Jautājumu izmantošana

JAUTĀJUMI vai nu prasa atbildi, vai arī vismaz mudina cilvēku domāt, tāpēc tie ir labs līdzeklis, kas palīdz nodibināt kontaktu ar klausītāju. Jautājumi palīdz sākt sarunas un uzturēt labu domu apmaiņu. Uzrunājot un mācot auditoriju, jautājumus var izmantot, lai kaut ko uzsvērtu, lai izraisītu klausītāju interesi un lai palīdzētu viņiem pārdomāt būtiskas atziņas. Pareizi izmantojot jautājumus, tu mudini cilvēkus domāt pašiem, nevis tikai klausīties. Domā par mērķi, ko tu gribi sasniegt, un uzdod jautājumu tā, lai šo mērķi sasniegtu.

Lai iesāktu sarunu. Sludinot centies izmantot iespējas uzzināt cilvēku viedokli par dažādiem jautājumiem.

Daudzi Jehovas liecinieki sāk sarunu ar kādu vienkāršu jautājumu, piemēram: ”Vai esat kādreiz domājis, kāpēc..” Izvēloties jautājumu, par kuru domā daudzi cilvēki, sludinātājiem diezgan bieži izdodas veidot interesantas sarunas. Jautājums, par kuru cilvēks nekad nav domājis, viņā var izraisīt vēlēšanos uzzināt atbildi uz to. Uzdodot jautājumus, kas sākas ar tādām frāzēm kā ”Vai jūs uzskatāt, ka..”, ”Kāpēc, jūsuprāt, ..” vai ”Kā jūs domājat..”, var sākt sarunas par visdažādākajiem tematiem.

Uzrunādams kādu etiopiešu augstmani, kas lasīja Jesajas pravietojumu, evaņģēlists Filips uzdeva viņam ļoti vienkāršu jautājumu: ”Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” (Ap. d. 8:30.) Šis vienkāršais jautājums palīdzēja sākt sarunu, kuras gaitā Filips izskaidroja etiopietim patiesību par Jēzus Kristu. Daudziem Jehovas lieciniekiem mūsdienās līdzīgi jautājumi ir palīdzējuši atrast cilvēkus, kas ir alkuši izprast Bībeles vēsti.

Ja cilvēkiem tiek dota iespēja izteikt savu viedokli, viņi parasti labprātāk ieklausās tajā, ko viņiem stāsta sludinātājs. Pēc tam, kad tu esi uzdevis jautājumu, uzmanīgi ieklausies atbildē. Esi laipns un nekritizē cilvēka viedokli. Ja tas ir vietā, izsakies atzinīgi par to, ko viņš ir teicis. Uzslavēdams kādu rakstu mācītāju, kas ”gudri bija atbildējis”, Jēzus teica: ”Tu neesi tālu no Dieva valstības.” (Marka 12:34.) Pat ja tu cilvēkam nepiekrīti, tu tomēr vari pateikties par to, ka viņš ir dalījies ar tevi savās domās. Turklāt viņa atbildē var izskanēt kaut kas tāds, ko ir labi ņemt vērā, runājot ar viņu par Bībeles vēsti.

Pirms svarīgām domām. Gan uzrunājot auditoriju, gan arī sarunājoties ar vienu cilvēku, tu vari izmantot jautājumus svarīgu domu ievadīšanai. Bet jautājumiem jābūt tādiem, kas tiešām interesē tavus klausītājus. Ļoti labi var būt tādi jautājumi, kas izraisa interesi ar to, ka atbilde uz tiem nav tūlīt atrodama. Ar nelielu pauzi pēc jautājuma tu vari sakāpināt klausītāju interesi.

Pravietis Miha reiz uzdeva vairākus saistošus jautājumus. Miha jautāja, kas cilvēkam jādara, lai tuvotos Dievam, un tad jautājumu formā minēja četras iespējamas atbildes. Šī jautājumu virkne ļoti labi sagatavo lasītāju dziļajām domām, kas izskan atbildē, kuru Miha deva pēc tam. (Mih. 6:6—8.) Centies panākt kaut ko līdzīgu, kad tu māci cilvēkiem Bībeli.

Lai kaut ko paskaidrotu. Jautājumus var izmantot, lai palīdzētu klausītājiem saprast argumentu loģiskumu. Kā var lasīt Maleahija 1:2—10, tā rīkojās Jehova, kad viņš paziņoja svarīgu vēsti izraēliešiem. Vispirms viņš teica: ”Es esmu jūs mīlējis.” Tā kā izraēlieši nebija pienācīgi novērtējuši Jehovas mīlestību, viņš jautāja: ”Vai Ēzavs nav Jēkaba brālis?” Pēc tam Jehova pieminēja postu, kāds bija piemeklējis Ēdomu, un norādīja — viņš to bija pieļāvis tāpēc, ka ēdomieši bija ļauni un šī iemesla dēļ viņš tos nemīlēja. Tad Jehova minēja kādu salīdzinājumu un uzdeva vairākus jautājumus, kas ļoti skaidri parādīja, ka izraēlieši nav pienācīgi novērtējuši viņa mīlestību. Daži no šiem jautājumiem tika uzdoti it kā neuzticīgo priesteru vārdā. Citi jautājumi bija tie, ko Jehova uzdeva priesteriem. Šāds dialogs liek darboties iztēlei un notur uzmanību, tajā atklājas neapstrīdama loģika un neaizmirstamas patiesības.

Daudzi oratori ļoti labi izmanto jautājumus savās runās. Lai gan no klausītājiem netiek gaidītas atbildes, jautājumi viņiem palīdz domāt līdzi — it kā piedalīties sarunā.

