Svētki un svinības, kas nav pieņemami Dievam

1. Kādus cilvēkus Jehova velk pie sevis, un kāpēc šiem cilvēkiem jāsaglabā garīga modrība?

”ĪSTIE dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz,” teica Jēzus. (Jāņa 4:23.) Kad Jehova atrod šādus cilvēkus — kā viņš ir atradis mūs —, viņš tos velk pie sevis un sava Dēla. (Jāņa 6:44.) Iespēja tuvoties Jehovam ir liels gods. Taču visiem, kam ir dārga Bībeles patiesība, ir ”jāpārbauda, kas tam Kungam patīkams”, jo Sātans lieliski māk pievilt cilvēkus. (Efeziešiem 5:10; Atklāsmes 12:9.)

2. Kāda ir Jehovas attieksme pret tiem, kas patieso reliģiju mēģina apvienot ar viltus reliģiju?

² Par to liecina notikumi pie Sinaja kalna, kad izraēlieši pieprasīja, lai Ārons darina viņiem dievu. Ārons piekāpās un izveidoja zelta teļu, bet paziņoja, ka tas simbolizē Jehovu. ”Rīt ir svētki tam Kungam!” viņš teica. Taču Jehovam nebija vienalga, ka patiesā reliģija tiek apvienota ar viltus reliģiju, un pēc viņa pavēles tika nonāvēti ap trim tūkstošiem izraēliešu, kas bija zemojušies elkam. (2. Mozus 32:1—6, 10, 28.) No šiem notikumiem var mācīties kaut ko ļoti svarīgu: ja vēlamies pasargāt sevi Dieva mīlestībā, mums jācenšas ”neaiz[s]kart nekā nešķīsta” un jākalpo Dievam stingrā saskaņā ar viņa gribu. (Jesajas 52:11; Ecēhiēla 44:23; Galatiešiem 5:9.)

3., 4. Kāpēc, domājot par populārām paražām un svētkiem, mums jāpievērš nopietna uzmanība Bībeles principiem?

³ Kamēr vēl bija dzīvi apustuļi, viņi kavēja atkrišanu, bet pēc viņu nāves tā saucamie kristieši, kam nebija ”patiesības mīlestības” (JD-07), sāka pārņemt pagāniskas paražas, svētkus un ”svētās” dienas, kurus viņi nosauca par kristīgiem. (2. Tesaloniķiešiem 2:7, 10.) Šādām svinībām nav nekā kopīga ar Dieva garu, gluži otrādi, tajās izpaužas pasaules gara ietekme. Pasaulīgiem svētkiem parasti ir raksturīga miesas iegribu veicināšana, kā arī saikne ar viltus reliģijas mācībām un spiritismu — tās ir iezīmes, pēc kurām var pazīt ”lielo Bābeli”.a (Atklāsmes 18:2—4, 23.) Jāpatur prātā, ka Jehova pats ir redzējis amorālos pagāniskos rituālus, no kuriem ir cēlušās daudzas mūsdienās populāras paražas. Viņam šādas svinības ir tikpat nepieņemamas kā seno laiku rituāli, un viņa viedoklim būtu jāietekmē mūsu nostāja vairāk nekā jebkam citam. (2. Jāņa 6, 7.)

⁴ Patiesie kristieši zina, ka ir svētki un svinības, kas Jehovam nav patīkami. Taču bez sausām zināšanām ir vajadzīga stingra apņemšanās nekādā ziņā nepiedalīties šādos svētkos. Izpētot iemeslus, kāpēc Jehovam šie svētki nav pieņemami, mēs varam nostiprināt savu apņēmību nedarīt neko tādu, kas mums neļautu palikt viņa mīlestībā.

