Saglabā mieru savās mājās

1. Kādi ir daži iemesli, kāpēc ģimenēs nav vienprātības?

LAIMĪGI ir tie cilvēki, kuru ģimenē valda mīlestība, sapratne un miers. Cerams, ka tā ir arī tavā ģimenē. Diemžēl neskaitāmas ģimenes neatbilst šādam raksturojumam un kāda iemesla dēļ tajās nav vienprātības. Kāpēc ģimenēs nav vienprātības? Šajā nodaļā mēs apskatīsim trīs iemeslus. Ir ģimenes, kuru locekļi pieder pie dažādām reliģijām. Citās ģimenēs kāds no vecākiem nav bērnu īstais tēvs vai māte. Ir arī tādas ģimenes, kurās cilvēki attālinās cits no cita tāpēc, ka veltī daudz enerģijas iztikas pelnīšanai vai tiecas iegūt arvien vairāk materiālo vērtību. Bet apstākļi, kas šķeļ vienu ģimeni, citu varbūt neietekmē. Kāpēc ir tāda atšķirība?

2. Pie kā cilvēki griežas pēc padoma ģimenes dzīvē, bet kur tomēr ir atrodami vislabākie padomi?

² Pirmkārt, ir svarīgs cilvēka viedoklis. Ja tu no tiesas centīsies saprast otra uzskatus, tu redzēsi daudz labāk, kā ir iespējams saglabāt vienotību ģimenē. Otrkārt, ir svarīgs avots, pēc kura tu vadies. Daudzi uzklausa darbabiedru, kaimiņu, žurnālistu vai kādu citu cilvēku padomus. Citi savukārt ir uzzinājuši, kas par viņu dzīves apstākļiem ir teikts Dieva Rakstos, un pēc tam ir izmantojuši iegūtās zināšanas. Kā šāda rīcība var palīdzēt ģimenes locekļiem, lai viņu mājās būtu miers? (2. Timotejam 3:16, 17.)

JA TAVAM VĪRAM IR CITA TICĪBA

3. a) Kas Bībelē ir teikts par precēšanos ar cilvēku, kam ir citi reliģiskie uzskati? b) Kādi ir daži no pamatprincipiem, kas attiecas uz situāciju, kad viens no dzīvesbiedriem ir ticīgs, bet otrs ir neticīgs?

³ Bībelē ir dots nepārprotams padoms neprecēties ar cilvēku, kam ir citi reliģiskie uzskati. (5. Mozus 7:3, 4; 1. Korintiešiem 7:39.) Tomēr var būt arī tā, ka tu esi uzzinājusi Bībeles patiesību, kad jūs jau bijāt precējušies, bet tavs vīrs to nav pieņēmis. Kā rīkoties šādā situācijā? Svinīgais laulības solījums, protams, paliek spēkā. (1. Korintiešiem 7:10.) Bībelē ir uzsvērts, ka laulības saitēm jābūt pastāvīgām, un laulātiem draugiem tiek dots pamudinājums pārvarēt domstarpības, nevis bēgt no tām. (Efeziešiem 5:28—​31; Titam 2:4, 5.) Bet ja nu vīrs ir noskaņots pret taviem centieniem dzīvot saskaņā ar Bībeles reliģiju? Viņš varbūt mēģina tevi atturēt no draudzes sapulču apmeklēšanas vai saka tev, ka nevēlas redzēt, kā viņa sieva staigā pa mājām un runā par reliģiju. Kā tu rīkosies?

