Kristus vieta Dieva noteiktajā kārtībā

”SĀKUMĀ Dievs radīja debesis un zemi”, un viss, ko viņš bija darījis, bija ”ļoti labs”. (1. Moz. 1:1, 31.) Radīdams cilvēkus, Jehova parūpējās, lai tiem būtu lieliskas nākotnes izredzes. Kad Ēdenē izcēlās dumpis, cilvēku dzīvē sākās nelaimes, tomēr Jehovas nodoms par zemi un cilvēkiem palika nemainīgs. Dievs atklāja, ka viņam paklausīgie Ādama pēcnācēji tiks izglābti, cilvēki atkal kalpos viņam pareizā veidā un viņš iznīcinās ļauno līdz ar visiem tā ļaunajiem darbiem. (1. Moz. 3:15.) Tad viss atkal būs ”ļoti labs”. Jehova to paveiks ar sava Dēla Jēzus Kristus starpniecību. (1. Jāņa 3:8.) Tāpēc mums ir jāatzīst Kristus vieta Dieva noteiktajā kārtībā. (Ap. d. 4:12; Filip. 2:9, 11.)

KĀDA IR KRISTUS NOZĪME

² Runājot par Kristus vietu Dieva noteiktajā kārtībā, jāņem vērā, ka Kristus pilda dažādus uzdevumus. Viņš ir cilvēces izpircējs, augstais priesteris, kristiešu draudzes galva, kā arī Dieva valstības ķēniņš. Pārdomas par šiem pienākumiem, ko Kristus veic, mums palīdz vēl augstāk vērtēt Dieva izveidoto kārtību un padziļina mūsu mīlestību pret Jēzu Kristu. Bībelē ir stāstīts par to, ko viņam ir uzticēts darīt.

³ Kad Kristus kalpoja uz zemes, kļuva skaidri redzams, ka ar viņa starpniecību Dievam paklausīgie cilvēki varēs panākt izlīgumu ar Dievu. (Jāņa 14:6.) Jēzus ir cilvēces izpircējs, jo viņš atdeva savu dzīvību par izpirkumu daudzu labā. (Mat. 20:28.) Tātad Jēzus nav tikai kāds, no kura var mācīties, kā dzīvot dievbijīgi. Tieši viņam Jehova ir atvēlējis galveno vietu sava ar cilvēkiem saistītā nodoma īstenošanā, tāpēc vienīgi ar Jēzus palīdzību mēs varam atgūt Dieva labvēlību. (Ap. d. 5:31; 2. Kor. 5:18, 19.) Tas, ka Jēzus upurēja savu dzīvību un vēlāk tika piecelts no nāves, visiem cilvēkiem, kas paklausa Dievam, paver iespēju saņemt mūžīgas svētības, kad valdīs Dieva debesu valstība.

⁴ Būdams augstais priesteris, Jēzus spēj ”just mums līdzi mūsu vājībās” un izlīdzināt grēkus, kurus izdara viņa sekotāji uz zemes. Apustulis Pāvils norādīja: ”Mums nav tāds augstais priesteris, kas nespēj just mums līdzi mūsu vājībās, bet gan tāds, kas ir visādi pārbaudīts, tāpat kā mēs, tikai viņš ir bez grēka.” Pēc tam Pāvils aicināja visus, kas tic Jēzum Kristum, izmantot šo iespēju panākt izlīgumu ar Dievu, rakstīdams: ”Droši tuvosimies augstsirdīgās labestības tronim, lai rastu žēlastību un augstsirdīgu labestību un saņemtu palīdzību īstajā laikā.” (Ebr. 4:14—16; 1. Jāņa 2:2.)

⁵ Turklāt Jēzus vada kristiešu draudzi. Tāpat kā pirmajā gadsimtā, arī mūsdienās kristiešiem nav vajadzīgs neviens cilvēks, kas būtu viņu vadonis. Draudzes vadīšanai Jēzus izmanto svēto garu un prasmīgus vīriešus, kas ir atbildīgi viņa priekšā un viņa debesu Tēva priekšā par to, kā viņi gana Dieva ganāmpulku. (Ebr. 13:17; 1. Pēt. 5:2, 3.) Pravietiski runādams par Jēzu, Jehova teica šādus vārdus: ”Es viņu padarīju par liecinieku tautām, par tautu vadītāju un valdnieku.” (Jes. 55:4.) Jēzus apstiprināja, ka šis pravietojums ir piepildījies, kad sacīja saviem mācekļiem: ”Lai jūs nesauc arī par vadoņiem, jo jums ir tikai viens Vadonis, Kristus.” (Mat. 23:10.)

