Ījabs saglabā uzticību Dievam

VAI kāds cilvēks paliks uzticīgs Dievam, ja tiks pārbaudīts līdz galējai robežai un ja paklausība Dievam nedos viņam nekādu materiālu labumu? Šis jautājums tika izvirzīts — un arī noskaidrots — laikā, kad dzīvoja cilvēks, vārdā Ījabs.

Kad izraēlieši vēl mita Ēģiptē, Ījabs, kas bija Ābrahāma radinieks, dzīvoja tagadējās Arābijas teritorijā. Reiz debesīs Dieva priekšā sapulcējās eņģeļi, un viņu vidū bija arī Sātans. Visiem eņģeļiem dzirdot, Jehova apliecināja, ka paļaujas uz savu uzticīgo kalpu Ījabu. Jehova sacīja, ka virs zemes nav neviena cita tik taisna un dievbijīga vīra kā viņš. Bet Sātans apgalvoja, ka Ījabs kalpo Dievam tikai tāpēc, ka Dievs viņu svētī un aizsargā. Sātans paziņoja, ka tad, ja Ījabs zaudēs visu, kas viņam pieder, viņš atteiksies no Dieva.

Dievs ļāva Sātanam rīkoties, un Sātans panāca, ka Ījabs zaudē savu bagātību, bērnus un vēlāk arī veselību. Tā kā Ījabs nezināja, kāda ir Sātana loma visās šajās nelaimēs, viņš nesaprata, kāpēc Dievs pieļauj, ka viņam ir jācieš. Tomēr Ījabs nenovērsās no Dieva.

Pie Ījaba atnāca trīs vīri, kas uzskatīja sevi par viņa draugiem, bet Ījabs nesaņēma no tiem nekādu atbalstu. Viņi gari runāja un centās pārliecināt Ījabu, ka Dievs viņu soda par slepeniem grēkiem. Šie viltus draugi pat izteicās, ka Dievam ir vienalga, vai viņa kalpi rīkojas pareizi vai ne, un ka viņš tiem neuzticas. Ījabs atteicās piekrist viņu aplamajiem spriedumiem. Ar pārliecību viņš paziņoja, ka saglabās savu uzticību līdz nāvei.

Taču Ījabs pieļāva kļūdu, pārlieku uztraukdamies, kā sevi attaisnot. Tad ierunājās kāds jauns vīrietis, kas bija klausījies Ījaba un viņa viltus draugu sarunās. Šis vīrietis, kura vārds bija Ēlihus, aizrādīja, ka Ījabs nav ņēmis vērā kaut ko būtisku. Ēlihus uzsvēra, ka jautājums par Dieva Jehovas tiesībām valdīt ir daudz svarīgāks par jebkura cilvēka attaisnošanu. Viņš arī nosodīja Ījaba viltus draugus.

Pēc tam ar Ījabu runāja pats Dievs Jehova, lai palīdzētu viņam labot savu nepareizo viedokli. Dievs Jehova pievērsa Ījaba uzmanību radītajai pasaulei, lai atgādinātu, cik niecīgs ir cilvēks salīdzinājumā ar diženo Dievu. Ījabs pazemīgi pieņēma Dieva pamācību. Būdams ”žēlsirdīgs un apžēlotājs”, Jehova atjaunoja Ījaba veselību un piešķīra viņam divreiz vairāk bagātības nekā iepriekš, un Ījabam piedzima vēl desmit bērni. (Jēkaba 5:11.) Saglabājot pilnīgu uzticību Jehovam smagos pārbaudījumos, Ījabs atspēkoja Sātana melīgo apgalvojumu, ka cilvēki grūtībās atteiksies no Dieva.

Ījaba grāmata.