4. Kā sieva var apliecināt savu iejūtību, ja vīram nav tādi paši reliģiskie uzskati kā viņai?

⁴ Pajautā sev: ”Kāpēc manam vīram ir tāda attieksme?” (Salamana Pamācības 16:20, 23.) Ja viņš īsti nesaprot, ko tu dari, viņš var uztraukties par tevi. Varbūt viņš izjūt radinieku spiedienu, tāpēc ka tu vairs neievēro tradīcijas, kas viņiem ir nozīmīgas. ”Palicis mājās viens pats, es jutos pamests,” teica kāds vīrs. Šis vīrietis uzskatīja, ka zaudē savu sievu reliģijas dēļ. Bet lepnība neļāva viņam atzīt, ka viņš jūtas vientuļš. Tavam vīram, iespējams, ir nepieciešama pārliecība par šādu faktu: tava mīlestība pret Jehovu nenozīmē, ka tu vairs nemīli savu vīru tāpat kā agrāk. Noteikti pavadi laiku kopā ar viņu.

5. Kāds līdzsvars jāsaglabā sievai, kuras vīram ir cita ticība?

⁵ Lai tu varētu rīkoties saprātīgi šajā situācijā, jāņem vērā kaut kas vēl svarīgāks. Dieva Rakstos sievas tiek mudinātas: ”Esiet paklausīgas saviem vīriem, tā tas pieklājas tā Kunga draudzē.” (Kolosiešiem 3:18.) Tas ir brīdinājums izvairīties no neatkarības gara. Un ar vārdiem ”tā tas pieklājas tā Kunga draudzē” šajā pantā tiek norādīts, ka, pakļaujoties savam vīram, jāņem vērā pakļaušanās Kungam. Ir jābūt līdzsvaram.

6. Kādi principi jāpatur prātā kristīgai sievai?

⁶ Apmeklēt draudzes sapulces un liecināt citiem par ticību, kas sakņojas Bībeles zināšanās, — šīs darbības kristietim ir svarīga patiesās pielūgsmes sastāvdaļa, ko nedrīkst atstāt novārtā. (Romiešiem 10:9, 10, 14; Ebrejiem 10:24, 25.) Kā tu rīkotos, ja kāds cilvēks tev stingri pavēlētu nepakļauties tam, ko no tevis prasa Dievs? Jēzus Kristus apustuļi paziņoja: ”Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem.” (Apustuļu darbi 5:29.) Viņu rīcība ir precedents, kas attiecināms uz daudzām dzīves situācijām. Vai mīlestība pret Jehovu tevi mudinās saglabāt uzticību, ko viņš ir tiesīgs pieprasīt? Un vai tāpēc, ka tu mīli un cieni savu vīru, tu pacentīsies rīkoties tā, lai tava rīcība būtu pieņemama arī vīram? (Mateja 4:10; 1. Jāņa 5:3.)

7. Kāda apņemšanās jāsaglabā kristīgai sievai?

⁷ Jēzus norādīja, ka ne vienmēr tas būs iespējams. Viņš brīdināja, ka pret patieso pielūgsmi vērstās pretestības dēļ ticīgi cilvēki dažās ģimenēs jutīsies nošķirti — tā, it kā viņus no pārējiem ģimenes locekļiem būtu atšķēlis zobens. (Mateja 10:34—36.) To pieredzēja kāda sieviete Japānā. Vīrs pretojās viņas centieniem 11 gadus. Viņš izturējās pret sievu nežēlīgi un bieži vien nelaida iekšā mājās. Taču viņa bija neatlaidīga. Viņai palīdzēja draugi no kristiešu draudzes. Viņa nemitīgi lūdza Dievu un guva lielu uzmundrinājumu, pārdomājot vārdus no 1. Pētera 2:20. Šī kristiete bija pārliecināta, ka tad, ja viņa paliks nelokāma, kādu dienu vīrs pievienosies viņai un sāks kalpot Jehovam. Un tā arī notika.

8., 9. Kā būtu jārīkojas sievai, lai viņa neradītu nevajadzīgus šķēršļus attiecībās ar vīru?