⁶ Par to, kāda bija Jēzus prāta ievirze, liecina viņa aicinājums, kurā izpaužas viņa gatavība mums palīdzēt: ”Nāciet pie manis, jūs visi, kas esat nopūlējušies un smagu nastu mākti, un es jums došu jaunus spēkus. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atgūsiet spēkus, jo mans jūgs ir ērts un mana nasta ir viegla.” (Mat. 11:28—30.) Vadīdams kristiešu draudzi ar lēnprātību un dodams mums jaunus spēkus, Jēzus Kristus apliecina, ka viņš ir ”labais gans”, kas līdzinās savam debesu Tēvam — Dievam Jehovam. (Jāņa 10:11; Jes. 40:11.)

⁷ Savā pirmajā vēstulē korintiešiem Pāvils runāja par vēl kādu Jēzum Kristum uzticētu pienākumu: ”Viņam jāvalda tik ilgi, kamēr Dievs noliks visus ienaidniekus zem viņa kājām. [..] Un, kad viss būs pakļauts Dēlam, tad arī Dēls pats pakļausies tam, kurš viņam visu pakļāvis, lai Dievs būtu viss visiem.” (1. Kor. 15:25, 28.) Pirms nākšanas uz zemi Jēzus, pirmā Dieva radītā būtne, bija Dieva ”prasmīgais meistars”. (Sāl. pam. 8:22—31.) Būdams uz zemes, Jēzus vienmēr pildīja Dieva gribu. Viņš izturēja vissmagāko pārbaudījumu un palika uzticīgs savam Tēvam. (Jāņa 4:34; 15:10.) Tā kā Dieva Dēls bija uzticīgs līdz nāvei, Dievs viņu piecēla dzīvei debesīs un piešķīra viņam tiesības uz debesu valstības troni. (Ap. d. 2:32—36.) Tagad, kad Jēzus Kristus ir Dieva valstības ķēniņš, Dievs viņam ir uzticējis vadīt varenu garīgo būtņu pulkus, lai darītu galu cilvēku valdīšanai pār zemi un iznīcinātu visu uz tās pastāvošo ļaunumu. (Sāl. pam. 2:21, 22; 2. Tes. 1:6—9; Atkl. 19:11—21; 20:1—3.) Kad tas būs paveikts, pār visu zemi valdīs tikai Dieva debesu valstība, kuras ķēniņš ir Kristus. (Atkl. 11:15.)

KĀ MĒS VARAM ATZĪT KRISTUS NOZĪMI

⁸ Jēzum Kristum, kas ir mūsu piemērs, nav nekādu trūkumu, un viņam ir uzdots rūpēties par mums. Tomēr, lai izjustu viņa mīlestības pilno gādību, mums jāpaliek uzticīgiem Jehovam un jāiet kopsolī ar viņa organizāciju.

⁹ Jēzus sekotāji pirmajā gadsimtā pilnībā atzina Kristus vietu Dieva noteiktajā kārtībā. Viņi to apliecināja, vienoti darbojoties Kristus vadībā un pakļaujoties norādījumiem, ko Kristus deva ar svētā gara palīdzību. (Ap. d. 15:12—21.) Apustulis Pāvils minēja svaidīto kristiešu draudzes vienotību, kad rakstīja: ”Runāsim patiesību un, mīlestības mudināti, tieksimies pēc izaugsmes visās lietās, lai līdzinātos Kristum, kas ir mūsu galva. Pateicoties viņam, visas miesas daļas ir saskanīgi savienotas un sadarbojas ar dažādu locītavu palīdzību. Katram loceklim pienācīgi pildot savu uzdevumu, tiek sekmēta visas miesas augšana un tā stiprinās mīlestībā.” (Efes. 4:15, 16.)

¹⁰ Ja katrs cilvēks, kas pieder pie draudzes, sadarbojas ar citiem un visi saskanīgi darbojas Kristus vadībā, draudzē ir vērojama izaugsme un valda sirsnīga mīlestība, kas ”visus vieno pilnīgā saskaņā”. (Jāņa 10:16; Kol. 3:14; 1. Kor. 12:14—26.)

¹¹ Pasaules notikumi, ar kuriem piepildās Bībeles pravietojumi, neatstāj ne mazākās šaubas, ka kopš 1914. gada Jēzum Kristum pieder vara Dieva valstībā. Patlaban viņš valda savu ienaidnieku vidū. (Ps. 2:1—12; 110:1, 2.) Ko tas nozīmē zemes iedzīvotājiem? Būdams ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, Jēzus drīz liks lietā savu varu un izpildīs Dieva spriedumu saviem ienaidniekiem. (Atkl. 11:15; 12:10; 19:16.) Tad tie, kas ir iemantojuši Kristus labvēlību un ir pie viņa labās rokas, pieredzēs, kā piepildās Dieva Jehovas solījums par glābšanu, kas tika izteikts, kad cilvēki sacēlās pret Dievu. (Mat. 25:34.) Mēs tiešām varam no sirds priecāties par to, ka esam sapratuši, kāda ir Kristus vieta Dieva izveidotajā kārtībā. Paliksim vienoti, Kristus vadībā piedaloties kalpošanā, kas šajās pēdējās dienās tiek veikta visā pasaulē!