Bībeles nodarbību laikā mums jācenšas iesaistīt sarunā cilvēku, kuram mēs mācām Bībeli. Protams, vislabāk ir tad, ja cilvēks atbild saviem vārdiem, nevis nolasa atbildes no grāmatas vai brošūras. Laipni uzdod papildjautājumus, kas viņu pamudinātu izteikties. Apskatot svarīgākās domas, mudini viņu izmantot savās atbildēs Bībeles pantus. Tu varētu viņam pajautāt: ”Kā tas, ko mēs nupat apspriedām, ir saistīts ar iepriekš apskatīto? Kāpēc tas ir svarīgi? Kā tam jāietekmē mūsu dzīve?” Uzdot šādus jautājumus ir daudz labāk nekā visu skaidrot pašam vai izklāstīt savu viedokli. Jautājumi viņam palīdz pašam saprast, kā pareizi kalpot Dievam. (Rom. 12:1.)

Ja cilvēks kaut ko nesaprot, esi pacietīgs. Varbūt viņš salīdzina to, ko tu saki, ar to, kam viņš ir ticējis daudzus gadus. Iespējams, ir labi apskatīt jautājumu no cita viedokļa. Tomēr bieži vien pietiek ar ļoti vienkāršiem paskaidrojumiem. Centies labi izmantot Bībeles pantus. Lieto arī ilustrācijas un uzdod vienkāršus jautājumus, kas palīdz izdarīt secinājumus.

Lai uzzinātu cilvēku dziļākās domas. Atbildēdami uz jautājumiem, cilvēki ne vienmēr dara zināmas savas dziļākās domas. Viņi varbūt tikai saka to, ko tu gribi dzirdēt. Lai uzzinātu, ko cilvēki patiesībā domā, ir vajadzīga gudrība. (Sal. Pam. 20:5.) Tāpat kā reiz darīja Jēzus, tu vari jautāt cilvēkam, vai viņš tic tam, par ko jūs runājat. (Jāņa 11:26.)

Kad daudzi Jēzus mācekļi viņu pameta, būdami neapmierināti ar to, ko viņš bija pateicis, Jēzus gribēja zināt, ko domā apustuļi. Viņš jautāja: ”Vai arī jūs gribat aiziet?” Pēteris izteica apustuļu domas, sacīdams: ”Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi, un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.” (Jāņa 6:67—69.) Kādā citā reizē Jēzus saviem mācekļiem jautāja: ”Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas viņš esot?” Pēc tam viņš gribēja uzzināt, ko domā paši mācekļi, tāpēc jautāja: ”Bet ko tad jūs par mani sakāt, kas es esmu?” Pēteris viņam atbildēja: ”Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.” (Mat. 16:13—16.)

Līdzīgu paņēmienu tu vari izmantot, vadot Bībeles nodarbības. Tu varētu jautāt: ”Kāds ir tavu klases (darba) biedru uzskats šajā jautājumā?” Saņēmis atbildi, tu vari uzdot nākamo jautājumu: ”Bet ko tu par to domā?” Jo skaidrāk tu zināsi cilvēka viedokli, jo labāk tu viņam varēsi palīdzēt.

Lai panāktu uzsvaru. Jautājumus var izmantot arī uzsvaram. Romiešiem 8:31, 32 var lasīt, kā to darīja apustulis Pāvils. Viņš rakstīja: ”Ko nu sacīsim par visu to? Ja Dievs par mums, kas būs pret mums? Viņš jau savu paša dēlu nav saudzējis, bet to par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad viņš līdz ar to mums nedāvinās visas lietas?” Katrs nākamais jautājums šajos pantos papildina iepriekš teikto.

Pavēstījis, kā Jehova ir nolēmis sodīt Babilonu, pravietis Jesaja apliecināja savu pārliecību par šī lēmuma izpildīšanu, jautādams: ”Kad tas Kungs Cebaots ko nolēmis, kas to var grozīt? Un kad Viņa roka izstiepta, — kas to var pavērst citādāki?” (Jes. 14:27.) Pats jautājumu saturs liek saprast, ka tajos izteiktās domas nav iespējams noliegt. Tāpēc arī atbilde uz šiem jautājumiem netiek gaidīta.

Lai atspēkotu maldīgus priekšstatus. Labi pārdomātus jautājumus var izmantot maldīgu priekšstatu atspēkošanai. Pirms Jēzus izdziedināja kādu cilvēku, viņš jautāja farizejiem un bauslības mācītājiem: ”Vai ir atļauts sabatā dziedināt, jeb ne?” Kad Jēzus jau bija izdziedinājis cilvēku, viņš uzdeva vēl vienu jautājumu: ”Kuŗš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabatdienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?” (Lūk. 14:1—6.) Atbildes uz šo jautājumu nebija, un Jēzus to nemaz negaidīja, jo jautājuma mērķis bija norādīt, cik aplams bija klātesošo viedoklis.

Reizēm nepareizs viedoklis var izveidoties arī patiesajiem kristiešiem. Mūsu ēras pirmajā gadsimtā daži Korintas draudzes locekļi sūdzēja savus brāļus tiesā, lai risinātu domstarpības, ko viņi būtu varējuši atrisināt paši saviem spēkiem. Apustulis Pāvils savā vēstulē uzdeva vairākus pārdomātus jautājumus, lai palīdzētu šiem kristiešiem mainīt savu nostāju. (1. Kor. 6:1—8.)

Ar laiku tu droši vien iemācīsies prasmīgi lietot jautājumus. Nekad neaizmirsti, ka tev jāizturas ar īpašu cieņu pret vecākiem cilvēkiem, pret tiem cilvēkiem, kas nav tavi paziņas, un pret cilvēkiem, kas veic kādus atbildīgus pienākumus. Izmanto jautājumus tā, lai cilvēkiem rastos vēlēšanās uzklausīt Bībeles vēsti.