Kā izvēlēties izklaidi

1., 2. Kāds lēmums, kas saistīts ar izklaidi, mums jāpieņem?

KO JŪS darītu, ja grasītos apēst garšīgu augli, bet pēkšņi pamanītu, ka daļa no tā ir bojāta? Jūs varētu apēst visu augli, arī bojāto daļu; jūs varētu vispār neēst augli un izmest to ārā; un tāpat jūs varētu izgriezt bojāto daļu un apēst pārējo augli. Kuru no šīm iespējām jūs izvēlētos?

² Savā ziņā izklaidi var salīdzināt ar šādu augli. Vēlme atpūsties ir gluži dabiska, bet nav noslēpums, ka liela daļa mūsdienās pieejamās izklaides neatbilst augstām morāles normām — tā ir līdzīga bojātam auglim. Ko šādā situācijā lai iesāk? Kāds varētu nospriest, ka nekas slikts nenotiks, un uzskatīt par pieņemamu jebkādu pasaules piedāvāto izklaidi. Citi varētu vispār atturēties no izklaides, lai tikai pasargātu sevi no kaitīgas ietekmes. Tāpat būtu iespējams rūpīgi izvēlēties izklaidi, izvairoties no tādas, kas var nodarīt ļaunumu, bet ne no tādas, ko varētu saukt par nekaitīgu. Kāds lēmums jāpieņem mums, lai pasargātu sevi Dieva mīlestībā?

3. Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

³ Lielākā daļa no mums izvēlētos trešo iespēju. Mēs saprotam, ka atpūsties ir nepieciešams, taču par pieņemamu atzīstam tikai tādu izklaidi, kas ir tīra morālā ziņā. Tāpēc svarīgs ir jautājums, kā noteikt, kas ir kaitīgs un kas nav. Bet vispirms noskaidrosim, kā izklaides izvēle var ietekmēt mūsu kalpošanu Jehovam.

”VISU DARIET DIEVA GODAM!”

4. Kā tam, ka esam solījuši kalpot Dievam, būtu jāietekmē mūsu izklaides izvēle?

⁴ Kāds padzīvojis Jehovas liecinieks, kas ir kristījies 1946. gadā, sacīja: ”Es vienmēr esmu klāt, kad tiek teikta kristīšanās runa, un klausos tik uzmanīgi, it kā pats grasītos kristīties.” Viņš pats paskaidroja, kāpēc tā rīkojas: ”Saglabāt uzticību Dievam man ir palīdzējis tas, ka esmu spilgti paturējis prātā savu solījumu viņam kalpot.” Arī mums noteikti nav svešas līdzīgas jūtas. Ja atsaucam atmiņā, ka esam solījuši kalpot Jehovam visu mūžu, nostiprinās mūsu apņēmība būt izturīgiem. (Salamans Mācītājs 5:3; Ebrejiem 10:7.) Pārdomas par savu solījumu kalpot Dievam var ietekmēt ne tikai mūsu viedokli par kristīgo kalpošanu, bet arī par citiem jautājumiem, piemēram, par izklaidi. To uzsvēra apustulis Pāvils, kas sava laika kristiešiem rakstīja: ”Vai jūs ēdat, vai dzerat, vai citu ko darāt, visu dariet Dieva godam!” (1. Korintiešiem 10:31, Str.)

5. Kā vārdi, kas lasāmi 3. Mozus 22:18—20, palīdz saskatīt netiešo brīdinājumu, kas ietverts Romiešiem 12:1?

⁵ Viss, ko mēs dzīvē darām, ir saistīts ar kalpošanu Jehovam. Savā vēstulē romiešiem Pāvils ļoti izteiksmīgi paskaidroja šo domu. Viņš aicināja ticības biedrus ”nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri”. (Romiešiem 12:1.) Kalpošanā Dievam mēs atdodam sevi pašus, un tas sevī ietver mūsu prātu, sirdi un fizisko spēku. (Marka 12:30.) Par šādu kalpošanu ”no visas savas dvēseles” Pāvils runāja kā par upuri, tāpēc viņa vārdos ir ietverts netiešs brīdinājums. Kad bija spēkā Mozus bauslība, Dievs nepieņēma upurus, kam bija kāda vaina. (3. Mozus 22:18—20.) Gluži tāpat, ja kristieša garīgais upuris nebūs nevainojams, Dievs to nepieņems. Kā tas varētu notikt?