⁸ Sieva var daudz ko darīt, lai mainītu dzīvesbiedra attieksmi. Piemēram, ja vīram ir iebildumi pret tavu reliģiju, dari tā, lai viņam nebūtu pamata sūdzēties par pārējo. Uzturi tīrību mājās. Rūpējies par savu ārējo izskatu. Neskopojies ar mīlestības un atzinības apliecinājumiem. Nevis kritizē vīru, bet atbalsti viņu. Parādi, ka tu vēlies, lai viņš būtu ģimenes galva. Neatmaksā, ja tu uzskati, ka tev ir nodarīts pāri. (1. Pētera 2:21, 23.) Ņem vērā cilvēka nepilnības, un gadījumos, kad rodas strīdi, esi pazemīga un pasteidzies atvainoties pirmā. (Efeziešiem 4:26.)

⁹ Parūpējies, lai sapulču apmeklēšana nebūtu iemesls, kura dēļ tu ar novēlošanos gatavotu viņam maltītes. Kristiešu kalpošanā tu varbūt vari piedalīties tad, kad vīra nav mājās. Saprātīga kristiete atturas no sludināšanas savam vīram, ja viņš to nevēlas. Labāk ir tad, ja viņa seko apustuļa Pētera padomam: ”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” (1. Pētera 3:1, 2.) Kristīgas sievas cenšas panākt, lai viņu rīcībā arvien vairāk izpaustos Dieva gara augļi. (Galatiešiem 5:22, 23.)

JA SIEVA NEDZĪVO PĒC KRISTĪGIEM PRINCIPIEM

10. Kā ticīgam vīram būtu jāizturas pret savu sievu, ja tai ir citāda pārliecība nekā viņam?

¹⁰ Ko lai dara vīrs, kura sieva nedzīvo pēc kristīgiem principiem? Bībelē ir norādīts, kā rīkoties šādās situācijās. Tur ir teikts: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt.” (1. Korintiešiem 7:12.) Turklāt vīriem tiek dots padoms: ”Mīliet savas sievas.” (Kolosiešiem 3:19.)

11. Kā vīrs var rīkoties ar izpratni un būt smalkjūtīgs ģimenes galva, ja sieva nedzīvo pēc kristīgiem principiem?

¹¹ Ja tava ticība atšķiras no tavas sievas ticības, tev sevišķi jāpacenšas, lai tu apliecinātu cieņu pret sievu un būtu uzmanīgs pret viņas jūtām. Tava sieva ir pieaudzis cilvēks, tāpēc viņai ir noteiktas tiesības rīkoties atbilstoši saviem reliģiskajiem uzskatiem, kaut arī tu tiem nepiekrīti. Kad tu pirmo reizi runā ar sievu par savu ticību, negaidi, ka viņa atmetīs iesakņojušos uzskatus, lai tūlīt pieņemtu kaut ko jaunu. Pacietīgi sarunāties, pamatojot savas domas uz Svētajiem rakstiem, ir labāk nekā strupi paziņot, ka tradīcijas, kas viņai un viņas ģimenei ilgi ir bijušas ļoti dārgas, nav pareizas. Ja tu veltī ļoti daudz laika draudzei, sievai var rasties sajūta, ka tu pret viņu izturies nevērīgi. Viņa varbūt pretojas taviem centieniem kalpot Jehovam, taču galvenais, ko viņa vēlas pateikt, iespējams, ir pavisam kas cits: ”Es gribu, lai tu man veltītu vairāk laika!” Esi pacietīgs. Tava mīlestība un uzmanība ar laiku varbūt palīdzēs viņai pieņemt patieso pielūgsmi. (Kolosiešiem 3:12—​14; 1. Pētera 3:8, 9.)