ZIEMASSVĒTKI — NO SAULES PIELŪGSMES LĪDZ ”KRISTĪGIEM” SVĒTKIEM

5. Kādi fakti ļauj apgalvot, ka Jēzus nav dzimis 25. decembrī?

⁵ Bībelē nekas nav teikts par Jēzus dzimšanas dienas svinībām. Patiesībā precīzs viņa dzimšanas datums nav zināms. Taču skaidrs ir tas, ka Jēzus nav dzimis 25. decembrī, kad tajā pasaules daļā, kur viņš piedzima, ir auksta ziema.b Lūkas evaņģēlijā stāstīts, ka laikā, kad piedzima Jēzus, ”gani bija.. laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus”. (Lūkas 2:8—11.) Decembra beigās Betlēmē bieži līst lietus un snieg, tāpēc šajā gadalaikā lopi netika turēti ārā un gani nebūtu naktī tos sargājuši ”laukā”. Turklāt Jāzeps un Marija bija devušies uz Betlēmi tāpēc, ka Cēzars Augusts bija pavēlējis veikt tautas skaitīšanu. (Lūkas 2:1—7.) Maz ticams, ka Cēzars būtu pavēlējis ļaudīm, kas jau tā bija neapmierināti ar romiešu valdīšanu, doties uz savām cilts pilsētām pašā aukstākajā ziemas laikā.

6., 7. a) Kur ir meklējama daudzu Ziemassvētku paražu izcelsme? b) Ar ko dāvanu došana Ziemassvētkos atšķiras no tā, kā dāvanas dod kristieši?

⁶ Ziemassvētku izcelsme ir meklējama nevis Bībelē, bet senos pagāniskos svētkos, piemēram, romiešu saturnālijos, kas bija veltīti zemkopības dievam Saturnam. Savukārt dieva Mitras pielūdzēji, vadoties pēc saviem aprēķiniem, 25. decembrī svinēja ”neuzvaramās saules dzimšanas dienu”, norādīts izdevumā New Catholic Encyclopedia. ”Kristīgie” Ziemassvētki radās ”laikā, kad Romā bija izveidojies ļoti spēcīgs saules kults”, tas ir, apmēram 300 gadu pēc Kristus nāves, teikts šajā avotā.

⁷ Pagānisko svētku laikā cilvēki apdāvināja cits citu un dzīroja — šīs paražas ir saglabājušās mūsdienu Ziemassvētkos. Tomēr, tāpat kā tas ir mūsdienās, dāvināšana bieži vien nebija saskaņā ar principu no 2. vēstules korintiešiem, 9. nodaļas 7. panta, kur teikts: ”Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” Patiesajiem kristiešiem dāvināšana sagādā prieku, viņi nedod dāvanas tikai noteiktos datumos un negaida, ka paši saņems kaut ko pretī. (Lūkas 14:12—14; Apustuļu darbi 20:35.) Viņi ir priecīgi, ka viņus neskar Ziemassvētku iepirkšanās drudzis un ka viņi ir pasargāti no nokļūšanas lielos parādos, kā tas ar daudziem notiek šajā gada laikā. (Mateja 11:28—30; Jāņa 8:32.)

8. Vai ”gudrie vīri” atnesa Jēzum dzimšanas dienas dāvanas? Paskaidrojiet.

⁸ Bet vai tad ”gudrie vīri” neatnesa Jēzum dzimšanas dienas dāvanas? Nē, viņi vienkārši apdāvināja ievērojamu cilvēku — Bībeles laikos tas bija plaši izplatīts paradums. (1. Ķēniņu 10:1, 2, 10, 13; Mateja 2:1, 2, 11.) ”Gudrie” nemaz neieradās tūlīt pēc Jēzus piedzimšanas, kad Jēzus gulēja silītē, bet krietni vēlāk, kad viņa ģimene jau dzīvoja namā.

KAS BĪBELĒ TEIKTS PAR DZIMŠANAS DIENĀM

9. Kādā gaismā Bībelē ir parādītas dzimšanas dienas?

⁹ Lai gan bērna piedzimšana vienmēr ir ārkārtīgi priecīgs notikums, Bībelē ne reizi nav minēts, ka Dieva kalpi būtu svinējuši dzimšanas dienas. (Psalms 127:3.) Vai tā ir tikai nejaušība? Nē, tā nevarētu būt, jo divas dzimšanas dienu svinības Bībelē ir aprakstītas — tās bija Ēģiptes faraona un Hēroda Antipas dzimšanas dienas. (1. Mozus 40:20—22; Marka 6:21—29.) Taču abas šīs svinības ir parādītas sliktā gaismā, it īpaši Hēroda dzimšanas diena, kuras laikā Jānim Kristītājam tika nocirsta galva.

10., 11. Kāda bija agrīno kristiešu attieksme pret dzimšanas dienu svinēšanu, un kādi varēja būt šādas attieksmes iemesli?

