28. nodaļa
Sadzīvot vienam ar otru mīlestībā
1. a) Kā tu vari kļūt par Dieva organizācijas locekli? b) Kādai pavēlei tev tad būs jāpakļaujas?
IEGŪSTOT aizvien vairāk zināšanu par Dievu Jehovu un viņa nodomiem un aizvien vairāk novērtējot to, ko uzzini, tev radīsies vēlēšanās regulāri būt kopā ar cilvēkiem, kam ir tā pati ticība un cerība, kas tev. Tā tu kļūsi par Dieva redzamās organizācijas, patiesās kristiešu brālības, locekli. ”Mīliet brāļu saimi,” tā skan pavēle, kurai tev tad būs jāpakļaujas. (1. Pētera 2:17; 5:8, 9.)
2. a) Kādu jaunu bausli Jēzus deva saviem sekotājiem? b) Ko skaidri parāda vārdi ”cits citu” un ”savā starpā”? c) Cik svarīga ir mīlestība?
2 Jēzus Kristus uzsvēra, cik svarīgi viņa sekotājiem ir mīlēt vienam otru. Viņš tiem teica: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat.. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34, 35.) Vārdi ”cits citu” un ”savā starpā” skaidri parāda, ka visiem patiesajiem kristiešiem ir jābūt saistītiem vienā grupā jeb organizācijā. (Romiešiem 12:5; Efeziešiem 4:25.) Un šo organizāciju var pazīt pēc mīlestības, kas ir tās locekļiem vienam pret otru. Ja cilvēkam nav mīlestības, viss cits ir veltīgs. (1. Korintiešiem 13:1-3.)
3. Kā Bībele parāda, ka mīlēt līdzkristiešus un rūpēties par saviem ticības biedriem ir svarīgi?
3 Tāpēc agrīnajiem kristiešiem bieži tika atgādināts: ”Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga.” ”Neatstumiet cits citu.” ”Kalpojiet cits citam.” ”Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi.” ’Cits citu panesiet un cits citam piedodiet, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.’ ”Iepriecinait cits citu.” ”Savā starpā turiet mieru.” ”Lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu.” (Romiešiem 12:10; 15:7; Galatiešiem 5:13; Efeziešiem 4:32; Kolosiešiem 3:13, 14; 1. Tesaloniķiešiem 5:11, 13; 1. Pētera 4:8; 1. Jāņa 3:23; 4:7, 11.)
4. a) Kas parāda, ka kristiešiem ir jāmīl ne tikai savi ticības biedri, bet arī citi cilvēki? b) Kas kristiešiem sevišķi ir jāmīl?
4 Tomēr tas nenozīmē, ka patiesajiem kristiešiem ir jāmīl tikai savi līdzbiedri Dieva organizācijā. Viņiem ir jāmīl arī citi cilvēki. Bībele patiešām mudina vairot ”mīlestību, kas [viņus] vieno savā starpā un ar visiem citiem.” (1. Tesaloniķiešiem 3:12; 5:15.) Pauzdams pareizu, līdzsvarotu viedokli, apustulis Pāvils rakstīja: ”Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem.” (Galatiešiem 6:10.) Tātad kristiešiem ir jāmīl visi cilvēki, arī savi ienaidnieki, taču viņiem sevišķi ir jāmīl līdzbiedri Dieva organizācijā — savi garīgie brāļi un māsas. (Mateja 5:44.)
5. Kas parāda, ka patiesos kristiešus agrākos laikos un mūsdienās ir ievērojuši viņu mīlestības dēļ?
5 Agrīnie kristieši bija plaši pazīstami ar šādu savstarpēju mīlestību. Kā rakstīja otrā gadsimta rakstnieks Tertulliāns, cilvēki par viņiem mēdza teikt: ”Skatieties, kā viņi mīl viens otru, un kā viņi ir gatavi nomirt viens par otru!” Šādu mīlestību var redzēt patieso kristiešu starpā arī mūsdienās. Bet vai tas nozīmē, ka patieso kristiešu starpā nekad nerodas problēmas vai nesaskaņas?
NEPILNĪBAS SEKAS
6. Kāpēc pat patiesie kristieši reizēm grēko viens pret otru?
6 Studējot Bībeli, tu saproti, ka mēs visi esam pārmantojuši nepilnību no mūsu visu vecākiem — Ādama un Ievas. (Romiešiem 5:12.) Tāpēc mums ir nosliece rīkoties nepareizi. ”Mēs visi daudzējādi klūpam,” Bībele saka. (Jēkaba 3:2; Romiešiem 3:23.) Un tev būtu jāapzinās, ka Dieva organizācijas locekļi arī ir nepilnīgi un reizēm dara to, kas nav pareizs. Tā sekas var būt problēmas un nesaskaņas pat patieso kristiešu starpā.