BĒRNU AUDZINĀŠANA

12. Kā Rakstu principi jāattiecina uz bērnu audzināšanu arī tad, ja vīram un sievai ir atšķirīgas ticības?

¹² Ģimenēs, kas nav vienotas pielūgsmē, reizēm par strīda objektu kļūst bērnu reliģiskā audzināšana. Kā šajā ziņā būtu jāievēro Rakstu principi? Bībelē ir norādīts, ka galvenā atbildība par bērnu mācīšanu jāuzņemas tēvam, tomēr sava daļa pienākumu ir doti arī mātei. (Salamana Pamācības 1:8; salīdzināt 1. Mozus 18:19; 5. Mozus 11:18, 19.) Tēvs ir ģimenes galva arī tad, ja viņš nepakļaujas Kristus vadībai.

13., 14. Ko var darīt sieva, ja vīrs aizliedz ņemt bērnus līdzi uz kristiešu sapulcēm vai neļauj studēt ar viņiem Bībeli?

¹³ Daži neticīgi tēvi neiebilst, ja māte izglīto bērnus reliģiskos jautājumos. Citi savukārt pret to iebilst. Kā rīkoties, ja vīrs tev neļauj ņemt bērnus līdzi uz draudzes sapulcēm vai pat aizliedz mājās studēt ar viņiem Bībeli? Šādā gadījumā tev jālīdzsvaro vairāki pienākumi: pienākums pret Dievu Jehovu, pienākums pret vīru — tavu galvu — un pienākums pret bērniem, kurus tu mīli. Kā tu vari to visu apvienot?

¹⁴ Tev, protams, jālūdz Dievam palīdzība šajā jautājumā. (Filipiešiem 4:6, 7; 1. Jāņa 5:14.) Taču galu galā tev pašai jāizlemj, kā rīkoties. Ja tu rīkojies smalkjūtīgi un liec savam vīram saprast, ka tu neapstrīdi viņa tiesības būt ģimenes galvam, viņa pretestība ar laiku var mazināties. Arī tad, ja vīrs tev aizliedz ņemt bērnus līdzi uz sapulcēm vai studēt ar viņiem Bībeli, tu tik un tā vari viņus mācīt. Gan ikdienas sarunās, gan ar savu labo priekšzīmi centies viņos ieaudzināt mīlestību pret Jehovu, ticību Dieva Rakstiem, cieņu pret vecākiem — arī viņu tēvu —, sirsnīgu interesi par citiem cilvēkiem un apzinīgu attieksmi pret darbu. Ar laiku vīrs varbūt ievēros šādas rīcības labos augļus un novērtēs tavus centienus. (Salamana Pamācības 23:24.)

15. Kāds ir ticīga tēva pienākums bērnu audzināšanā?

¹⁵ Ja tu esi ticīgs vīrs, bet tava sieva nav ticīga, tad tev jāuzņemas pienākums audzināt savus bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efeziešiem 6:4.) To darot, tev, protams, jābūt laipnam, mīlošam un saprātīgam attiecībās ar savu sievu.

JA TAVA RELIĢIJA ATŠĶIRAS NO TAVU VECĀKU RELIĢIJAS

16., 17. Kādi Bībeles principi jāatceras bērniem, ja viņi ir pieņēmuši ticību, kas atšķiras no viņu vecāku ticības?

¹⁶ Mūsdienās vairs nav nekas neparasts, ja pat nepilngadīgi bērni pieņem reliģiskus uzskatus, kas atšķiras no viņu vecāku uzskatiem. Varbūt arī tu esi viens no viņiem? Ja tas tā ir, Bībelē ir rakstīti padomi arī tev.

¹⁷ Dieva Rakstos ir teikts: ”Klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. ”Godā savu tēvu un māti.”” (Efeziešiem 6:1, 2.) Šie vārdi norāda uz pienācīgu cieņu pret vecākiem. Paklausība vecākiem ir svarīga, bet tomēr, klausot vecākus, nedrīkst arī aizmirst par patieso Dievu. Kad bērns ir pietiekami paaudzies, lai sāktu pieņemt lēmumus, viņš uzņemas arvien lielāku atbildību par savu rīcību. Tas attiecas ne tikai uz valsts likumu ievērošanu, bet arī uz paklausību Dieva likumiem. ”Ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi,” ir teikts Bībelē. (Romiešiem 14:12.)

