Skaidra izruna

JA TU vēlies, lai cilvēki tevi saprastu, tev jārunā skaidri. Pat ja tu stāstīsi kaut ko interesantu vai ļoti svarīgu, cilvēki daudz ko palaidīs garām, ja tu runāsi neskaidri.

Vārdi, kurus ir grūti saprast, neiedvesmo. Kaut arī runātājam varbūt ir spēcīga, skanīga balss, klausītāji nejutīs pamudinājumu rīkoties, ja viņš runās neskaidri. Klausītājiem viņš ir kā svešzemnieks, kas runā nesaprotamā valodā. (Jer. 5:15.) Bībelē ir dots labs atgādinājums: ”Ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies kaŗam? Tāpat arī, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.” (1. Kor. 14:8, 9.)

Neskaidras runas iemesli. Viens iemesls ir tas, ka cilvēki runājot pietiekami never vaļā muti. Ja žokļa muskuļi ir saspringti un lūpas nekustas, vārdi skan apslāpēti un neskaidri.

Vēl viens iemesls, kāpēc reizēm ir grūti saprast, ko cilvēki saka, ir tas, ka viņi runā pārāk ātri. Pārmērīgi ātra runa ir līdzīga paātrinātai audioieraksta atskaņošanai. Visi vārdi tiek izrunāti, bet tiem ir grūti izsekot.

Neskaidras runas iemesls reizēm ir runas defekti. Bet arī cilvēki ar runas defektiem var ievērojami uzlabot savu runu, izmantojot šajā nodarbībā dotos ieteikumus.

Tomēr visbiežākais neskaidras runas iemesls ir tas, ka runātājs ”sablīvē” vārdus — izrunā tos bez pauzēm. Runu ir grūti saprast arī tad, ja runātājs izlaiž zilbes un burtus vai neizrunā vārdu galotnes. Ja cilvēks runā, neatstājot starp vārdiem pauzes, klausītāji varbūt spēj uztvert tikai atsevišķas domas un frāzes, bet pārējo viņiem atliek tikai minēt. Nav grūti saprast, ka neskaidra izruna traucē klausītājiem gūt labumu no runas.

Kas jādara, lai runa būtu skaidra. Viens no skaidras izrunas priekšnoteikumiem ir sapratne par vārdu uzbūvi. Vārdi sastāv no zilbēm, savukārt zilbes sastāv no vienas vai vairākām skaņām, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu. Visas zilbes vārdā nav jāuzsver vienādi, taču tas nenozīmē, ka atsevišķas zilbes var izlaist. Ja tu vēlies, lai tava runa būtu skaidra, runā lēnāk un centies izrunāt katru zilbi. Sākumā varbūt liksies, ka vārdi skan samāksloti, bet, kādu laiku vingrinājies, tu noteikti atgūsi dabisku runas skanējumu. Lai valoda būtu raita, dažkārt pauzēm starp vārdiem jābūt pavisam mazām, taču jāuzmanās, lai tas netraucētu uztvert teiktā jēgu.

Ja tu vēlies uzlabot izrunu, vingrinies lasīt balsī, skaidri un precīzi izrunājot katru vārdu. Tomēr uzmanies, lai šāda runas maniere nekļūtu par ieradumu. Ja tu pieradīsi tā runāt, tava valoda skanēs nedabiski.

Ja tu jūti, ka tavi vārdi skan apslāpēti, varbūt tev jāmācās runājot nenodurt galvu. Kad tu lasi Bībeles pantus, turi Bībeli tik augstu, ka vari paskatīties uz klausītājiem, tikai nedaudz paceļot skatienu. Tas tev palīdzēs skaidri izrunāt vārdus.

Izrunas skaidrībai nāk par labu prasme atbrīvoties no sasprindzinājuma. Ir labi zināms, ka sejas muskuļu un elpošanas orgānu muskuļu sasprindzinājums nelabvēlīgi ietekmē runas aparāta darbību. Sasprindzinājums traucē smadzeņu, runas orgānu un elpošanas aparāta kopdarbību, kurai jābūt saskanīgai un dabiskai.

Žokļa muskuļiem jābūt atbrīvotiem, lai tie varētu nekavējoties reaģēt uz signāliem, kas pienāk no smadzenēm. Arī lūpas nedrīkst būt sasprindzinātas, jo tām jābūt gatavām veikli pavērties un sakļauties, lai līdz galam izveidotos skaņas, kuras sākušas veidoties rīklē un mutes dobumā. Ja lūpas un žokļa muskuļi ir saspringti, mute netiek pietiekami atvērta un vārdi tiek izrunāti caur zobiem. Šādā gadījumā balss nav labskanīga un runa ir grūti saprotama. Atbrīvot žokļa muskuļus un lūpas, protams, nenozīmē runāt nevērīgi. Ir svarīgi atrast līdzsvaru — jāmācās gan atbrīvoties, gan arī runāt tā, lai vārdi būtu skaidri un saprotami.

Ja tu uzskati, ka tev jāuzlabo izruna, tu vari vingrināties, lasot balsī. Kad lasi, pievērs uzmanību tam, kā tu izmanto savus runas orgānus. Vai tu runājot atver muti pietiekami plati un skaņas ir dzirdamas labi? Atceries, ka mēle gan ir viskustīgākais, taču ne vienīgais runas orgāns. Runas veidošanā piedalās arī kakls, apakšžoklis, lūpas, sejas muskuļi un rīkles muskuļi. Ja tu runā tā, ka nepakustas neviens sejas muskulis, tava runa, visticamāk, nav visai skaidra.

Ja tev ir pieejams diktofons vai magnetofons, ieskaņo to, kā tu runātu ikdienā, piemēram, sludinot kādam cilvēkam. Ieskaņo vairākas minūtes garu monologu. Pēc tam, klausoties šo ierakstu, tu vari atklāt savas vājās vietas. Uzmanīgi klausies, vai tu izrunā vārdus skaidri un pietiekami skaļi un vai tu neizlaid zilbes un vārdu galotnes. Ja tu pamani kļūdas, centies noskaidrot to cēloni. Lielāko daļu izrunas kļūdu var labot, izmantojot šajā nodarbībā minētos ieteikumus.

Ja tavu izrunu apgrūtina kāds runas defekts, centies vairāk atvērt muti un izrunāt vārdus sevišķi rūpīgi. Ieelpo dziļi un runā lēni. Šie ieteikumi ir palīdzējuši uzlabot runas skaidrību daudziem cilvēkiem, kam ir runas defekti. Ja tu šļupsti, centies atvirzīt mēles galu no zobiem, kad tu izrunā skaņas s un z. Pat ja tu nevari pilnībā izlabot savus runas defektus, neuztraucies par tiem pārāk daudz. Jehova izvēlējās Mozu, lai ar viņa starpniecību darītu zināmu savu gribu izraēliešiem un faraonam, kaut gan Mozum, iespējams, bija kāds nopietns runas defekts. (2. Moz. 4:10—12.) Ja vien tev būs stipra vēlēšanās kalpot Jehovam, viņš tevi atbalstīs un svētīs tavu kalpošanu.