7. a) Kāpēc Euodija un Sintiha bija jāmudina ”būt vienprātīgām”? b) Kas parāda, ka būtībā viņas bija brīnišķīgas kristietes?
7 Padomā par notikumu ar divām sievietēm, Euodiju un Sintihu, no agrīnās Filipu draudzes. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Euodiju es skubinu un Sintihu es skubinu būt vienprātīgām iekš tā Kunga.” Kāpēc Pāvils mudināja šīs divas sievietes ”būt vienprātīgām”? Ir skaidrs, ka viņu starpā bija noticis kaut kas nelāgs. Bībele nestāsta, kas tieši bija noticis. Iespējams, viņu starpā bija skaudība. Taču būtībā viņas bija brīnišķīgas sievietes. Viņas bija kristietes jau labu laiku un dažus gadus iepriekš bija piedalījušās sludināšanas darbā kopā ar Pāvilu. Tāpēc viņš rakstīja vienam no brāļiem draudzē: ”Palīdzi viņām, kas evaņģelija labā cīnījušās kopā ar mani.” (Filipiešiem 4:1-3.)
8. a) Kāda nepatīkama situācija radās starp Pāvilu un Barnabu? b) Ko tu, iespējams, secinātu, ja tu būtu bijis tur klāt un redzējis šo notikumu?
8 Reiz nepatīkama situācija radās arī starp apustuli Pāvilu un viņa ceļabiedru Barnabu. Kad viņi bija gatavi doties savā otrajā misionāru ceļojumā, Barnaba izteica vēlēšanos ņemt līdzi savu brālēnu Marku. Bet Pāvils negribēja viņu ņemt līdzi, jo pirmā misionāru ceļojuma laikā Marks bija viņus pametis un atgriezies mājās. (Apustuļu darbi 13:13.) Bībele saka: ”Tad radās sarūgtinājums [”spēcīgs dusmu uzliesmojums”, NW], tā ka viņi viens no otra šķīrās.” (Apustuļu darbi 15:37-40.) Iedomājies tādu situāciju! Vai tu, atrazdamies tur un redzēdams šo ’spēcīgo dusmu uzliesmojumu’, pēc Pāvila un Barnabas uzvedības būtu secinājis, ka viņi nav Dieva organizācijas locekļi?
9. a) Kādu grēku izdarīja Pēteris, un kas viņu pamudināja šādi rīkoties? b) Ko izdarīja Pāvils, kad viņš redzēja notiekošo?
9 Kādā citā reizē nepareizi rīkojās apustulis Pēteris. Viņš pārtrauca biedroties ar tiem kristiešiem, kas pēc tautības nebija jūdi, jo viņš baidījās iemantot nelabvēlību no dažu jūdu kristiešu puses, kuri skatījās no augšas uz brāļiem, kas bija nākuši no pagānu tautām. (Galatiešiem 2:11-14.) Kad apustulis Pāvils redzēja, ko Pēteris dara, viņš nosodīja Pētera nepareizo rīcību visu klātesošo priekšā. Kā tu justos, ja tu būtu bijis Pētera vietā? (Ebrējiem 12:11.)
PĀRVARĒT GRŪTĪBAS AR MĪLESTĪBU
10. a) Kā Pēteris reaģēja uz aizrādījumu? b) Ko mēs varam mācīties no gadījuma ar Pēteri?
10 Pēteris varēja sadusmoties uz Pāvilu. Viņš varēja apvainoties par to, kā Pāvils visu klātesošo priekšā bija viņam aizrādījis. Taču Pēteris to nedarīja. (Salamans Mācītājs 7:9.) Viņš bija pazemīgs. Viņš paklausīja aizrādījumam un nepieļāva, ka tas mazinātu viņa mīlestību pret Pāvilu. (1. Pētera 3:8, 9.) Pievērs uzmanību tam, kā vēlāk Pēteris rakstīja par Pāvilu vēstulē, kurā viņš uzmundrināja līdzkristiešus: ”Uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības.” (2. Pētera 3:15.) Jā, Pēteris ļāva, lai mīlestība izlīdzina nepatīkamo situāciju, kas šajā gadījumā bija viņa paša nepareizās rīcības sekas. (Salamana Pamācības 10:12.)
