Kā saglabāt tīru sirdsapziņu?

1., 2. Kāpēc kompass ir vērtīgs instruments, un kādā ziņā sirdsapziņu var salīdzināt ar kompasu?

JŪRASBRAUCĒJS vada kuģi, kas šķeļ viļņus okeāna plašumos; ceļinieks soļo pa tuksnesīgu klajumu; lidotājs pilotē lidmašīnu, kas slīd virs mākoņiem, kuri stiepjas no vienas debesmalas līdz otrai. Kas šiem cilvēkiem ir kopīgs? Nevienam no viņiem neklātos viegli bez kompasa, it sevišķi, ja viņu rīcībā nav citu modernu ierīču.

² Kompass ir vienkāršs instruments ar magnētadatu, kas rāda ziemeļu virzienu. Ja tas darbojas pareizi un tiek izmantots kopā ar precīzu karti, ar tā palīdzību dažkārt var pat izglābties no bojāejas. Savā ziņā ar kompasu var salīdzināt kādu vērtīgu dāvanu, ko Jehova ir piešķīris cilvēkiem, — sirdsapziņu. (Jēkaba 1:17.) Bez sirdsapziņas mēs nespētu orientēties savā dzīvē, savukārt tad, ja sirdsapziņa darbojas pareizi, tā palīdz atrast īsto ceļu un nenovērsties no tā. Tagad noskaidrosim, kas sirdsapziņa īsti ir un kā tā darbojas. Pēc tam pievērsīsim uzmanību trim jautājumiem: kā sirdsapziņu var audzināt, kāpēc būtu jāņem vērā citu cilvēku sirdsapziņa, un kāds labums ir no tīras sirdsapziņas.

KAS IR SIRDSAPZIŅA, UN KĀ TĀ DARBOJAS

3. Ko burtiski nozīmē vārds, kas Bībelē tulkots ”sirdsapziņa”, un uz kādu unikālu spēju tas attiecas?

³ Sengrieķu valodas vārds, kas Bībelē tulkots ”sirdsapziņa”, sastāv no divām daļām, kas burtiski nozīmē ”kopā” un ”zināšanas”. Atšķirībā no visām pārējām radītajām būtnēm uz zemes, mums Dievs ir piešķīris spēju apzināties sevi. Mēs varam it kā paskatīties uz sevi no malas un izvērtēt savu rīcību no morālā viedokļa. Sirdsapziņa var kaut ko apliecināt un tiesāt, un ar tās palīdzību mēs varam pārbaudīt savu rīcību, savu attieksmi pret dažādiem jautājumiem un savus lēmumus. Sirdsapziņa var palīdzēt pieņemt pareizu lēmumu, un tā var brīdināt, ja grasāmies spert kļūmīgu soli. Ja būsim izdarījuši pareizu izvēli, mēs vēlāk jutīsim gandarījumu, bet, ja būsim rīkojušies aplami, sirdsapziņa mūs mocīs.

4., 5. a) Kas liecina par to, ka Ādamam un Ievai bija sirdsapziņa, un kas notika, kad viņi pārkāpa Dieva likumu? b) Kādi piemēri liecina, ka sirdsapziņa nebija sveša dievbijīgiem cilvēkiem, kas dzīvoja pirms Kristus?

⁴ Šī spēja cilvēkiem bija dota jau no paša sākuma. Sirdsapziņa bija Ādamam un Ievai, kā redzams no tā, ka pēc sagrēkošanas viņi izjuta kaunu. (1. Mozus 3:7, 8.) Diemžēl tad sirdsapziņas pārmetumi viņiem vairs nevarēja palīdzēt, jo viņi tīšuprāt bija pārkāpuši Dieva likumu un apzināti nostājušies pret Dievu Jehovu. Būdami pilnīgi cilvēki, viņi skaidri zināja, ko dara, tāpēc atpakaļceļa vairs nebija.