18., 19. Kā bērni var panākt, lai vecāki labāk saprastu viņu uzskatus, ja viņu ticība ir citāda nekā vecākiem?

¹⁸ Ja tavi uzskati tev liek mainīt savu dzīvi, centies saprast vecāku viedokli. Viņi droši vien būs iepriecināti, ja tu, apgūdams un izmantodams Bībeles mācības, izrādīsi vairāk cieņas, kļūsi paklausīgāks un uzcītīgāk pildīsi to, ko viņi no tevis prasa. Tomēr tad, ja jaunā ticība tev liek atteikties no uzskatiem un tradīcijām, kas vecākiem ir nozīmīgi, viņiem var rasties priekšstats, ka tu atraidi kaut ko tādu, ko viņi ir gribējuši tev atstāt mantojumā. Viņi var baidīties par tavu labklājību, ja tava rīcība nav populāra sabiedrībā vai novērš uzmanību no mērķiem, kas, viņuprāt, būtu devuši tev materiālu labumu. Viņiem var traucēt arī lepnums. Taviem vecākiem var rasties sajūta, ka tu būtībā norādi uz viņu nepareizo rīcību un izcel savu pareizo uzvedību.

¹⁹ Tāpēc, cik vien ātri iespējams, pacenties izkārtot, lai tavi vecāki satiktu vietējās draudzes vecākos vai citus pieredzējušus lieciniekus. Mudini vecākus aiziet uz Ķēniņvalsts zāli, lai viņi paši dzirdētu, par ko tur tiek runāts, un savām acīm pārliecinātos, kādi cilvēki ir Jehovas liecinieki. Ar laiku tavi vecāki varbūt kļūs iecietīgāki. Pat tad, ja vecāki ir nelokāmi pretinieki, iznīcina Bībeles literatūru un aizliedz bērniem apmeklēt kristiešu sapulces, parasti var atrast iespējas lasīt, aprunāties ar ticības biedriem, sludināt un palīdzēt cilvēkiem neformāli. Tāpat tu vari lūgt Jehovu. Reizēm jaunieši nevar darīt neko vairāk, kamēr viņi nav sasnieguši vecumu, kad var dzīvot atsevišķi no savas ģimenes. Lai kāda būtu situācija mājās, neaizmirsti pavēli: ”Godā savu tēvu un māti.” Dari visu, kas atkarīgs no tevis, lai veicinātu mājās mieru. (Romiešiem 12:17, 18.) Par visu vairāk tiecies pēc miera ar Dievu.

AUDŽUVECĀKU GRŪTAIS UZDEVUMS

20. Kādas izjūtas var rasties bērniem, kam viens no vecākiem nav viņu īstais tēvs vai māte?

²⁰ Daudzās ģimenēs vislielākās grūtības rada nevis reliģiski, bet bioloģiski iemesli. Mūsdienās ir daudz ģimeņu, kurās vienam vai abiem vecākiem ir bērni no iepriekšējās laulības. Šādās ģimenēs bērniem var rasties greizsirdība un aizvainojums vai arī pretrunīgas uzticības jūtas. Tāpēc viņi, iespējams, atraida audžuvecāku patiesos centienus būt labiem vecākiem. Ko var darīt, lai ģimenes ar audžubērniem veiksmīgi veidotu savu dzīvi?

21. Kāpēc audžuvecākiem jāņem palīgā Bībeles principi arī tajos īpašajos apstākļos, kādos atrodas viņi?

²¹ Tev jāatceras, ka arī šādos neparastos apstākļos ir izmantojami tie paši Bībeles principi, kas palīdz gūt sekmes citās ģimenēs. Šo principu ignorēšana var uz laiku šķietami atvieglot problēmu, taču vēlāk droši vien radīs sirdēstus. (Psalms 127:1; Salamana Pamācības 29:15.) Attīsti gudrību un izpratni — gudrību, kas vajadzīga, lai tālredzīgi izmantotu Dieva noteiktos principus, un izpratni, kas nepieciešama, lai varētu noteikt ģimenes locekļu vārdu vai rīcības iemeslus. Un nedrīkst aizmirst arī iejūtību. (Salamana Pamācības 16:21; 24:3; 1. Pētera 3:8.)

