Vēsts, kas mums jāsludina

”BĪSTIES DIEVU UN TURI VIŅA BAUŠĻUS”

DAUDZUS gadsimtus pirms kristiešu draudzes nodibināšanas Jehova savam uzticamajam kalpam Ābrahāmam bija teicis, ka viņš parūpēsies, lai nākotnē tiktu ”svētītas visas zemes tautas”. (1. Moz. 22:18.) Vēlāk Salamans, Dieva iedvesmots, norādīja, kāds ir cilvēku galvenais pienākums. Viņš rakstīja: ”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Sal. Māc. 12:13.) Bet kā par to varēja uzzināt visas zemes tautas?

Visos laikos ir bijuši cilvēki, kas ir ticējuši Dieva vārdiem, tomēr, kā paskaidrots Bībelē, tāda sludināšana, kas ļautu pavēstīt Dieva vārdus visām zemeslodes tautām, bija paredzēta tikai ”Kunga dienā”. Šī ”diena” sākās 1914. gadā. (Atkl. 1:10.) Kā teikts Atklāsmes 14:6, 7, kopš tā laika eņģeļu vadībā bija jāpasludina svarīga vēsts ”visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām”. Zemes tautām bija jādzird aicinājums: ”Bīstieties Dievu un dodiet viņam godu, jo ir atnākusi viņa tiesas stunda; pielūdziet to, kas radījis debesi un zemi, jūŗu un ūdens avotus.” Dievs vēlas, lai šī vēsts tiktu pasludināta visiem cilvēkiem, un mums viņš ir devis iespēju piedalīties tās izplatīšanā.

”Vienīgi Es esmu Dievs”. Vārdus ”Jūs esat mani liecinieki” Jehova teica situācijā, kad runa bija par jautājumu, kurš ir patiesais Dievs. (Jes. 43:10.) Vēsts, kurai jāizskan mūsdienās, nav tikai aicinājums pievienoties kādai reliģijai vai ticēt kādam dievam. Cilvēkiem jāuzzina, ka debess un zemes Radītājs ir vienīgais patiesais Dievs. (Jes. 45:5, 18, 21, 22; Jāņa 17:3.) Tikai patiesais Dievs var nešaubīgi paredzēt nākotnes notikumus, un mums ir uzticēts godpilns uzdevums paskaidrot cilvēkiem, ka Jehovas vārdu piepildīšanās pagātnē liecina par viņa spēju piepildīt savus solījumus arī nākotnē. (Joz. 23:14; Jes. 55:10, 11.)

Liela daļa cilvēku, kam mēs sludinām, pielūdz citus dievus vai apgalvo, ka nepielūdz nevienu dievu. Ja vēlamies, lai cilvēki mūs uzklausītu, vislabāk ir sākt sarunu ar kaut ko tādu, kas mums ar viņiem ir kopīgs. Mēs varam mācīties no gadījuma, kas aprakstīts Apustuļu darbos 17:22—31. Pāvils runāja taktiski, tomēr viņš neaizmirsa skaidri norādīt, ka visi cilvēki ir atbildīgi debess un zemes Radītāja priekšā.

Darīt zināmu Dieva vārdu. Mums jāsauc patiesais Dievs vārdā. Jehova mīl savu vārdu. (2. Moz. 3:15, NW; Jes. 42:8, NW.) Viņš vēlas, lai cilvēki šo vārdu zinātu. Jehova ir licis uzrakstīt savu vārdu Bībelē vairāk nekā 7000 reižu, un mūsu pienākums ir darīt to zināmu cilvēkiem. (5. Moz. 4:35.)

Cilvēku nākotnes izredzes ir atkarīgas no tā, vai viņi pazīst Jehovu un piesauc viņu ticībā. (Joēla 3:5; Mal. 3:16; 2. Tes. 1:8.) Bet vairākums cilvēku — arī daudzi no tiem, kas apgalvo, ka pielūdz Bībeles Dievu, — nav iepazinuši Jehovu. Pat ja viņiem ir Bībele un viņi to lasa, lielākā daļa tomēr nezina Dieva vārdu, jo daudzos mūsdienu Bībeles tulkojumos tas neparādās. Dažkārt vienīgais, ko cilvēki zina par Jehovas vārdu, ir tas, ka viņu reliģiskie vadītāji ir mācījuši to nelietot.