⁵ Daudzi nepilnīgi cilvēki ir rīkojušies pretēji Ādamam un Ievai un ir ieklausījušies savas sirdsapziņas balsī. Piemēram, dievbijīgais Ījabs varēja teikt: ”Es esmu savai taisnībai pieķēries ar visu savu būti un neatteikšos no tās; mana sirdsapziņa mani nenosoda ne par vienu no mana mūža dienām!”a (Ījaba 27:6.) Ījabs bija cilvēks, kas ieklausījās savā sirdsapziņā un ļāva tai ietekmēt savu rīcību un lēmumus. Tāpēc viņš ar gandarījumu varēja teikt, ka sirdsapziņa viņu nenosoda, — viņu nemocīja kauns un vainas apziņa. Ir vērts pievērst uzmanību pretstatam starp Ījabu un Dāvidu. Kad Dāvids bija necienīgi izturējies pret Saulu, Jehovas svaidīto ķēniņu, ”Dāvidam sirds lēca jo strauji krūtīs”. (1. Samuēla 24:6.) Tie bija sirdsapziņas pārmetumi, kas Dāvidam noteikti nāca par labu, jo viņš iemācījās turpmāk vienmēr izturēties ar cieņu pret tiem, kam tā pienākas.

6. Kas pierāda, ka sirdsapziņa ir dota visiem cilvēkiem?

⁶ Vai ar sirdsapziņu ir apveltīti tikai Jehovas kalpi? Lūk, ko, Dieva iedvesmots, rakstīja apustulis Pāvils: ”Ja pagāni, kam nav bauslības likuma, sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības, tad viņi, būdami bez bauslības likuma, paši sev ir likums. Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz vai attaisno.” (Romiešiem 2:14, 15.) Pat cilvēkus, kas neko nezina par Jehovas likumiem, sirdsapziņa dažkārt pamudina rīkoties saskaņā ar viņa principiem.

7. Kāpēc sirdsapziņa ne vienmēr darbojas pareizi?

⁷ Taču sirdsapziņa var darboties arī nepareizi. Te atkal noder salīdzinājums ar kompasu. Ja kaut kur tuvumā ir magnēts, kompasa adatas rādījumi var būt kļūdaini, un arī tad, ja pie rokas nav precīzas kartes, no kompasa nav tikpat kā nekāda labuma. Savukārt sirdsapziņu var nelabvēlīgi ietekmēt savtīgas vēlmes, kas mīt sirdī, kuru dēļ iekšējā balss var aizvest mūs pa nepareizu ceļu. Turklāt, ja nevadīsimies pēc Dieva Rakstiem, uz kuriem vienmēr var paļauties, mēs daudzos svarīgos jautājumos nespēsim atšķirt labu no ļauna. Lai sirdsapziņa darbotos pareizi, ir vajadzīga Jehovas svētā gara vadība. Pāvils rakstīja, ka sirdsapziņa var kaut ko ”apliecināt Svētajā Garā”. (Romiešiem 9:1.) Bet kā panākt, lai sirdsapziņa būtu saskaņā ar Jehovas svēto garu? Tas ir iespējams, ja sirdsapziņu apzināti veido.

KĀ AUDZINĀT SIRDSAPZIŅU

8. a) Kā sirdsapziņu var ietekmēt sirds vēlmes, un par ko pirmām kārtām jādomā, pieņemot lēmumus? b) Kāpēc ne vienmēr ir pietiekami, ja kristietim ir tīra sirdsapziņa? (Skat. zemsvītras piezīmi.)

⁸ Kā sirdsapziņai būtu jāietekmē lēmumu pieņemšana? Mēdz būt tā, ka cilvēks vienkārši ieklausās tajā, ko saka viņa sirds, un pēc tam izlemj, kā rīkoties. Viņš varbūt saka: ”Mana sirdsapziņa ir mierīga.” Mūsu vēlmes var būt ļoti stipras, un tās var negatīvi ietekmēt sirdsapziņu. Bībelē ir teikts: ”Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9.) Tātad tas, ko vēlas mūsu sirds, nedrīkst būt galvenais apsvērums lēmumu pieņemšanā. Pirmām kārtām ir jādomā par to, kas būtu patīkams Dievam Jehovam.b