6., 7. Kā kristietis varētu sevi aptraipīt, un kas tāpēc varētu notikt?

⁶ Kristiešiem Romā Pāvils deva šādu padomu: ”Nenododiet.. savus locekļus.. grēkam.” Tāpat viņš tiem ieteica ”miesas darbus.. nonāvēt”. (Romiešiem 6:12—14; 8:13, JD-07.) Iepriekš tajā pašā vēstulē Pāvils bija minējis vairākus ”miesas darbu” piemērus. Par grēcīgajiem cilvēkiem viņš rakstīja: ”Viņu mute ir pilna lāstu.. Viņu kājas steidzas izliet asinis.., Dieva bijības nav viņu acu priekšā!” (Romiešiem 3:13—18.) Kristietis sevi aptraipītu, ja izmantotu savus ”locekļus” jeb ķermeņa daļas, lai šādi grēkotu. Piemēram, tā notiktu, ja kristietis apzināti skatītos tādas neķītrības kā pornogrāfiju vai vērotu nežēlīgu vardarbību, jo tā viņš savas acis ”nodotu.. grēkam”. Šāda kristieša kalpošana līdzinātos upurim, kas vairs nav svēts un līdz ar to nav pieņemams Dievam. (5. Mozus 15:21; 1. Pētera 1:14—16; 2. Pētera 3:11.) Tā būtu ļoti dārga maksa par nodošanos nepiemērotai izklaidei.

⁷ Kā redzams, izklaides izvēlei kristieša dzīvē ir liela nozīme, un ļoti svarīgi ir izraudzīties tādu izklaidi, kas mūsu upuri padarītu Dievam tīkamāku, nevis to aptraipītu. Tagad pievērsīsim uzmanību, kā noteikt, kas ir pieņemams un kas nav.

”NĪSTIET TO, KAS ĻAUNS”

8., 9. a) Kādās divās kategorijās ir iespējams iedalīt izklaides veidus? b) No kādas izklaides ir jāvairās, un kāpēc?

⁸ Dažādus izklaides veidus ir iespējams iedalīt divās kategorijās: izklaide, no kuras kristiešiem katrā ziņā jāvairās, un izklaide, kas kristiešu acīs var būt vai nu pieņemama, vai nepieņemama. Vispirms noskaidrosim, kas ietilpst pirmajā kategorijā — kāda izklaide kristiešiem nav piemērota.

⁹ Kā jau bija minēts pirmajā nodaļā, izklaide dažkārt ir saistīta ar kaut ko tādu, kas Bībelē nepārprotami nosodīts. Ir interneta vietnes, filmas, televīzijas pārraides un mūzika, kuru saturs ir vardarbīgs, spiritisks un pornogrāfisks vai kurās atspoguļots netīrs, amorāls dzīvesveids. Tā kā šādas izklaides formas rāda labvēlīgā gaismā rīcību, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem un likumiem, patiesajiem kristiešiem no tām jāsargās. (Apustuļu darbi 15:28, 29; 1. Korintiešiem 6:9, 10; Atklāsmes 21:8.) Atsakoties no kaitīgas izklaides, mēs Jehovam apliecinām, ka ”nīstam to, kas ļauns”, vienmēr ”novēršamies no ļauna” un ka mums ir ”neliekuļota ticība”. (Romiešiem 12:9; Psalms 34:15; 1. Timotejam 1:5.)

10. Kā nebūtu pareizi spriest, un kāpēc?

¹⁰ Varbūt kādam šķiet, ka atklāts amorālas rīcības attēlojums nekādu ļaunumu nodarīt nevar. ”Es to varu skatīties kino vai televīzijā, bet pats es neko tamlīdzīgu nekad nedarītu,” daži mēdz spriest. Tā domāt ir nepareizi un bīstami. (Jeremijas 17:9.) Ja mums patiktu skatīties kaut ko tādu, ko Jehova nosoda, vai varētu teikt, ka mēs ”nīstam to, kas ļauns”? Atkārtota saskarsme ar nepareizu rīcību notrulina uztveri. (Psalms 119:70; 1. Timotejam 4:1, 2.) Ar laiku šāda izklaide var ietekmēt to, ko darām mēs paši, vai mūsu viedokli par citu cilvēku grēcīgo rīcību.