Vislabākais veids, kā darīt cilvēkiem zināmu Dieva vārdu, ir parādīt to Bībelē — ja iespējams, viņu pašu Bībelē. Ir Bībeles tulkojumi, kuros Dieva vārds minēts vairākus tūkstošus reižu. Bet daudzos tulkojumos tas ir atrodams tikai 83. psalma pēdējā pantā vai 2. Mozus 6:3—6 zemsvītras piezīmēs. Vairākos Bībeles tulkojumos vārdi ”Kungs” un ”Dievs” tajās vietās, kur oriģināltekstā ir lietots Dieva vārds, ir izcelti. Ja jaunākajos Bībeles tulkojumos Dieva vārds nav minēts nemaz, varbūt ir noderīgi izmantot vecākus Bībeles izdevumus, lai cilvēkiem paskaidrotu, kādas izmaiņas ir ieviestas laika gaitā. Daudzās zemēs sludinātāji var pievērst cilvēku uzmanību Dieva vārda lietojumam baznīcu dziesmu grāmatās vai uzrakstos uz ēkām.

Pat sludinot cilvēkiem, kas pielūdz citus dievus, var sekmīgi izmantot Jeremijas 10:10—13 no Jaunās pasaules tulkojuma. Šajos pantos ir ne tikai minēts Dieva vārds, bet arī paskaidrots, kāds ir patiesais Dievs.

Mēs nedrīkstam aizstāt Jehovas vārdu ar tituliem ”Dievs” un ”Kungs”, kā to dara kristīgā pasaule. Tas nenozīmē, ka mums jālieto Dieva vārds katras sarunas sākumā. Ja mēs to darīsim, daudzi cilvēki savu aizspriedumu dēļ tūlīt pārtrauks sarunu. Bet, ja mums ir izdevies sākt sarunu, tās turpinājumā nav nekādas vajadzības vairīties no Dieva vārda.

Ja salīdzina, cik reižu Bībelē lietots Dieva vārds un cik reižu — tituli ”Dievs” un ”Kungs”, var redzēt, ka Dieva vārds ir lietots daudz biežāk nekā abi šie tituli kopā. Tomēr Bībeles grāmatu rakstītāji nav pieminējuši Dieva vārdu katrā teikumā. Viņi to ir lietojuši dabiski, brīvi un ar pienācīgu cieņu. Mēs varam sekot viņu priekšzīmei.

Dieva personība. Uzzināt Dieva vārdu ir ārkārtīgi svarīgi, taču ar to Dieva iepazīšana tikai sākas.

Lai iemīlētu Jehovu un piesauktu viņu ticībā, cilvēkiem jāuzzina, kāds Dievs viņš ir. Darīdams zināmu savu vārdu Mozum, kad tas atradās Sīnāja kalnā, Jehova ne tikai atkārtoja savu vārdu, bet arī nosauca dažas no savām izcilajām īpašībām. (2. Moz. 34:6, 7.) Mums jāseko šim paraugam un jāpalīdz cilvēkiem iepazīt Jehovas īpašības.

Vienalga, vai mēs sludinām kādam ieinteresētam cilvēkam vai sakām runu draudzei, pieminot svētības, ko atnesīs Valstība, mums jācenšas norādīt, ko tās ļauj uzzināt par Dieva personību. Runājot par Dieva likumiem, būtu labi uzsvērt, par kādu gudrību un mīlestību tie liecina. Dieva prasības neapgrūtina mūsu dzīvi, to mērķis ir mums palīdzēt. (Jes. 48:17, 18; Mih. 6:8.) Katra Jehovas varenības izpausme kaut ko atklāj par viņa personību, normām un nodomiem. Jehovas īpašības vienmēr ir pilnīgā līdzsvarā. Kad mēs runājam par Jehovu, cilvēkiem jāredz, kādas ir mūsu pašu jūtas pret viņu. Redzot, ka mēs mīlam Jehovu, cilvēkiem var rasties vēlēšanās tuvoties viņam.

Visi cilvēki mūsdienās tiek mudināti: ”Bīstieties Dievu.” Tas nozīmē, ka mums jāpalīdz cilvēkiem veidot bijību pret Jehovu. ”Bīties Dievu” nozīmē just bijību pret viņu, dziļi cienīt un godāt viņu. (Ps. 89:8.) Tas nozīmē apzināties, ka Jehova ir visaugstākais Tiesnesis un ka mūsu nākotne ir atkarīga no viņa attieksmes pret mums. (Lūk. 12:5; Rom. 14:12.) Tātad bijība pret Jehovu ir cieši saistīta ar mīlestību un spēcīgu vēlēšanos darīt viņam pa prātam. (5. Moz. 10:12, 13.) Bijība Dieva priekšā mūs mudina ienīst ļaunumu, paklausīt Dieva likumiem un pielūgt viņu ar visu sirdi. (5. Moz. 5:29; 1. Laiku 28:9; Sal. Pam. 8:13.) Tā mums palīdz pareizi pielūgt Dievu un nemīlēt to, kas ir pasaulē. (1. Jāņa 2:15—17.)