9. Kā izpaužas bijība pret Dievu, un kā tā ir saistīta ar sirdsapziņu?

⁹ Ja lēmums ir pieņemts, ieklausoties pareizi audzinātā sirdsapziņā, tajā izpaudīsies bijība pret Dievu, nevis personiskās vēlmes. Par to liecina dievbijīgā Nehemijas piemērs. Tā kā viņš bija Jūdejas pārvaldnieks, viņam bija tiesības prasīt no Jeruzalemes iedzīvotājiem noteiktus maksājumus un nodokļus, taču viņš to nedarīja. Nehemijam bija nepatīkama jau tāda doma vien, ka viņš varētu zaudēt Jehovas labvēlību, ja netaisnīgi izturētos pret Jehovas tautu. Viņš teica: ”Es tā nedarīju dievbijības dēļ.” (Nehemijas 5:15.) Patiesa bijība rada vēlēšanos vairīties no jebkā, kas nav patīkams debesu Tēvam, un tā ir ļoti vajadzīga īpašība. Kad ir jāpieņem lēmumi, bijība pret Dievu liek meklēt vadību viņa Rakstos.

10., 11. Kādi Bībeles principi ir saistīti ar jautājumu par alkoholisko dzērienu lietošanu, un kā jārīkojas, lai Dievs mums palīdzētu pareizi izmantot šos principus?

¹⁰ Piemēram, apskatīsim jautājumu par alkoholisko dzērienu lietošanu. Kad tiek rīkoti saviesīgi pasākumi, daudziem no mums ir jāizlemj — lietot alkoholu vai ne. Kas būtu jāņem vērā, pieņemot šādu lēmumu? Vispirms ir jāuzzina fakti. Kādi Bībeles principi attiecas uz šo jautājumu? Bībelē nav nosodīta mērena alkohola lietošana. Tajā Jehova ir slavēts par to, ka viņš ir devis cilvēkiem vīnu. (Psalms 104:14, 15.) Taču Bībelē ir nosodīta piedzeršanās un dzīrošana. (Lūkas 21:34; Romiešiem 13:13.) Dzeršana ir minēta kopā ar citiem ļoti nopietniem grēkiem, starp kuriem ir netiklība un laulības pārkāpšana.c (1. Korintiešiem 6:9, 10.)

¹¹ Pārdomājot minētos principus, kristietis var veidot savu sirdsapziņu. Ja esam nonākuši situācijā, kurā jāpieņem lēmums par alkohola lietošanu, būtu jāmeklē atbildes uz vairākiem jautājumiem: kāds pasākums tiek organizēts? Vai pastāv iespēja, ka tas kļūs nekontrolējams un izvērtīsies par dzīrošanu? Kā ir ar mani pašu? Vai es izjūtu spēcīgu vēlēšanos pēc alkohola, vai no tā ir atkarīga mana pašsajūta, un vai es ar tā palīdzību mēģinu ietekmēt savu garastāvokli un uzvedību? Vai man pietiek savaldības, lai nedzertu pārāk daudz? Kad apdomājam Bībeles principus un jautājumus, kādi no tiem izriet, mums jālūdz vadība Jehovam. (Psalms 139:23, 24.) Tā mēs aicinām Jehovu mūs vadīt ar savu svēto garu, kā arī veidojam savu sirdsapziņu atbilstoši viņa principiem. Taču ir vēl kāds faktors, kas jāpatur prātā, pieņemot lēmumus.

KĀPĒC JĀŅEM VĒRĀ CITU CILVĒKU SIRDSAPZIŅA?

12., 13. Kāpēc kristiešu sirdsapziņa var atšķirties, un kā jārīkojas, kad šīs atšķirības izpaužas?

¹² Reizēm mēs, iespējams, esam pārsteigti, cik ļoti atšķiras kristiešu sirdsapziņa. Vienam kāds paradums vai rīcība liekas nepieņemami, bet otrs tajos nesaskata neko sliktu. Piemēram, viens kristietis labprāt mierīgā gaisotnē izdzer kādu glāzi, pavadot vakaru kopā ar draugiem, bet citam tas liekas nosodāmi. Kāpēc pastāv tik atšķirīgi viedokļi, un kā tas var ietekmēt mūsu lēmumus?