¹⁰ ”Agrīnie kristieši.. uzskatīja jebkādas dzimšanas dienu svinības par pagānisku ieražu,” teikts izdevumā The World Book Encyclopedia. Senie grieķi ticēja, ka ikvienam cilvēkam ir savs gars, kas uzrauga cilvēka dzimšanu un pēc tam viņu sargā. Šim garam ”bija mistiska saikne ar dievu, kura dzimšanas dienā cilvēks bija piedzimis”, rakstīts grāmatā Dzimšanas dienu tradīcijas (The Lore of Birthdays). Dzimšanas dienas jau kopš seniem laikiem ir cieši saistītas arī ar astroloģiju un horoskopiem.

¹¹ Dieva kalpi, kas dzīvoja senatnē, droši vien nesvinēja dzimšanas dienas ne tikai to pagāniskās un spiritiskās izcelsmes, bet arī citu apsvērumu dēļ. Būdami vienkārši un pazemīgi cilvēki, šie Dieva kalpi neuzskatīja savu ierašanos pasaulē par tik nozīmīgu notikumu, ka tas būtu īpaši jāatzīmē.c (Mihas 6:8; Lūkas 9:48.) Viņi godināja Jehovu un pateicās viņam par vērtīgo dāvanu — dzīvību.d (Psalms 8:4, 5; 36:10; Atklāsmes 4:11.)

12. Kādā ziņā nāves diena ir labāka nekā dzimšanas diena?

¹² Salamana Mācītāja grāmatas 7. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, — un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā.” ”Laba slava” ir iegūstama, uzticīgi kalpojot Dievam. Visi Dievam uzticīgie cilvēki pēc nāves paliek Dieva atmiņā, un viņiem ir nodrošināta iespēja nākotnē dzīvot atkal. (Ījaba 14:14, 15.) Vienīgais notikums, ko kristiešiem ir pavēlēts atzīmēt, ir saistīts nevis ar dzimšanu, bet ar nāvi — ar Jēzus nāvi, kura izcilais vārds ir mūsu glābšanas pamatā. (Lūkas 22:17—20; Ebrejiem 1:3, 4.)

LIELDIENAS UN AUGLĪBAS RITUĀLI

13., 14. Kā ir cēlušās populārās Lieldienu paražas?

¹³ Lieldienas daudzi uzskata par Kristus augšāmcelšanās svētkiem, bet patiesībā tās sakņojas viltus reliģijā. Kāda nozīme ir Lieldienu olām un zaķim? Lieldienu rituālos izmanto ”olas kā atdzimšanas simbolu”, teikts Mitoloģijas enciklopēdijā, savukārt zaķis jau kopš seniem laikiem ir auglības simbols. Tātad Lieldienu paražas faktiski ir auglības rituāli, kas tikai vārdos tiek saukti par Kristus augšāmcelšanās svinībām.

¹⁴ Vai Jehovam varētu būt pieņemama viņa Dēla augšāmcelšanas pieminēšana ar neķītriem auglības rituāliem? Nekādā gadījumā! (2. Korintiešiem 6:17, 18.) Bībelē nekas nav teikts par to, ka vispār būtu jāatzīmē Jēzus augšāmcelšana — ne Lieldienās, ne kādā citā laikā.

HELOVĪNA IZCELSME

15. Kāda ir Helovīna izcelsme?

¹⁵ Helovīns, kas ir pazīstams ar saviem dīvainajiem atribūtiem — raganām, gobliniem un tamlīdzīgiem mošķiem —, ir cēlies no paražām, ko ievēroja senie ķelti Britānijā un Īrijā. Ap 1. novembri, kad bija pilnmēness, viņi svinēja Samhaina jeb ”vasaras beigu” svētkus. Ķelti ticēja, ka Samhaina laikā izzūd robeža starp cilvēku pasauli un pārdabiskajiem spēkiem un ka tad pa zemi staigā gari, gan labie, gan ļaunie. Viņi uzskatīja, ka mājās atgriežas mirušo dvēseles, tāpēc ģimenes, cerēdamas pielabināt šīs pārdabiskās būtnes, izlika tām ēdienus un dzērienus. Bērni, kas mūsdienās apstaigā mājas, pārģērbušies par spokiem vai raganām, un draud pastrādāt nedarbus, ja nesaņems cienastu, patiesībā uztur dzīvas Samhaina tradīcijas.