11. Kā princips, kas minēts Galatiešiem 6:7, attiecas uz izklaidi?

¹¹ Ar dažiem kristiešiem tā diemžēl ir noticis. Viņi ir rīkojušies netikumīgi, jo regulāri bija skatījušies filmas vai kaut ko citu, kas viņus negatīvi ietekmēja. Šie kristieši paši no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušies: ”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.) Mums nebūtu jāatkārto viņu kļūdas. Ja ”sēsim” savā prātā to, kas morālā ziņā ir tīrs, mēs ”pļausim” to, kas labs. (Skat. ”Kādu izklaidi izvēlēties?”.)

PERSONISKI LĒMUMI, KURU PAMATĀ IR BĪBELES PRINCIPI

12. Kā vārdi no Galatiešiem 6:5 attiecas uz izklaidi, un pēc kā būtu jāvadās, pieņemot personiskus lēmumus?

¹² Tagad sīkāk apskatīsim otro kategoriju — izklaidi, kas no Bībeles viedokļa pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Izvēloties kādu no šādiem izklaides veidiem, katram kristietim pašam jāpieņem lēmums par to, ko viņš uzskata par derīgu. (Galatiešiem 6:5.) Tomēr lēmums nav jāpieņem uz labu laimi — mēs varam vadīties pēc Bībelē ietvertajiem principiem, kas sniedz priekšstatu par to, kā domā Jehova. Ņemot vērā Bībeles principus, mēs spēsim ”saprast, kāds ir.. Kunga prāts,” visās lietās, arī izklaides izvēlē. (Efeziešiem 5:17.)

13. Kas palīdz izvairīties no izklaides, kas varētu nepatikt Jehovam?

¹³ Protams, ne visu kristiešu spriestspēja morāles jautājumos ir vienlīdz asa. (Filipiešiem 1:9.) Turklāt kristieši apzinās, ka izklaides jomā gaumes ir dažādas, tāpēc nav reāli gaidīt, ka visi kristieši pieņems vienādus lēmumus. Bet, jo vairāk mēs ļausim Dieva principiem ietekmēt mūsu prātu un sirdi, jo apņēmīgāk izvairīsimies no jebkādas izklaides, kas viņam varētu nepatikt. (Psalms 119:11, 129; 1. Pētera 2:16.)

14. a) Kāds faktors jāņem vērā, domājot par izklaidi? b) Kā panākt, lai Dieva Valstība paliktu galvenais mūsu dzīvē?

¹⁴ Ir vēl kāds faktors, kas jāņem vērā, un tas ir izklaidei atvēlētais laiks. Izklaides saturs ļauj spriest par to, ko mēs uzskatām par pieņemamu, bet laiks, ko pavadām izklaidējoties, liecina, kas mums dzīvē ir svarīgs. Kristieši, protams, galveno uzmanību pievērš garīgiem jautājumiem. (Mateja 6:33.) Kas būtu jādara, lai Dieva Valstība arī turpmāk būtu galvenais mūsu dzīvē? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku!” (Efeziešiem 5:15, 16.) Būtu ieteicams konkrēti izlemt, cik daudz laika veltīsim izklaidei, jo tad mums nepietrūks laika svarīgākajam — visam, kas stiprina garīgumu. (Filipiešiem 1:10.)