Dieva vārds ir ”stipra pils”. Cilvēki, kas ir iepazinuši Jehovu, saņem no viņa aizsardzību — nevis tāpēc, ka lieto Dieva vārdu vai zina vairākas Jehovas īpašības, bet tāpēc, ka pilnībā paļaujas uz viņu. Salamana Pamācībās 18:10 ir teikts: ”Tā Kunga vārds ir stipra pils; taisnais dodas turp un top pasargāts.”

Mums visādā ziņā jāpalīdz cilvēkiem veidot paļāvību uz Jehovu. (Ps. 37:3; Sal. Pam. 3:5, 6.) Paļauties uz Jehovu nozīmē ticēt viņam un viņa solījumiem. (Ebr. 11:6.) Dieva Rakstos ir apliecināts, ka izglābti tiks tie cilvēki, kas mīl Jehovu, piesauc viņa vārdu, pakļaujoties viņam kā Visuma Pavēlniekam, un no sirds paļaujas uz glābšanu, ko var nodrošināt vienīgi viņš. (Rom. 10:13, 14.) Mācot cilvēkiem Bībeli, mums viņiem jāpalīdz veidot stipru ticību, kas ietekmētu visu viņu dzīvi.

Daudzi cilvēki cīnās ar smagām problēmām un neredz tām galu. Mudini cilvēkus uzzināt Jehovas gribu, paļauties uz viņu un rīkoties saskaņā ar iegūtajām zināšanām. (Ps. 25:5.) Viņiem jāmācās dedzīgi lūgt palīdzību Dievam un pateikties par saņemtajām svētībām. (Filip. 4:6, 7.) Lai cilvēks īsti saprastu, ko nozīmē Jehovas vārds, un lai tas viņam kļūtu par drošu patvērumu, viņam ne tikai jāuzzina, kas par Dievu stāstīts Bībelē, bet arī jāiepazīst Jehova, pieredzot viņa solījumu piepildīšanos savā dzīvē. (Ps. 34:9; Jer. 17:7, 8.)

Tāpēc mums jāizmanto katrs izdevīgs gadījums, lai palīdzētu cilvēkiem saprast un atzinīgi novērtēt labumu, ko dod bijība patiesā Dieva Jehovas priekšā un viņa likumu ievērošana.

”APLIECINĀT JĒZU”

PIRMS atgriešanās debesīs augšāmceltais Jēzus Kristus saviem mācekļiem teica: ”Jūs.. būsit mani liecinieki.. līdz pašam pasaules galam.” (Ap. d. 1:8.) Kā teikts Bībelē, cilvēki, kas mūsdienās uzticīgi kalpo Dievam, ”apliecina Jēzu”. (Atkl. 12:17.) Cik uzcītīgi tu veic pienākumu ”apliecināt Jēzu”?

Lai gan daudzi cilvēki apgalvo, ka tic Jēzum, viņi neko nezina par to, kas Jēzus bija, pirms viņš kļuva par cilvēku. Daudzi nesaprot, ka Jēzus, dzīvodams uz zemes, patiešām bija cilvēks, un neaptver, ko nozīmē tas, ka Jēzus tiek saukts par Dieva Dēlu. Viņiem ir niecīgas zināšanas par Jēzus vietu Dieva nodomu īstenošanā, viņi nezina, ko Jēzus dara pašlaik, un nesaprot, kā viņus ietekmēs Jēzus rīcība nākotnē. Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka Jehovas liecinieki neatzīst Jēzu. Mums ir uzticēts pienākums pastāstīt cilvēkiem patiesību par visiem šiem jautājumiem.

Liela daļa cilvēku uzskata, ka tāda Jēzus, kāds ir aprakstīts Bībelē, nemaz nav bijis. Savukārt citi domā, ka Jēzus ir bijis ievērojams cilvēks, taču nepiekrīt, ka viņš ir Dieva Dēls. Lai ”apliecinātu Jēzu” šādu cilvēku priekšā, ir nepieciešama neatlaidība, pacietība un taktiskums.

