas sākas 182. lappusē, jo no tās viņš var uzzināt, kā gatavoties pārrunām ar vecākajiem. Tur ir norādīts, ka cilvēks, kas vēlas kristīties, pārrunu laikā var izmantot savus pierakstus un šo grāmatu. Tomēr nav nekādas vajadzības, lai kāds kopā ar viņu pārskatītu jautājumus pirms viņa tikšanās ar vecākajiem.

Ja cilvēks vēlas kristīties, viņam par to jāinformē draudzes vecāko koordinators. Kad nekristītais sludinātājs būs izlasījis ”Jautājumus tiem, kas vēlas kristīties”, koordinators viņam pajautās, vai viņš lūgšanā ir devis solījumu kalpot Jehovam un pildīt Jehovas gribu. Ja viņš to būs izdarījis, koordinators parūpēsies, lai divi draudzes vecākie pārrunātu ar viņu ”Jautājumus tiem, kas vēlas kristīties”. Jautājumu pirmo daļu pārrunās viens vecākais, bet otro daļu — otrs. Nav nepieciešams gaidīt līdz brīdim, kad būs zināms nākamā kongresa datums.

Jautājumus parasti ir iespējams apskatīt divās apmēram stundu garās sarunās, bet, protams, tam var veltīt arī vairāk laika, ja nepieciešams. Katra no šīm sarunām jāiesāk un jāpabeidz ar lūgšanu. Nebūtu pareizi apskatīt jautājumus steigā. Vecākajiem, kam ir uzticēts pārrunāt šos jautājumus ar cilvēku, kurš vēlas kristīties, plānojot savu laiku, jāuzskata šis uzdevums par prioritāti.

Parasti vislabāk ir pārrunāt jautājumus ar katru nekristītu sludinātāju atsevišķi, nevis ar vairākiem kopā. Uzklausot cilvēka atbildes uz visiem jautājumiem, draudzes vecākie var pārliecināties, cik labi viņš izprot Bībeli, un iegūt skaidru priekšstatu, vai viņš ir gatavs kristīties. Turklāt, ja klāt nav citu, cilvēkam droši vien ir vieglāk izteikties. Ar vīru un sievu, kas vēlas kristīties, jautājumus var apskatīt vienlaikus.

Ja kristīties vēlas māsa, draudzes vecākajam jāatrod pārrunām tāda vieta, kur citi viņus var redzēt, bet nevar dzirdēt. Ja sarunas laikā ir nepieciešama vēl kāda cilvēka klātbūtne, tam jābūt draudzes vecākajam vai kalpotājam, atkarībā no kristīšanās jautājumiem, kas tiek apskatīti, kā paskaidrots nākamajā rindkopā.

Draudzēs, kurās ir ļoti maz vecāko, piemēroti draudzes kalpotāji, kam piemīt laba spriestspēja, var apskatīt ar cilvēkiem jautājumu 1. daļu (”Kristīgie uzskati”). 2. daļa (”Kristīgais dzīvesveids”) vienmēr jāapskata tikai vecākajiem. Ja draudzē nepietiek piemērotu brāļu, var sazināties ar rajona pārraugu, lai uzzinātu, vai palīdzību nevarētu sniegt brāļi no kādas citas draudzes.

Ja kristīties vēlas nepilngadīgais, pārrunu laikā jābūt klāt viņa vecākiem (vai vienam no tiem). Ja neviens no vecākiem nevar būt klāt, tad katras daļas apspriešanā jāpiedalās diviem vecākajiem (atkarībā no apspriežamās daļas tas var būt arī vecākais un draudzes kalpotājs).