22. Kāpēc bērniem var būt grūti atzīt patēvu vai pamāti?

²² Ja tu esi patēvs vai pamāte, tu droši vien atceries, ka tev bija labas attiecības ar bērniem, kad tu biji ģimenes draugs. Bet, kad tu kļuvi par viņu ģimenes locekli, bērnu attieksme varbūt izmainījās. Bērni atceras savu īsto tēvu vai māti, kas vairs nedzīvo kopā ar viņiem, un tāpēc viņiem varbūt jācīnās ar pretrunīgām uzticības jūtām — bērni varētu domāt, ka tu vēlies atņemt mīlestību, ko viņi izjūt pret savu īsto tēvu vai māti. Reizēm viņi tev bez kādiem aplinkiem atgādina, ka tu neesi viņu tēvs vai viņu māte. Šādi vārdi sāpina. Bet tomēr ”neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām”. (Salamans Mācītājs 7:9.) Lai zinātu, kā reaģēt uz bērnu emocijām, ir nepieciešama izpratne un iejūtība.

23. Kā var audzināt bērnus ģimenē, kurā viens no vecākiem ir patēvs vai pamāte?

²³ Šīs īpašības ir ārkārtīgi svarīgas, kad bērns tiek audzināts. Bērniem ir nepieciešama konsekventa audzināšana. (Salamana Pamācības 6:20; 13:1.) Tā kā bērni nav vienādi, arī audzināšanai jābūt dažādai. Daži audžuvecāki ir sapratuši, ka vismaz no sākuma ir labāk, ja bērnus pārmāca īstais tēvs vai māte. Bet ir būtiski, lai abi vecāki būtu vienprātīgi audzināšanas metodēs un pie tām turētos, neizrādot savam īstajam bērnam lielāku labvēlību kā audžubērnam. (Salamana Pamācības 24:23.) Paklausība ir svarīga, tomēr jāņem vērā arī cilvēku nepilnība. Nereaģē pārāk asi. Pārmāci bērnus ar mīlestību. (Kolosiešiem 3:21.)

24. Kā var novērst tikumiskas problēmas starp pretējā dzimuma pārstāvjiem ģimenē, kurā ir audžuvecāki un audžubērni?

²⁴ Ar kopīgām pārrunām ģimenē var veiksmīgi novērst nepatīkamas situācijas. Šādas pārrunas palīdz ģimenes locekļiem veltīt galveno uzmanību svarīgākajiem dzīves jautājumiem. (Salīdzināt Filipiešiem 1:9—11.) Tās palīdz saprast, kā ikviens var dot savu ieguldījumu ģimenes mērķu sasniegšanā. Ar atklātām sarunām ģimenē ir iespējams novērst arī tikumiskas problēmas. Meitenēm jāsaprot, kādam jābūt viņu apģērbam un kā jāuzvedas patēva un pusbrāļu klātbūtnē, savukārt zēniem nepieciešams padoms par piedienīgu izturēšanos pret pamāti un pusmāsām. (1. Tesaloniķiešiem 4:3—8.)

25. Kādas īpašības palīdz saglabāt mieru ģimenē, kurā ir audžuvecāki un audžubērni?

²⁵ Saglabā pacietību, pārvarot tās īpašās grūtības, kas rodas audžuvecākiem. Lai izveidotu jaunas attiecības, ir vajadzīgs laiks. Izpelnīties audžubērnu mīlestību un cieņu var būt ļoti grūti. Taču tas ir iespējams. Lai ģimenēs, kurās ir audžuvecāki un audžubērni, valdītu miers, ir vajadzīga gudra un sapratīga sirds, kā arī stipra vēlēšanās iepriecināt Jehovu. (Salamana Pamācības 16:20.) Šādas īpašības tev palīdzēs rīkoties sekmīgi arī citās situācijās.