11. a) Kā Pāvils un Barnaba, lai arī viņi bija pieļāvuši dusmu uzliesmojumu savā starpā, parādīja, ka viņi ir patiesi kristieši? b) Kā mēs varam gūt labumu no viņu piemēra?
11 Kas notika gadījumā ar Pāvilu un Barnabu? Arī šīs domstarpības tika pārvarētas ar mīlestību. To apliecina fakts, ka vēlāk, rakstīdams Korintas draudzei, Pāvils runāja par Barnabu kā par tuvu darba biedru. (1. Korintiešiem 9:5, 6.) Lai gan Pāvilam, šķiet, bija pamatots iemesls šaubīties par to, vai ir vērts ņemt Marku par ceļabiedru, vēlāk šis jauneklis sasniedza tādu garīgu briedumu, ka Pāvils varēja rakstīt Timotejam: ”Marku ņem un atved sev līdzi, jo viņš ir man ļoti noderīgs kalpošanai.” (2. Timotejam 4:11.) Mēs varam gūt labumu, ņemot vērā to, kā šajā gadījumā tika pārvarētas nesaskaņas.
12. a) Kāpēc mēs varam domāt, ka Euodija un Sintiha pārvarēja savstarpējās nesaskaņas? b) Kāpēc, kā teikts Galatiešiem 5:13-15, ir sevišķi svarīgi, lai kristieši pārvarētu nesaskaņas savā starpā ar mīlestību?
12 Bet kas notika ar Euodiju un Sintihu? Vai viņas pārvarēja savstarpējās nesaskaņas, ļaujot, lai mīlestība izlīdzina visus grēkus, ko viņas, iespējams, bija izdarījušas viena pret otru? Bībele mums nestāsta, kas galu galā ar viņām notika. Bet, tā kā viņas bija brīnišķīgas sievietes, kas bija strādājušas plecu pie pleca ar apustuli Pāvilu kristiešu kalpošanā, būtu loģiski domāt, ka viņas pazemīgi paklausīja padomam. Mēs varam iedomāties, kā viņas, saņēmušas Pāvila vēstuli, gāja viena pie otras un izšķīra strīdu mīlestības garā. (Galatiešiem 5:13-15.)
13. Kādu mīlestības paraugu rāda Dievs Jehova?
13 Arī tu varbūt ievērosi, ka ir grūti sadzīvot ar kādu cilvēku vai vairākiem cilvēkiem draudzē. Viņiem varbūt ir vēl daudz kas jādara, lai attīstītu īstas kristiešu īpašības. Tas tiesa, bet padomā: vai Dievs Jehova, lai iemīlētu cilvēkus, gaida, kamēr viņi pilnīgi pārtrauks savu slikto rīcību? Nē! Bībele saka: ”Dievs savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8.) Mums ir nepieciešams sekot Dieva paraugam un mīlēt tos, kas rīkojas slikti un neapdomīgi. (Efeziešiem 5:1, 2; 1. Jāņa 4:9-11; Psalms 103:10.)
14. Kādu padomu deva Jēzus, parādot, ka mēs nedrīkstam citus vērtēt kritiski?
14 Tā kā mēs visi esam tik nepilnīgi, Jēzus mācīja, ka mēs nedrīkstam citus vērtēt kritiski. Tiesa, citiem ir trūkumi, bet arī mums tie ir. ”Ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?” Jēzus jautāja. (Mateja 7:1-5.) Paturot prātā šādu gudru padomu, mums būs vieglāk sadzīvot ar mūsu brāļiem un māsām.
15. a) Kāpēc ir svarīgi piedot citiem arī tad, ja mums ir iemesls sūdzēties par viņu rīcību? b) Kā Jēzus ar līdzību, ko mēs lasām Mateja 18. nodaļā, mācīja, ka ir jāpiedod?
15 Mums ir absolūti nepieciešams, lai mēs piedotu un būtu žēlsirdīgi. Tiesa, tev var būt pamatots iemesls sūdzēties par brāļa vai māsas rīcību. Bet atceries Bībeles padomu: ’Panesiet cits citu un cits citam piedodiet, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.’ Bet kāpēc tev būtu jāpiedod citiem, ja tev ir pamatots iemesls būt neapmierinātam ar viņu rīcību? Tāpēc, ka Jehova ”jums piedevis”, atbild Bībele. (Kolosiešiem 3:13.) Un Jēzus teica, ka tad, ja mēs gribam, lai Dievs mums piedod, mums ir jāpiedod citiem. (Mateja 6:9-12, 14, 15.) Jehova, līdzīgi ķēniņam kādā no Jēzus līdzībām, mums ir piedevis tūkstošiem reižu; vai tad mēs nevaram piedot mūsu brāļiem nedaudzas reizes? (Mateja 18:21-35; Salamana Pamācības 19:11.)