Vecāko uzdevums ir pārliecināties, vai cilvēks, kas vēlas kristīties, pietiekami labi saprot Bībeles pamatmācības. Vecākajiem jānoskaidro arī tas, vai viņš augstu vērtē patiesību un ar pienācīgu cieņu izturas pret Jehovas organizāciju. Ja cilvēkam trūkst sapratnes par Bībeles pamatmācībām, vecāko pienākums ir parūpēties, lai viņam tiktu sniegta palīdzība un pēc kāda laika viņš būtu gatavs kristīties. Var būt gadījumi, kad ir nepieciešams cilvēkam dot vairāk laika, lai viņš pierādītu, ka nopietni izturas pret pienākumu sludināt, vai apliecinātu, ka vēlas pakļauties Jehovas organizācijā iedibinātajai kārtībai. Vecākajiem pārdomāti jāsadala pārrunām atvēlētā stunda, lai viņi skaidri saprastu, vai cilvēks ir gatavs kristīties vai ne. Daži jautājumi prasa vairāk laika, citi — mazāk, taču ir jāapskata visi jautājumi.

Draudzes vecākajiem, kas ir pārrunājuši jautājumus ar sludinātāju, pēc tam jāsatiekas un jānolemj, vai viņš ir gatavs kristīties. Ir jāņem vērā cilvēka pagātne, spējas un citi apstākļi. Svarīgākais ir noteikt, vai cilvēks no sirds vēlas kalpot Jehovam un ir sapratis Bībeles pamatpatiesības. Ja jūs ar mīlestību palīdzēsiet tiem, kas grasās kristīties, viņi būs pienācīgi sagatavoti savam nopietnajam uzdevumam — labās vēsts sludināšanai.

Pēc tam abiem vecākajiem, kas ir piedalījušies pārrunās, jāsatiekas ar nekristīto sludinātāju un jāpasaka viņam, vai viņš var kristīties. Ja cilvēks ir gatavs kristīties, vecākajiem jāpārrunā ar viņu materiāls ”Beidzamās pārrunas ar tiem, kas vēlas kristīties”, kas atrodams 206. un 207. lappusē. Ja cilvēks vēl nav pabeidzis mācības ar grāmatas Jūs varat dzīvot mūžīgi palīdzību, vecākajiem viņš jāmudina turpināt nodarbības pēc kristīšanās. Paskaidrojiet viņam, ka viņa kristīšanās datums tiks ierakstīts viņa Draudzes sludinātāja darbības pārskatā. Atgādiniet cilvēkam, kas kristīsies, ka šī personiskā informācija, ko vecākie no viņa saņem, ir vajadzīga, lai organizācija varētu rūpēties par Jehovas liecinieku reliģisko darbību visā pasaulē un viņš varētu piedalīties reliģiskās darbībās un saņemt garīgu atbalstu. Tāpat vecākie var atgādināt, ka jebkādi personas dati tiek izmantoti saskaņā ar vispārējo Jehovas liecinieku datu aizsardzības politiku, kas publicēta vietnē jw.org. Šai sarunai nevajadzētu būt garākai par desmit minūtēm.

Diviem vecākajiem jātiekas ar sludinātāju gadu pēc viņa kristīšanās, lai viņu uzmundrinātu un sniegtu noderīgus padomus. Vienam no vecākajiem jābūt tās sludinātāju grupas pārraugam, pie kuras šis cilvēks pieder. Ja nesen kristītais cilvēks ir nepilngadīgs, klāt jābūt viņa ticīgajiem vecākiem (vai vienam no tiem). Sarunai būtu jābūt ļoti sirsnīgai un uzmundrinošai. Vecākie tajā pievērsīs uzmanību viņa garīgajai izaugsmei un dos praktiskus ieteikumus, kā turēties pie labiem paradumiem — iedziļināties Bībelē, katru dienu to lasīt, ik nedēļu piedalīties ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei, regulāri apmeklēt sapulces, sniegt tajās komentārus un katru nedēļu sludināt. (Efes. 5:15, 16.) Ja viņš vēl nav pabeidzis mācības ar grāmatas Jūs varat dzīvot mūžīgi palīdzību, vecākajiem jāparūpējas, lai kāds viņam palīdzētu to izdarīt. Mīlestība vecākos mudinās bagātīgi uzslavēt sludinātāju. Parasti būtu pietiekami dot padomus vai ieteikumus tikai vienā vai divos jautājumos.