Lai kādi būtu cilvēku uzskati, viņiem ir jāiegūst zināšanas par Jēzu Kristu, jo tikai tā viņi var cerēt uz Dieva solīto mūžīgo dzīvi. (Jāņa 17:3.) Dievs ir nepārprotami norādījis, ko viņš prasa no visiem cilvēkiem: viņš vēlas, lai tie ”apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs,” un pakļautos Kristus varai. (Filip. 2:9—11.) Tātad pat tad, ja satiekam cilvēkus, kam ir nepareizi uzskati vai naids pret Kristu, mēs nevaram viņu nepieminēt. Reizēm jau pirmajā tikšanās reizē ir iespējams brīvi runāt par Jēzu Kristu, bet reizēm mums jābūt uzmanīgiem un jāveido saruna tā, lai cilvēki pakāpeniski iegūtu pareizu viedokli par Jēzu. Varbūt ir jāpadomā, kā turpmākajos apmeklējumos dziļāk izskatīt jautājumus, kas saistīti ar Jēzu Kristu. Tomēr lielākoties visus šos jautājumus tik un tā nav iespējams apspriest, kamēr nav sāktas Bībeles nodarbības. (1. Tim. 2:3—7.)

Jēzus vieta Dieva nodomu īstenošanā. Mums jāpalīdz cilvēkiem saprast, ka bez ticības Jēzum Kristum nav iespējams izveidot labas attiecības ar Dievu, jo Jēzus ir ”ceļš” un ”neviens netiek pie Tēva kā vien caur viņu”. (Jāņa 14:6.) Kamēr cilvēks nav sapratis, kādus uzdevumus Jehova ir uzticējis savam vienpiedzimušajam Dēlam, viņš nevar pareizi saprast Bībeli, jo Jehova savu Dēlu ir padarījis par galveno personu savu nodomu īstenošanā. (Kol. 1:17—20.) Bībeles pravietojumu galvenā tēma ir Dieva Dēla vieta Dieva nodomos. (Atkl. 19:10.) Ar Jēzus Kristus starpniecību tiks atrisinātas visas problēmas, kas radušās Sātana dumpja un Ādama grēka dēļ. (Ebr. 2:5—9, 14, 15.)

Lai pareizi novērtētu Kristus darbības nozīmi, ir jāsaprot, ka cilvēki ir nonākuši nožēlojamā stāvoklī, no kura pašu spēkiem viņi izkļūt nevar. Visi cilvēki jau kopš dzimšanas ir grēcīgi. Grēks dažādi ietekmē cilvēkus, un grēka dēļ neizbēgams visu cilvēku dzīves gals ir nāve. (Rom. 3:23; 5:12.) Tas mums jāpaskaidro cilvēkiem, kam mēs sludinām, un pēc tam jānorāda, ka uz Jēzus Kristus upura pamata Jehova visiem, kas tic šim upurim, piedāvā atbrīvošanu no grēka un nāves. (Marka 10:45; Ebr. 2:9.) Tas nozīmē, ka cilvēkiem tiek piedāvāta iespēja kļūt pilnīgiem un dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16, 36.) Šīs perspektīvas īstenošanos var nodrošināt vienīgi Kristus upuris. (Ap. d. 4:12.) Vienalga, vai tu māci vienu cilvēku vai uzrunā visu draudzi, ne tikai piemini šos faktus, bet arī laipni un pacietīgi mudini klausītājus veidot pateicības jūtas pret mūsu Izpircēju — Kristu. Pateicība par izpirkuma upuri spēcīgi ietekmē cilvēku domas, rīcību un mērķus. (2. Kor. 5:14, 15.)