VAI JŪSU ĢIMENI ŠĶEĻ TIEKSME PĒC MATERIĀLĀ?

26. Kā ģimeni var šķelt problēmas un uzskati, kas saistīti ar mantu?

²⁶ Problēmas un uzskati, kas saistīti ar mantu, var dažādi šķelt ģimenes. Diemžēl ir ģimenes, ko grauj strīdi par naudu un ģimenes locekļu vēlēšanās būt vai nu bagātiem, vai vismaz nedaudz bagātākiem. Šķelšanās var rasties tad, ja abi dzīvesbiedri strādā algotu darbu un veido uzskatu ”mana nauda, tava nauda”. Pat tad, ja strīdu nav, dzīvesbiedri, kas strādā, ir tik aizņemti, ka viņiem atliek pavisam maz laika, ko viņi varētu veltīt viens otram. Arvien pierastāks pasaulē kļūst tas, ka tēvi ilgu laiku — mēnešus vai pat gadus — pavada tālu prom no savām ģimenēm, lai nopelnītu naudu, ko mājās viņi nekad nevarētu nopelnīt. Šāda situācija var radīt ļoti nopietnas problēmas.

27. Kādi principi var palīdzēt ģimenei, kas ir nonākusi materiālās grūtībās?

²⁷ Nav iespējams uzrakstīt likumus, kas noteiktu, kā rīkoties šādās situācijās, jo dažādām ģimenēm ir dažādas grūtības un vajadzības. Bet tomēr Bībeles padomi var palīdzēt. Piemēram, Salamana Pamācībās 13:10 (NW) ir norādīts, ka no nevajadzīgām pūlēm reizēm var izvairīties, ja cilvēki ”kopīgi apspriežas”. Tas nozīmē nevis paziņot vienīgi savu viedokli, bet meklēt padomu un censties uzzināt otra cilvēka domas attiecīgajā jautājumā. Ģimenes locekļu centienus var apvienot, izstrādājot reālistisku budžetu. Reizēm var gadīties, ka abiem dzīvesbiedriem jāstrādā ārpus mājas, lai segtu papildu izdevumus, kas var rasties tad, ja ģimenē ir bērni vai citi apgādājamie. Ja ir izveidojusies šāda situācija, vīrs var apliecināt sievai, ka viņam joprojām ir laiks, ko veltīt viņai. Vīrs kopā ar bērniem var pierādīt savu mīlestību un palīdzēt ar darbiem, ko parasti sieva veic viena pati. (Filipiešiem 2:1—4.)

28. Kādu atgādinājumu ievērošana palīdz ģimenei sadarboties, lai tajā veidotos vienotība?

²⁸ Paturi prātā, ka nauda, lai arī ir nepieciešama šajā sistēmā, tomēr nenes laimi. Un tā noteikti nedod dzīvību. (Salamans Mācītājs 7:12.) Pārāk liela aizraušanās ar mantu var novest pie garīga un morāla kraha. (1. Timotejam 6:9—12.) Cik daudz labāk ir tiekties vispirms pēc Dieva Valstības un viņa taisnības, zinot, ka Dievs svētīs mūsu pūliņus nopelnīt dzīvei nepieciešamo! (Mateja 6:25—​33; Ebrejiem 13:5.) Ja tu galveno uzmanību veltī garīgajām interesēm un visvairāk tiecies pēc miera ar Dievu, tu vari pieredzēt, ka tava ģimene, kurā kāda iemesla dēļ varbūt nav vienprātības, kļūst vienota daudz svarīgākos jautājumos.