Žesti un sejas izteiksme

LAI arī dažu tautību cilvēki runājot žestikulē daudz vairāk nekā citu tautību pārstāvji, gandrīz visi runājot lieto žestus un maina sejas izteiksmi. Cilvēki izsaka savas domas ar žestu un mīmikas palīdzību gan sarunājoties, gan uzstājoties ar runām auditorijas priekšā.

Jēzum un viņa mācekļiem runājot bija dabiski lietot žestus. Reiz kāds Jēzum teica, ka ar viņu grib runāt māte un brāļi. ”Viņš.. teica: ”Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?” Un roku izstiepis pār saviem mācekļiem, viņš sacīja: ”Redzi, mana māte un mani brāļi!”” (Mat. 12:48, 49.) Citi Bībeles panti, piemēram, Apustuļu darbi 12:17 un 13:16, ļauj saprast, ka arī apustuļi Pēteris un Pāvils runājot brīvi žestikulēja.

Domas un jūtas var izteikt ne tikai ar balss intonāciju, bet arī ar žestiem un sejas izteiksmi. Ja tas netiek darīts, var rasties sajūta, ka temats, par ko cilvēks runā, viņu neinteresē. Turpretī prasmīgi izmantoti žesti un atbilstoša sejas izteiksme padara runu iedarbīgu. Pat tad, kad cilvēks runā pa telefonu, žesti un mīmika ietekmē viņa balss skanējumu — tā skan izteiksmīgāk un ļauj noprast viņa attieksmi pret sarunas tematu. Tātad žesti un sejas izteiksme ir svarīgi vienmēr — vienalga, vai tu saki runu vai lasi balsī, gan tad, kad lasītāji skatās uz tevi, gan arī tad, kad viņi lasa tev līdzi.

Sejas izteiksmi un žestus nav iespējams iemācīties no grāmatas. Tu neesi mācījies, kā smieties vai paust sašutumu. Tāpat arī žestiem ir dabiski jāatspoguļo tavas izjūtas. Jo brīvāki būs tavi žesti, jo labāk.

Žestus var iedalīt divās pamatgrupās: aprakstošie žesti un uzsverošie žesti. Aprakstošie žesti izsaka darbību vai parāda lielumu un novietojumu. Kad tu strādā pie žestiem teokrātiskās kalpošanas skolā, neapmierinies tikai ar vienu vai diviem žestiem. Centies dabiski žestikulēt visas runas laikā. Ja tev tas nepadodas, tu vari ar nolūku izmeklēt vārdus, kas izsaka virzienu, attālumu, izmēru vai novietojumu. Tomēr parasti vislabākais ir visu uzmanību pievērst runai, nedomāt par to, kā tu izskaties no malas, un runāt un izturēties tā, kā tu esi pieradis ikdienā. Ja tu nebūsi saspringts, žesti radīsies dabiski, paši no sevis.

Uzsverošie žesti pauž izjūtas un pārliecību. Tie atdala domas citu no citas, padara tās spilgtākas un iespaidīgākas. Uzsverošie žesti ir ļoti svarīgi. Tomēr esi uzmanīgs! Uzsverošo žestu lietošana var pāriet manierīgumā. Ja tu atkārto vienus un tos pašus žestus, tu nevis uzlabo savu uzstāšanos, bet pievērs sev nevajadzīgu uzmanību. Ja teokrātiskās kalpošanas skolas vadītājs norāda, ka tev piemīt šāds trūkums, labāk kādu laiku aprobežojies ar aprakstošajiem žestiem. Vēlāk pamēģini atsākt uzsverošo žestu lietošanu.

Izvēloties uzsverošos žestus un to izteiksmīguma pakāpi, tev jāpadomā, kā tos uztvers tavi klausītāji. Noteikti nav pieklājīgi rādīt uz klausītājiem ar pirkstu. Daudzās zemēs liktos dīvaini, ja vīrietis, izsakot pārsteigumu, aizliktu mutei priekšā plaukstu, jo šis žests tiek uzskatīts par sievišķīgu. Sievietes, kas brīvi žestikulē, dažās tautās tiek uzskatītas par nepieklājīgām. Māsām, kas dzīvo šādās zemēs, īpaši jādomā par to, kā jūtu un domu izteikšanai vairāk izmantot mīmiku. Un plaši žesti sarunā ar nedaudziem cilvēkiem tiktu uzskatīti par komiskiem gandrīz visās pasaules zemēs.

Kad tu būsi uzkrājis pieredzi un sācis brīvāk justies uz paaugstinājuma, uzsverošie žesti dabiski paudīs tavas izjūtas un atspoguļos tavu pārliecību un patiesīgumu. Tie padarīs tavas runas saturīgākas.

Sejas izteiksme. Visizteiksmīgākais jūtu un domu spogulis ir cilvēka seja. Skatiens, lūpu līnija, galvas stāvoklis — tas viss kaut ko izsaka. Pat nesakot ne vārda, ar sejas izteiksmi vien cilvēks var paust vienaldzību, nepatiku, apjukumu, apbrīnu, prieku. Sejas izteiksme ietekmē klausītāju un lieliski papildina to, ko cilvēks runā. Radītājs ir licis cilvēka sejā ļoti daudz muskuļu — pavisam vairāk nekā trīsdesmit —, un ir interesanti, ka gandrīz puse no tiem darbojas, kad cilvēks smaida.

Gan tad, kad tu uzrunā klausītājus no paaugstinājuma, gan arī tad, kad esi devies sludināt, tavs mērķis ir pastāstīt cilvēkiem kaut ko patīkamu, kaut ko tādu, kas viņus var iepriecināt. Dari to zināmu ar sirsnīgu smaidu. Ja tava seja ir vienaldzīga, citiem var rasties šaubas par tavu vārdu patiesumu.

Turklāt smaids cilvēkiem liek saprast, ka tu viņus uzrunā ar vislabākajiem nodomiem. Tas ir sevišķi svarīgi mūsdienās, kad cilvēki parasti baidās no svešiniekiem. Uzsmaidot tu palīdzi cilvēkam justies brīvi un uzklausīt to, ko tu gribi teikt.