16. a) Kā, saskaņā ar 1. Jāņa 4:20, 21, mīlestība pret Dievu ir saistīta ar mīlestību pret līdzkristieti? b) Kas ir jādara, ja tavam brālim ir iebildumi pret kādu tavu rīcību?
16 Mēs gluži vienkārši nevaram dzīvot saskaņā ar patiesību un tajā pašā laikā nemīlēt savus brāļus un māsas un nepiedot viņiem. (1. Jāņa 4:20, 21; 3:14-16.) Tātad, ja kādreiz notiek kaut kas nelāgs starp tevi un tavu līdzkristieti, nepārstāj runāt ar viņu. Neturi sevī apvainojumu, atrisini problēmu mīlestības garā. Ja tu esi apvainojis savu brāli, esi gatavs atvainoties un lūgt piedošanu. (Mateja 5:23, 24.)
17. Kāda rīcība ir pareiza, ja kāds tev dara pāri?
17 Bet ko darīt tad, ja kāds tevi aizvaino vai kā citādi tev nodara pāri? Bībele pamāca: ”Nesaki: ”Kā viņš man darījis, tā es gribu viņam atdarīt.”” (Salamana Pamācības 24:29; Romiešiem 12:17, 18.) Jēzus Kristus ieteica: ”Kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.” (Mateja 5:39.) Pliķi pa vaigu nesit, lai kādu ievainotu, bet lai aizvainotu vai izaicinātu. Jēzus mācīja savus sekotājus izvairīties no iesaistīšanās kautiņā vai strīdā. Tev ir jāmeklē miers un jādzenas pēc tā, nevis jāatmaksā ļauns ar ļaunu vai zaimi ar zaimiem. (1. Pētera 3:9, 11; Romiešiem 12:14.)
18. Kas mums būtu jāiemācās no Dieva priekšzīmes — no tā, ka viņš mīl visas tautas?
18 Atceries, ka mums ir jāievēro pavēle: ”Mīliet brāļu saimi.” (1. Pētera 2:17.) Dievs Jehova pats mums rāda priekšzīmi. Viņš neizturas pret atsevišķiem cilvēkiem ar īpašu labvēlību viņu izcelšanās vai spēju dēļ. Viņa skatījumā visas rases ir vienlīdzīgas. (Apustuļu darbi 10:34, 35; 17:26.) Tie, kurus viņš aizsargās tuvojošos ’lielo bēdu’ laikā, ir ”no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām”. (Atklāsmes 7:9, 14-17.) Tāpēc, sekojot Dieva priekšzīmei, mēs nedrīkstam citus mīlēt mazāk tā iemesla dēļ, ka viņi pieder pie citas rases vai tautības vai arī viņiem ir cits sabiedriskais stāvoklis vai atšķirīga ādas krāsa.
19. a) Kāda attieksme pret līdzkristiešiem mums būtu jāveido, un kā mums pret viņiem būtu jāizturas? b) Kāda liela privilēģija mums var būt?
19 Iepazīsties tuvāk ar visiem kristiešu draudzē, un tava mīlestība un cieņa pret viņiem augs. Izturies pret vecākiem cilvēkiem kā pret tēviem un mātēm, pret jaunākiem — kā pret brāļiem un māsām. (1. Timotejam 5:1, 2.) Tā patiesi ir privilēģija: atrasties Dieva redzamajā organizācijā — ģimenē, kuras locekļi tik labi sadzīvo kopā mīlestībā. Cik brīnišķīgi būs dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes un atrasties tādā mīlošā ģimenē! (1. Korintiešiem 13:4-8.)
[Attēls 233. lpp.]
Ko mēs varam mācīties no gadījuma ar Euodiju un Sintihu?
[Attēls 235. lpp.]
Vai strīds starp Pāvilu un Barnabu nozīmēja, ka viņi nav Dieva organizācijas locekļi?
[Attēls 236. lpp.]
Patiesie kristieši ļauj mīlestībai izlīdzināt neapmierinātības iemeslus
[Attēls 237. lpp.]
Dieva organizācijā mīlestība mudina kristiešus sadzīvot kā līdzīgam ar līdzīgu