Jēzus atdeva savu dzīvību reizi par visām reizēm, bet kā Augstais priesteris viņš darbojas joprojām. (Ebr. 9:28.) Palīdzi cilvēkiem saprast, ko tas nozīmē. Varbūt apkārtējo neiecietība un ļaunums viņiem sagādā raizes, vilšanos, ciešanas vai dažādus sarežģījumus dzīvē. Dzīvodams uz zemes, Jēzus pieredzēja to pašu, tāpēc viņš labi zina, kā mēs jūtamies. Ja mēs apzināmies, ka savas nepilnības dēļ mums ir nepieciešama Dieva žēlsirdība, mēs uz Jēzus upura pamata varam lūgt Dievam piedošanu, jo Jēzus ir mūsu ”aizstāvis Tēva priekšā”. (1. Jāņa 2:1, 2; Rom. 8:34.) Tāpēc, ka Jēzus ir atdevis savu dzīvību un pašlaik veic Augstā priestera pienākumus, mēs varam tuvoties Jehovas ”žēlastības tronim, lai saņemtu.. palīdzību īstā laikā”. (Ebr. 4:15, 16.) Mēs esam nepilnīgi cilvēki, tomēr, saņemot palīdzību no Augstā priestera Jēzus, mēs varam kalpot Dievam ar tīru sirdsapziņu. (Ebr. 9:13, 14.)

Jēzum ir arī liela vara, jo Dievs viņu ir iecēlis par kristiešu draudzes galvu. (Mat. 28:18; Efez. 1:22, 23.) Pildīdams draudzes galvas pienākumus, Jēzus vada savus sekotājus saskaņā ar Dieva gribu. Skaidrojot citiem Bībeli, palīdzi viņiem saprast, ka draudzes galva ir Jēzus Kristus, nevis kāds cilvēks. (Mat. 23:10.) Jau pirmajās tikšanās reizēs būtu labi aicināt ieinteresētos cilvēkus uz draudzes sapulcēm, kurās ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādāto materiālu palīdzību tiek studētas Bībeles mācības. Paskaidro cilvēkiem ne tikai to, kas ir ”uzticīgais un gudrais kalps”, bet arī to, kas ir šī kalpa Kungs, lai viņiem rastos pareizs priekšstats par Jēzus vadību. (Mat. 24:45—47.) Iepazīstini ieinteresētos cilvēkus ar draudzes vecākajiem un paskaidro, kas Rakstos tiek prasīts no šiem vīriešiem. (1. Tim. 3:1—7; Tit. 1:5—9.) Cilvēkiem jāsaprot, ka draudze nav vecāko īpašums, ka vecāko uzdevums ir tikai palīdzēt draudzes locekļiem sekot Jēzus Kristus priekšzīmei. (Ap. d. 20:28; Efez. 4:16; 1. Pēt. 5:2, 3.) Palīdzi ieinteresētajiem cilvēkiem saprast, ka Kristus vada labi organizētu cilvēku kopumu visā pasaulē.

Evaņģēlijos ir stāstīts, ka neilgi pirms savas nāves Jēzus iejāja Jeruzalemē un mācekļi viņu sagaidīja saukdami: ”Slavēts, kas nāk, mūsu ķēniņš, tā Kunga vārdā!” (Lūk. 19:38.) Iedziļinoties Bībelē, cilvēki saprot, ka Jehova ir piešķīris Jēzum varu pār visām zemes tautām. (Dan. 7:13, 14.) Kad tu uzstājies draudzes priekšā vai vadi Bībeles nodarbības, centies vairot cilvēku sapratni par to, ko mums visiem nozīmē Jēzus valdīšana.

Uzsver, ka mūsu dzīvesveids vislabāk parāda, vai mēs ticam, ka Jēzus Kristus ir Ķēniņš, un vai mēs vēlamies pakļauties viņa varai. Paskaidro, kādu darbu Dieva svaidītais Ķēniņš ir uzticējis saviem sekotājiem. (Mat. 24:14; 28:18—20.) Pievērs uzmanību tam, ko Jēzus — Brīnišķais padoma devējs — ir teicis par cilvēka dzīves patiesajām vērtībām. (Jes. 9:5, 6; Mat. 6:19—34.) Atgādini, kā Miera lielskungs ir licis saviem sekotājiem izturēties citam pret citu. (Mat. 20:25—27; Jāņa 13:35.) Neuzņemies izspriest, vai cilvēki dara visu, kas ir viņu spēkos. Mudini klausītājus pašiem sevi pārbaudīt un noskaidrot, vai viņu darbi liecina par pakļaušanos Kristus varai. Dodot citiem padomus, apliecini, ka tie attiecas arī uz tevi.

Likt pamatu Kristū. Bībelē mācekļu gatavošana ir salīdzināta ar ēkas celtniecību un norādīts, ka šīs ”ēkas” pamats ir Jēzus Kristus. (1. Kor. 3:10—15.) Lai sekmīgi celtu šādu ”ēku”, tev jāpalīdz cilvēkiem saprast, kas par Jēzu teikts Bībelē. Būtu pilnīgi nepareizi, ja cilvēkiem veidotos priekšstats, ka viņiem jāseko tev. (1. Kor. 3:4—7.) Tāpēc tev viņi vienmēr jāmudina domāt par Jēzus Kristus piemēru.