¹³ Cilvēki atšķiras daudzējādā ziņā, piemēram, ar to, ko viņi ir pieredzējuši pagātnē. Daži spilgti atceras, kā ir cīnījušies ar kādu vājību — un ne vienmēr sekmīgi. (1. Ķēniņu 8:38, 39.) Tie, kam ir bijušas problēmas ar alkoholu, droši vien ir sevišķi jūtīgi šajā jautājumā. Ja šāds cilvēks ciemojas pie mums un mēs viņam piedāvājam alkoholisku dzērienu, visticamāk, sirdsapziņa viņam pilnīgi pamatoti liks no tā atteikties. Vai mēs jutīsimies aizvainoti un mēģināsim viņu pierunāt? Tā noteikti nebūtu jārīkojas. Vienalga, vai mēs zinām, kāpēc cilvēks nevēlas lietot alkoholu, vai nezinām — un par iemesliem viņam šādā situācijā nevienam nav jāstāsta —, brāļu mīlestība mums palīdzēs būt iejūtīgiem.

14., 15. Kādā sirdsapziņas jautājumā atšķīrās kristiešu uzskati pirmā gadsimta draudzē, un kā Pāvils ieteica rīkoties?

¹⁴ Apustulis Pāvils redzēja, ka kristiešiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, sirdsapziņas jautājumos uzskati ievērojami atšķīrās. Bija tādi kristieši, kurus uztrauca ēdiens, kas bija upurēts elkiem. (1. Korintiešiem 10:25.) Pāvilam sirdsapziņa ļāva lietot uzturā šādus produktus, kas pēc upurēšanas tika pārdoti tirgū. Viņa acīs elki nebija nekas; tiem nevarēja piederēt ēdiens, ko ir devis Jehova un kas tik un tā pieder Jehovam. Taču Pāvils saprata, ka ne visi ir tādās pašās domās. Daži pirms kļūšanas par kristiešiem bija nopietni pielūguši elkus, un tagad viņiem viss, kas kaut vai netieši bija saistīts ar elku pielūgsmi, likās aizskarošs. Kā šajā situācijā bija jārīkojas?

¹⁵ Pāvils rakstīja: ”Mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem. [..] Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam.” (Romiešiem 15:1, 3.) Kā norādīja Pāvils, brāļu intereses bija jāuzskata par svarīgākām nekā savējās — tāda attieksme bija Kristum. Pāvils arī atzina, ka viņš labāk vispār neēstu gaļu nekā ”apgrēcinātu” brāli, par ko Kristus ir atdevis dzīvību. (1. Korintiešiem 8:13; 10:23, 24, 31—33.)

16. Kāpēc tiem, kuru sirdsapziņa dažos jautājumos liek ieņemt stingru nostāju, būtu jāvairās tiesāt citus?

¹⁶ Savukārt tie, kuru sirdsapziņa dažos jautājumos liek ieņemt stingru nostāju, nedrīkst kritizēt citus un uzstāt, ka visiem jāpiekrīt viņu viedoklim. (Romiešiem 14:10.) Sirdsapziņa ir dota, lai mēs izvērtētu paši savu rīcību, nevis tiesātu citus. Atcerēsimies Jēzus vārdus: ”Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.” (Mateja 7:1.) Visiem draudzes locekļiem jāuzmanās, lai nesāktu strīdēties par jautājumiem, kuros katram jārīkojas pēc savas sirdsapziņas. Mums jātiecas pēc tā, lai draudzē valdītu mīlestība un vienotība, un jācenšas celt citus ticībā. (Romiešiem 14:19.)

KO MUMS DOD TĪRA SIRDSAPZIŅA

17. Kas mūsdienās ir noticis ar daudzu cilvēku sirdsapziņu?

¹⁷ Apustulis Pēteris rakstīja: ”Lai jums būtu laba sirdsapziņa.” (1. Pētera 3:16, Str.) Sirdsapziņa, kas ir tīra no Dieva Jehovas viedokļa, ir kaut kas ārkārtīgi vērtīgs. Daudziem cilvēkiem mūsdienās sirdsapziņa nepavisam nav tāda. Pāvils rakstīja par tiem, kam ”pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta”. (1. Timotejam 4:2, LB-65r.) Ja miesa tiek apdedzināta ar karstu dzelzi, tā pārklājas ar rētaudiem un kļūst nejutīga. Daudzu cilvēku sirdsapziņa būtībā ir nedzīva — tā ir nocietinājusies tik ļoti, ka vairs nereaģē uz nepareizu rīcību, cilvēks vairs neizjūt kaunu un viņu nemoka vainas apziņa. Atbrīvojušies no šādām sajūtām, daudzi ir tikai priecīgi.