15. Kādu principu var attiecināt uz izklaidi?

¹⁵ Vēlreiz atcerēsimies piemēru ar augli. Lai nejauši neapēstu kaut ko nelāgu, mēs droši vien izgriezīsim ne tikai pašu bojāto daļu, bet vēl arī kādu gabaliņu tai apkārt. Līdzīgu principu var attiecināt uz izklaidi. Kristietis rīkojas prātīgi, atsacīdamies ne tikai no tādas izklaides, kas nepārprotami ir pretrunā ar Bībeles principiem, bet arī no tādas, kas liekas apšaubāma vai satur elementus, kuri varētu būt kaitīgi garīgā ziņā. (Salamana Pamācības 4:25—27.) Tieši tā mēs rīkosimies, ja ievērosim Dieva Rakstos dotos padomus.

DOMĀSIM PAR TO, KAS ŠĶĪSTS

16. a) Kas liecina, vai mūsu uzskati par morāli ir tādi paši kā Jehovam? b) Kā panākt, lai Bībeles principu ievērošana mums kļūtu pilnīgi dabiska?

¹⁶ Izvēloties izklaidi, patiesie kristieši pirmām kārtām ņem vērā Jehovas viedokli. Bībelē ir stāstīts par Jehovas attieksmi pret dažādiem jautājumiem un par viņa noteiktajām normām. Piemēram, ķēniņš Salamans minēja vairākas lietas, ko Jehova ienīst, — starp tām ir ”melīga mēle, rokas, kuras izlej nevainīgas asinis; sirds, kas staigā apkārt ar ļaunu viltu sevī, kājas, kas ir raitas, lai nodarītu citam ļaunu”. (Salamana Pamācības 6:16—19.) Kā Jehovas viedoklim būtu jāietekmē mūsu nostāja? ”Jūs, kas to Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu!” rakstīja psalmu sacerētājs. (Psalms 97:10.) Izklaides izvēlei jāliecina, ka mēs patiešām ienīstam to, ko ienīst Jehova. (Galatiešiem 5:19—21.) Tāpat nedrīkst aizmirst, ka mūsu patieso būtību atklāj tas, ko darām vienatnē, nevis cilvēkos. (Psalms 11:5; 16:8.) Tāpēc, ja mēs no sirds vēlamies visās dzīves jomās rīkoties saskaņā ar Jehovas uzskatiem par morāli un ”atspoguļot Kunga godību”, mēs vienmēr pieņemsim lēmumus pēc Bībeles principiem. Ar laiku tā rīkoties mums kļūs pilnīgi dabiski. (2. Korintiešiem 3:18, JD-07.)

17. Par ko būtu jāpadomā, pirms izvēlamies izklaides veidu?

¹⁷ Ko vēl varētu darīt, lai mūsu izklaides izvēle būtu saskaņā ar Jehovas viedokli? Mums jāpadomā: kā šis izklaides veids ietekmēs mani un manas attiecības ar Dievu? Piemēram, pirms izlemjam, vai skatīties kādu filmu, būtu labi pārdomāt, kā tā ietekmēs mūsu sirdsapziņu. Pievērsīsim uzmanību dažiem principiem, kas palīdz to noteikt.

18., 19. a) Kā princips, kas ietverts Filipiešiem 4:8, palīdz noteikt, vai izklaide ir pieņemama? b) Kādi vēl principi palīdz izvēlēties izklaidi? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

¹⁸ Svarīgs princips ir ietverts Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 8. pantā: ”Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” Bez šaubām, Pāvils runāja nevis par izklaidi, bet par sirds domām, kurām jābūt vērstām uz to, kas ir tīkams Dievam. (Psalms 19:15.) Taču Pāvila vārdus var attiecināt arī uz izklaidi.

¹⁹ Padomāsim: vai filmas, ko es skatos, datorspēles, ko es spēlēju, mūzika, ko es klausos, un citi izklaides veidi man palīdz domāt par to, ”kas šķīsts”? Piemēram, kādas ainas es atceros un kādas domas man nāk prātā pēc filmas noskatīšanās? Ja tās ir patīkamas un tīras, tad izklaide ir bijusi laba. Bet, ja filma vedina domāt par to, kas nav tīrs, tad tās ietekme ir nelabvēlīga, pat kaitīga. (Mateja 12:33; Marka 7:20—23.) Tā var apgalvot, jo, ļaujot domām kavēties pie kaut kā nepiedienīga, mēs zaudējam sirdsmieru, tiek nodarīts ļaunums mūsu sirdsapziņai, kas mācīta pēc Bībeles, un var pasliktināties mūsu attiecības ar Dievu. (Efeziešiem 5:5; 1. Timotejam 1:5, 19.) No izklaides, kas mūs ietekmē tik slikti, katrā ziņā jāvairās.a (Romiešiem 12:2.) Mums jārīkojas līdzīgi psalma sacerētājam, kas lūdza Jehovu: ”Nogriez manas acis no nīcīgā!” (Psalms 119:37.)