Ja tu liksi labu pamatu, Bībeles skolnieki sapratīs, ka Kristus ir rādījis priekšzīmi, kurai mums jāseko. (1. Pēt. 2:21.) Mudini Bībeles skolniekus lasīt evaņģēlijus ne tikai kā patiesus vēsturiskus aprakstus, bet arī kā vēstījumus, no kuriem var mācīties, kā mums būtu jārīkojas. Palīdzi viņiem izprast Jēzus īpašības un attieksmi pret dažādām dzīves situācijām. Aicini Bībeles skolniekus pievērst uzmanību tam, kādas bija Jēzus attiecības ar savu Tēvu, kā viņš pretojās kārdinājumiem un izturēja pārbaudījumus, kā viņš pakļāvās Dievam un kā viņš izturējās pret cilvēkiem. Uzsver, kas bija galvenais Jēzus dzīvē. Ja Bībeles skolnieki to visu būs pārdomājuši, tad brīžos, kad viņiem būs jāpieņem nopietni lēmumi vai jāpārvar grūtības, viņi apsvērs: ”Kā manā vietā rīkotos Jēzus? Kas man jādara, lai apliecinātu savu pateicību par to, ko viņš ir darījis manā labā?”

Lai arī draudzes locekļi jau ir izveidojuši ticību Jēzum, tas nenozīmē, ka tev nav jāpievērš īpaša uzmanība Jēzum Kristum, kad tu runā draudzes priekšā. Tev jācenšas stiprināt draudzes locekļu ticību. Runājot par draudzes sapulcēm, tu vari atgādināt, ka Jēzus ir draudzes galva. Runājot par sludināšanu, pievērs klausītāju uzmanību attieksmei, ar kādu Kristus veica kalpošanu, un piemini, kā sludināšana ir saistīta ar to darbu, ko viņš, būdams Ķēniņš, veic, lai pulcinātu cilvēkus, kam tiks dota iespēja dzīvot jaunajā pasaulē.

Nav šaubu, ka nepietiek uzzināt dažus faktus par Jēzu. Par patiesiem kristiešiem var saukt tikai tos cilvēkus, kas tic Kristum un no sirds viņu mīl. Mīlestība cilvēkus mudina paklausīt Kristus norādījumiem. (Jāņa 14:15, 21.) Tā viņiem palīdz saglabāt ticību pārbaudījumos, sekot Kristus priekšzīmei jebkurā dzīves situācijā un kļūt par nobriedušiem kristiešiem, kas stāv uz stingra pamata. (Efez. 3:17, NW.) Šādi cilvēki ar savu dzīvi pagodina Jehovu — Jēzus Kristus Dievu un Tēvu.

”ŠIS VALSTĪBAS EVAŅĢĒLIJS”

RUNĀDAMS par savas klātbūtnes un pašreizējās pasaules iekārtas beigu laiku, Jēzus izteica pravietojumu: ”Šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14, LB-65r.)

Kas ir ”evaņģēlijs” jeb labā vēsts, kas jāsludina tik plašā mērogā? Tā ir vēsts par Valstību, kuru Jēzus pieminēja, mācīdams mums lūgt Dievu: ”Lai nāk tava valstība.” (Mat. 6:10.) Atklāsmes 11:15 ir sacīts, ka Valstība pieder ”mūsu Kungam [Jehovam] un viņa svaidītam [Kristum]”, jo Jehova valda pār visu un viņš ir devis pilnvaras valdīt Ķēniņam — Kristum. Kā norādīja Jēzus, mūsdienās sludinātā vēsts ietver sevī daudz vairāk nekā tā, ko viņa sekotāji sludināja mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Viņi cilvēkiem pavēstīja: ”Tuvu pie jums ir nākusi Dieva valstība.” (Lūk. 10:9.) Tas bija jāsludina tāpēc, ka Jēzus — Dieva svaidītais Ķēniņš — dzīvoja viņu vidū. Bet, kā teikts Mateja 24:14, Jēzus norādīja, ka visā pasaulē tiks sludināts par kādu citu nozīmīgu notikumu, kas būs saistīts ar Dieva nodomu īstenošanos.