18., 19. a) Kāda pozitīva ietekme var būt vainas apziņai un kaunam? b) Ko var darīt, ja sirdsapziņa mūs turpina nosodīt par kādreiz izdarītiem grēkiem, ko jau esam nožēlojuši?

¹⁸ Vainas apziņa ir viens no veidiem, kā sirdsapziņa dara zināmu, ka esam rīkojušies nepareizi. Kad cilvēks, šādas sajūtas mākts, nožēlo savu rīcību, viņam var tikt piedoti pat nopietni grēki. Ķēniņš Dāvids reiz izdarīja smagu pārkāpumu, bet saņēma piedošanu, un lielā mērā tas bija iespējams viņa patiesās nožēlas dēļ. Tā kā Dāvids izjuta dziļu nepatiku pret to, ko viņš bija izdarījis, un apņēmās turpmāk paklausīt Jehovas likumiem, viņš varēja pārliecināties, ka Jehova ir ”laipnīgs un piedod labprāt”. (Psalms 51:3—21; 86:5.) Bet ko darīt, ja spēcīga vainas apziņa un kauns mūs neatstāj arī pēc tam, kad esam nožēlojuši savu rīcību un saņēmuši piedošanu?

¹⁹ Dažkārt sirdsapziņa ir pārlieku barga un vainas apziņa nomoka cilvēku vēl ilgi pēc tam, kad šādām jūtām ir bijusi kāda pozitīva ietekme. Šādos gadījumos mums jāpārliecina sevi, ka Jehova ir lielāks nekā mūsu sirds un jūtas. Mums jātic viņa mīlestībai un piedošanai, kā mēs to mudinām darīt citus. (1. Jāņa 3:19, 20.) Ja mums ir tīra sirdsapziņa, mēs varam izjust iekšēju mieru un dziļu prieku, kas šajā pasaulē ir liels retums. Daudzi, kas agrāk ir nopietni grēkojuši, ir izjutuši šādu atvieglojumu, un tagad viņi ar tīru sirdsapziņu kalpo Dievam Jehovam. (1. Korintiešiem 6:11.)

20., 21. a) Kāds ir šīs grāmatas mērķis? b) Kāda brīvība ir piešķirta kristiešiem, un kā šī brīvība jāizmanto?

²⁰ Šīs grāmatas mērķis ir palīdzēt arī jums iegūt šādu prieku un saglabāt tīru sirdsapziņu visu atlikušo laiku, kamēr pastāvēs Sātana pasaule. Protams, tajā nav iespējams aplūkot visus Bībeles likumus un principus, kas jāpārdomā un jāliek lietā dažādās situācijās, kādas veidojas dzīvē. Tāpat grāmatā nav atrodami vienkāršoti padomi, kā pieņemt lēmumus sirdsapziņas jautājumos, it kā viss būtu tikai balts vai melns. Grāmata ir rakstīta tā, lai ar tās palīdzību būtu iespējams audzināt un veidot savu sirdsapziņu, mācoties, kā izmantot Dieva Rakstus dzīvē. Atšķirībā no Mozus bauslības, ”Kristus likumā” daudz lielāka nozīme nekā rakstītiem likumiem ir sirdsapziņai un principiem. (Galatiešiem 6:2.) Jehova kristiešiem ir piešķīris lielu brīvību, tomēr viņa Rakstos ir lasāms atgādinājums nekad neizmantot šo brīvību ”kā ļaunuma apsegu”. (1. Pētera 2:16.) Brīvība, kas mums ir dota, paver brīnišķīgu iespēju apliecināt Jehovam savu mīlestību.

²¹ Ar lūgšanām pārdomājot, kā vislabāk dzīvot pēc Bībeles principiem, un pēc tam rīkojoties saskaņā ar saviem lēmumiem, mēs turpināsim vingrināt savu prātu, ko sākām darīt, kad iepazinām Jehovu. (Ebrejiem 5:14.) Sirdsapziņa, kas audzināta pēc Bībeles, šajā ziņā būs ļoti noderīga. Kā kompass, kas ceļotājam rāda, kurp doties, sirdsapziņa palīdzēs pieņemt lēmumus, kas iepriecinās debesu Tēvu, un ļaus palikt viņa mīlestībā.