KĀZAS, KAS IR PATĪKAMAS DIEVAM

16., 17. a) Kāpēc kristiešiem, kas plāno precēties, būtu jāpārdomā vietējie kāzu paradumi, ņemot vērā Bībeles principus? b) Kas kristiešiem jāatceras, domājot par tādiem paradumiem kā rīsu kaisīšana kāzās?

¹⁶ Drīz lielajā Bābelē ”nedzirdēs vairs līgavaiņa un līgavas prieka balsi”. (Atklāsmes 18:23.) Tā var teikt tāpēc, ka vairs nebūs pašas lielās Bābeles, kas ar savām ”burvībām” aptraipa laulību jau no kāzu dienas. (Marka 10:6—9.)

¹⁷ Paražas dažādās zemēs atšķiras. Ir tradīcijas, kas var likties nevainīgas, taču patiesībā sakņojas viltus reliģijas paražās, kuru mērķis ir nest laimi jaunlaulātajiem vai kāzu viesiem. (Jesajas 65:11.) Piemēram, dažkārt kāzās tiek kaisīti rīsi vai kaut kas tamlīdzīgs. Šādas rīcības pamatā ir priekšstats, ka ar ēdienu var pielabināt ļaunos garus, lai tie nenodarītu pāri līgavai un līgavainim; bez tam rīsi jau kopš seniem laikiem ir tikuši saistīti ar auglību, laimi un ilgu mūžu. Visiem, kas vēlas palikt Dieva mīlestībā, būtu jāvairās no šādiem paradumiem. (2. Korintiešiem 6:14—18.)

18. Kādi Bībeles principi jāņem vērā gan kristiešiem, kas rīko kāzas, gan kāzu viesiem?

¹⁸ Jehovas kalpi arī raugās, lai kāzu ceremonijā un svinībās netiktu darīts nekas necienīgs un lai netiktu aizskarta klātesošo sirdsapziņa. Piemēram, viņi vairās no runām, kas ir dzēlīgas un sarkastiskas vai satur seksuāla rakstura mājienus, kā arī no izjokošanas un piezīmēm, kas jaunlaulātajiem vai kādam citam liktu justies neērti. (Salamana Pamācības 26:18, 19; Lūkas 6:31; 10:27.) Nebūtu saprātīgi rīkot arī greznas un ekstravagantas viesības, kurās izpaužas nevis pieticība, bet ”dzīves lepnība”. (1. Jāņa 2:16.) Visiem, kas plāno kāzas, jāpatur prātā, ka Jehova vēlas, lai šo īpašo dienu viņi vienmēr atcerētos ar prieku, nevis ar nožēlu.e

TOSTU UZSAUKŠANA — RELIĢISKS PARADUMS?

19., 20. Kas kādā izdevumā ir sacīts par tostu uzsaukšanas izcelsmi, un kāpēc šis paradums kristiešiem nav pieņemams?

¹⁹ Kāzās un citos saviesīgos pasākumos ļoti bieži tiek uzsaukti tosti. Kādā izdevumā bija sacīts: ”Tostu uzsaukšana.. ir laicīgs ieradums, kas, iespējams, palicis mantojumā no senajiem lejamo upuru ziedošanas rituāliem, kuros dieviem tika ziedots svēts šķidrums.. apmaiņā pret iespēju izteikt vēlējumu jeb pie augstākiem spēkiem vērstu lūgumu, kas kodolīgi ietverts vārdos ”ilgu mūžu” vai ”uz jūsu veselību”.” (International Handbook on Alcohol and Culture, 1995. gads.)

²⁰ Protams, lielākā daļa cilvēku neuzskata, ka tostu uzsaukšanai būtu reliģiska nozīme, un neuztver to kā māņticības izpausmi. Tomēr paradums pacelt glāzes pēc savas būtības ir ”debesīm” — kādam pārdabiskam spēkam — domāts lūgums pēc svētības, kurš nav izteikts saskaņā ar Bībeli. (Jāņa 14:6; 16:23.)f

”JŪS, KAS TO KUNGU MĪLAT, IENĪSTIET ĻAUNU!”