Pravietis Daniēls redzēja šo notikumu parādībā. Viņš redzēja, ka Jēzus Kristus, ”kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā”, no Dieva Jehovas, ”cienījamā sirmgalvja”, saņēma ”varu, godību un valdīšanu, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodu vienības”. (Dan. 7:13, 14.) Šis notikums, kas bija bezgala svarīgs visam pastāvošajam, risinājās debesīs 1914. gadā, un pēc tam Velns un viņa dēmoni tika nomesti uz zemes. (Atkl. 12:7—10.) Ar to sākās vecās iekārtas pēdējās dienas. Bet pirms šīs iekārtas iznīcināšanas visā pasaulē tiek sludināts, ka Jehovas svaidītais Ķēniņš ir sēdies savā debesu tronī. Šī vēsts tiek pasludināta visiem zemeslodes iedzīvotājiem, un ar savu attieksmi pret to cilvēki apliecina, ko viņi domā par Visaugstākā Valdnieka tiesībām valdīt ”pār cilvēku ķēniņa valstīm”. (Dan. 4:29.)

Nākotnē ir gaidāmi vēl iespaidīgāki notikumi. Mēs joprojām lūdzam: ”Lai nāk tava valstība,” — kaut arī zinām, ka Dieva Valstība jau ir nodibināta. Mēs lūdzam par to, lai debesu Valstība sāktu izšķirīgi rīkoties un piepildītu tādus pravietojumus kā Daniēla 2:44 un Atklāsmes 21:2—4. Dieva Valstība pārvērtīs zemi par paradīzi, kurā dzīvos cilvēki, kas mīl Dievu un savu tuvāko. Sludinot ”evaņģēliju” jeb labo vēsti par Valstību, mēs stāstām cilvēkiem par iepriecinošajiem notikumiem, kas gaidāmi nākotnē. Tomēr mēs neaizmirstam cilvēkiem pavēstīt arī to, ka Jehova jau ir piešķīris visu varu savam Dēlam. Vai tu sludinot uzsver šos labās vēsts aspektus?

Paskaidro, kas ir Valstība. Kas ir nepieciešams, lai varētu sekmīgi pasludināt Dieva Valstību? Protams, sarunas sākumā var pieminēt dažādus tematus, taču sarunas turpinājumā drīz vien jākļūst skaidram, ka galvenais, par ko mēs runājam, ir Dieva Valstība.

Ir svarīgi nolasīt vai citēt no galvas Bībeles pantus, kuros minēta Valstība. Runājot par Valstību, tev jāpārliecinās, vai cilvēki pareizi saprot, kas tā ir. Parasti nepietiek tikai pateikt, ka Dieva Valstība ir valdība. Reizēm cilvēkiem ir grūti iedomāties valdību, ko nevar redzēt. Šādos gadījumos tu vari minēt dažādus piemērus. Piemēram, gravitācija nav redzama, tomēr tā mūs spēcīgi ietekmē. Lai gan mēs nevaram redzēt To, kurš ir radījis gravitāciju, nav šaubu, ka viņam ir ļoti liels spēks. Bībelē viņš tiek saukts par ”mūžības Ķēniņu”. (1. Tim. 1:17, JD.) Cilvēkiem, kas dzīvo lielās valstīs, var paskaidrot, ka daudzi viņu valsts iedzīvotāji nekad nav bijuši tās galvaspilsētā un nav personīgi tikušies ar tās augstākajām amatpersonām. Viņi par tiem uzzina tikai no laikrakstiem vai ziņu pārraidēm. Līdzīgi ir ar Dieva Valstību. Bībelē, kas tagad ir izdota vairāk nekā 2200 valodās, ir paskaidrots, kas ir Dieva Valstība, kas tajā valda un kādu darbu tā veic. Pasaulē nav neviena cita periodiska izdevuma, kas iznāktu tik daudzās valodās kā žurnāls Sargtornis, un tā galvenais mērķis ir sludināt Jehovas Valstību, kā liecina arī uzraksts uz žurnāla vāka.

Skaidrojot, kas ir Valstība, tu vari runāt par to, ko cilvēki gaida no pašreizējām valdībām: materiālu nodrošinātību, mieru, noziedzības likvidēšanu, visu tautību vienlīdzību, iespēju saņemt izglītību un labu veselības aprūpi. Paskaidro cilvēkiem, ka vienīgi Dieva Valstība piepildīs šīs un citas cilvēku ilgas. (Ps. 145:16.)