MEKLĒSIM CITU CILVĒKU LABUMU

20., 21. Kā vārdi no 1. Korintiešiem 10:23, 24 ir saistīti ar izklaides izvēli?

²⁰ Pāvils minēja vēl kādu svarīgu Bībeles principu, kas jāpatur prātā, pieņemot lēmumus personiskos jautājumos. Viņš rakstīja: ”Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi. Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!” (1. Korintiešiem 10:23, 24.) Kā šis princips attiecas uz izklaides izvēli? Mums jādomā, kā citi uztvers to, kādu izklaidi mēs izvēlamies.

²¹ Iespējams, sirdsapziņa mums ļauj izvēlēties kādu izklaides veidu, ko mēs uzskatām par ”atļautu” jeb pieņemamu. Tomēr, redzot, ka šis izklaides veids dara nemierīgu dažu ticības biedru sirdsapziņu, mēs varbūt no tā atteiksimies. Kāpēc mēs varētu pieņemt šādu lēmumu? Mēs nevēlamies, Pāvila vārdiem runājot, ”pret brāļiem apgrēkoties” vai pat ”grēkot arī pret Kristu” — bet tieši tā notiktu, ja mūsu rīcības dēļ ticības biedriem kļūtu grūtāk saglabāt uzticību Dievam. Mēs ieklausāmies aicinājumā ”nebūt par klupšanu” citiem. (1. Korintiešiem 8:12; 10:32, JD-07.) Patiesie kristieši ņem vērā Pāvila iejūtīgo un pārdomāto padomu un sargās no izklaides, kas varbūt ir ”atļauta”, bet ”neceļ draudzi”. (Romiešiem 14:1; 15:1.)

22. Kāpēc kristiešiem jāņem vērā, ka viedokļi personiskos jautājumos var atšķirties?

²² Jautājumam par to, ka mums jāmeklē citu labums, ir arī otra puse. Kristietis, kura sirdsapziņa ir jūtīgāka nekā citiem, nedrīkst pieprasīt, lai visi draudzes locekļi piekristu viņa viedoklim par to, kāda izklaide kristiešiem ir piemērota. Ja viņš tā rīkotos, viņš līdzinātos autovadītājam, kas grib, lai visas pārējās automašīnas brauktu pa šoseju tādā pašā ātrumā kā viņš. Šāda prasība nebūtu saprātīga. Kristietim, kura sirdsapziņa ir ļoti jūtīga, jāattīsta mīlestība, jo tā viņam palīdzēs cienīt ticības biedrus, kuru viedoklis par izklaidi atšķiras no viņa viedokļa, bet nav pretrunā ar kristīgajiem principiem. Tad citi redzēs, ka šis kristietis ir saprātīgs cilvēks. (Salamans Mācītājs 7:16.)

23. Kādi pamatprincipi jāatceras, izvēloties izklaidi?

²³ Atkārtosim galvenos principus, kas palīdz izvēlēties izklaidi. Ir jāvairās no izklaides, kuras saturs ir klaji amorāls un ir tieši nosodīts Bībelē. Bībeles principi var palīdzēt, arī izvērtējot tādu izklaidi, par ko Bībelē nekas konkrēts nav minēts. Tāpat mums jāuzmanās no izklaides veidiem, kas dara nemierīgu mūsu sirdsapziņu, un jābūt gataviem atteikties no izklaides, kas varētu kļūt par klupšanas akmeni citiem, it sevišķi ticības biedriem. Ar savu ciešo apņēmību tā rīkoties mēs sagādāsim godu Dievam un pasargāsim sevi un savu ģimeni Dieva mīlestībā.