21. No kādiem populāriem svētkiem kristiešiem būtu jāizvairās, pat ja tie nav saistīti ar reliģiju?

²¹ Uzvedības normas mūsdienu pasaulē strauji slīd uz leju, un lielā Bābele ar savu rīcību vai nu tieši, vai netieši to veicina. Dažās zemēs tiek rīkoti gadskārtēji karnevāli, kuru neatņemama sastāvdaļa ir piedauzīgas dejas un kuros dažkārt pat tiek popularizēts geju un lesbiešu dzīvesstils. Vai būtu pareizi, ja cilvēks, kas ”to Kungu mīl”, apmeklētu vai skatītos šādu pasākumu? Vai tas liecinātu, ka viņš patiešām ienīst to, kas ir ļauns? (Psalms 1:1, 2; 97:10.) Daudz labāk ir sekot psalma sacerētāja priekšzīmei, kurš Dievam lūdza: ”Nogriez manas acis no nīcīgā!” (Psalms 119:37.)

22. Kādos gadījumos kristietis var izlemt pēc savas sirdsapziņas — iesaistīties kādās svinībās vai ne?

²² Pasaulīgu svētku dienās kristietim jāuzmanās, lai citiem nerastos iespaids, ka viņš piedalās svinēšanā. ”Vai ēdat, vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu,” rakstīja Pāvils. (1. Korintiešiem 10:31; skat. ”Kā pieņemt gudrus lēmumus”.) Savukārt tad, ja kādai paražai vai svētkiem nav nekādas saistības ar viltus reliģiju, ja tiem nav politiska un patriotiska rakstura un ja tie nav pretrunā ar Bībeles principiem, katram kristietim pašam jāizlemj, vai viņš tajos iesaistīsies vai ne. Protams, ir jādomā arī par citu jūtām, lai nevienam nekļūtu par klupšanas akmeni.

GODĀSIM DIEVU AR SAVIEM VĀRDIEM UN DARBIEM

23., 24. Kā mēs varētu citiem paskaidrot, kādi ir Jehovas principi?

²³ Daudzi cilvēki uzskata svētku dienas par iespēju pavadīt laiku ģimenes lokā vai sanākt kopā ar draugiem. Ja kāds izsaka viedokli, ka mūsu nostāja, kuras pamatā ir Bībeles principi, neliecina par mīlestību pret citiem un ir pārāk stingra, mēs varam laipni paskaidrot, ka Jehovas liecinieku attieksme pret pasākumiem, kuros pulcējas ģimenes locekļi un draugi, ir visnotaļ pozitīva. (Salamana Pamācības 11:25; Salamans Mācītājs 3:12, 13; 2. Korintiešiem 9:7.) Mēs rīkojam šādus pasākumus visa gada garumā, bet aiz cieņas pret Dievu un viņa principiem tajos nedarām neko tādu, kas varētu aizvainot Dievu. (Skat. ”Patiesā pielūgsme sagādā vislielāko prieku”.)

²⁴ Dažiem Jehovas lieciniekiem, paskaidrojot savu nostāju, ir izdevies veiksmīgi izmantot domas no grāmatas Ko patiesībā māca Bībele?g 16. nodaļas. Taču jāatceras, ka mūsu mērķis nav uzvarēt strīdos. Mums vienmēr jāizturas pret sarunas biedru ar cieņu, jābūt pazemīgiem un jāņem vērā padoms: ”Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta.” (Kolosiešiem 4:6.)

25., 26. Kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem vairot ticību un mīlestību pret Jehovu?

²⁵ Jehovas kalpi labi zina, kāds pamats ir tam, kam viņi tic un ko viņi dara, kā arī to, kāpēc viņi izvairās no dažiem paradumiem. (Ebrejiem 5:14.) Vecāku uzdevums ir palīdzēt saviem bērniem saprast Bībeles principus. Tā bērniem veidosies stipra ticība, viņi mācīsies ar Bībeles palīdzību atbildēt tiem, kas apšauba viņu uzskatus, un vairosies viņu pārliecība, ka Jehova viņus mīl. (Jesajas 48:17, 18; 1. Pētera 3:15, 16.)

²⁶ Visi, kas pielūdz Dievu ”garā un patiesībā”, ne tikai nesvin svētkus, kas nav saskaņā ar Bībeles principiem, bet arī cenšas būt godīgi visās dzīves jomās. Mūsdienās daudzi uzskata, ka rīkoties godīgi nav izdevīgi. Tomēr, kā redzēsim nākamajā nodaļā, paklausīt Dieva norādījumiem vienmēr ir vislabāk.