Centies panākt, lai cilvēkiem rastos vēlēšanās pakļauties Valstībai un tās Ķēniņam Jēzum Kristum. Pastāsti, kādus brīnumus Jēzus paveica, un paskaidro, kā tie norādīja uz to, ko viņš darīs, būdams Ķēniņš. Runā par brīnišķīgajām īpašībām, kas izpaudās viņa rīcībā. (Mat. 8:2, 3; 11:28—30.) Paskaidro, ka Jēzus nomira par mums, ka Dievs viņu piecēla no mirušajiem un deva viņam nemirstību un ka tagad viņš ir Ķēniņš, kas valda debesīs. (Ap. d. 2:29—35.)

Centies uzsvērt, ka Dieva debesu Valstība jau valda. Tomēr paturi prātā, ka daudzi cilvēki neredz neko tādu, kam, viņuprāt, būtu jāliecina par Dieva Valstības valdīšanu. Ja cilvēkam ir šāds viedoklis, pajautā, vai viņš zina, ko Jēzus Kristus teica par savas valdīšanas sākuma pazīmēm, un pievērs viņa uzmanību zīmei, kas aprakstīta Mateja evaņģēlija 24. nodaļā, Marka evaņģēlija 13. nodaļā un Lūkas evaņģēlija 21. nodaļā. Aicini cilvēku padomāt, kāpēc Kristus nākšanai pie varas sekoja šādi notikumi uz zemes, un pievērs viņa uzmanību tam, kas rakstīts Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā, no 7. līdz 10. pantam, kā arī 12. pantā.

Lai cilvēkiem rastos reāls priekšstats par Dieva Valstības darbību, nolasi Mateja 24:14 un paskaidro, kā zemeslodes iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja apgūt Bībeles mācības. (Jes. 54:13.) Pastāsti, kādas uz Bībeli balstītas bezmaksas mācību programmas ir izveidojuši Jehovas liecinieki. Paskaidro, ka mēs vairāk nekā 230 pasaules zemēs ne tikai sludinām pa mājām, bet arī piedāvājam atsevišķiem cilvēkiem un veselām ģimenēm iespēju savās mājās mācīties Bībeli. Vai ir kāda cilvēku valdība, kas spētu nodrošināt tik plašu izglītības programmu visā pasaulē? Aicini cilvēkus apmeklēt draudzes sapulces un Jehovas liecinieku kongresus, kuros var redzēt, kā šī izglītība ietekmē cilvēku dzīvi. (Jes. 2:2—4; 32:1, 17; Jāņa 13:35.)

Lai cilvēki, kam tu sludini, saprastu, ka vēsts par Valstību attiecas arī uz viņiem, tu varētu taktiski paskaidrot, kāds ir tava nāciena galvenais mērķis. Tu vēlies paskaidrot, ka visiem cilvēkiem ir iespējams kļūt par Dieva Valstības pavalstniekiem, ja viņi uzzina Dieva prasības un dzīvo saskaņā ar tām. (5. Moz. 30:19, 20; Atkl. 22:17.)

Palīdzi cilvēkiem tiekties pēc Valstības. Kad cilvēks ir uzklausījis vēsti par Valstību, viņam jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi, piemēram: kādu vietu savā dzīvē viņš ierādīs Valstībai. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības.” (Mat. 6:33.) Kā mēs varam palīdzēt ticības biedriem ”dzīties pēc Dieva valstības”? Mēs varam rādīt labu priekšzīmi un apspriest ar viņiem iespējas tiekties pēc Valstības. Mēs varam minēt konkrētus ieteikumus un pastāstīt, kā citi tiecas pēc Valstības. Mēs varam runāt par Bībelē aprakstītajiem notikumiem tā, lai vairotu citu cilvēku mīlestību pret Jehovu. Mēs varam uzsvērt, cik reāla ir Valstība un cik svarīga ir Valstības sludināšana. Parasti visvairāk var panākt nevis pasakot cilvēkam priekšā, kas jādara, bet palīdzot viņam attīstīt vēlēšanos to darīt.

Tātad ir skaidrs, ka svarīgā vēsts, kas mums visiem jāsludina, ir vēsts par Dievu Jehovu, Jēzu Kristu un Valstību. Tas, ko mēs esam uzzinājuši, mums jāsludina citiem, par to mums jārunā draudzē, un tam jāatspoguļojas mūsu pašu dzīvē. Tā mēs varam apliecināt, ka mācības teokrātiskās kalpošanas skolā mums nāk par labu.