Labās vēsts praktiskā nozīme sabiedrībai
Mūsdienu pasaulē mēs bieži dzirdam šādu viedokli: ”Kristietības principi nav praktiski. Tie nedod vēlamos rezultātus mūsdienu sarežģītajā sabiedrībā.” Taču pavisam citāds viedoklis tika izteikts sarunā starp indiešu vadītāju Mohandasu K. Gandiju un bijušo Indijas britu vicekarali lordu Ērvinu. Lords Ērvins uzdeva Gandijam šādu jautājumu: kas, pēc viņa domām, atrisinātu problēmas starp Lielbritāniju un Indiju? Gandijs paņēma Bībeli un, atvēris to Mateja evaņģēlija piektajā nodaļā, teica: ”Kad jūsu valsts un manējā būs vienojušās, pamatojoties uz to mācību, ko Kalna sprediķī deva Kristus, mēs atrisināsim ne tikai mūsu valstu, bet arī visas pasaules problēmas.”
Šajā sprediķī ir runāts par to, ka cilvēkam jātiecas pēc garīguma, jābūt lēnprātīgam, miermīlīgam, žēlsirdīgam un jāmīl taisnība. Tajā ir nosodīta ne tikai slepkavības izdarīšana, bet arī dusmas uz citiem, ne tikai laulības pārkāpšana, bet arī netiklas domas. Tajā ir nosodītas bezatbildīgas šķiršanās, kuru dēļ izjūk ģimenes un cieš bērni. Būtībā tajā ir teikts: ’Mīli pat tos, kas tevi neieredz, dod nabadzīgajiem, pārtrauc bez žēlastības tiesāt citus, attiecies pret citiem tā, kā tu gribētu, lai attiektos pret tevi.’ Ja visus šos padomus izmantotu dzīvē, tad tie sniegtu milzīgu labumu. Jo vairāk cilvēku tavā apkaimē šos padomus ievērotu, jo labāka dzīve tajā kļūtu!
Jehovas liecinieki ietekmē cilvēkus šajā ziņā. Bībele viņiem māca cienīt laulību. Viņu bērni tiek apmācīti rīkoties saskaņā ar pareiziem principiem. Tiek uzsvērts, cik svarīga ir ģimene. Vienotas ģimenes ir svētība tavai apkaimei un pat tavai nācijai. Vēsturē ir ļoti daudz piemēru, kad pasaules lielvalstis sabruka, jo ģimenes saites bija kļuvušas vājākas un bija palielinājusies amoralitāte. Jo vairāk būs tādu cilvēku un ģimeņu, ko Jehovas liecinieki ietekmēs, lai viņi dzīvotu pēc kristiešu principiem, jo mazāk tavā apkaimē būs pārkāpumu, amoralitātes un noziegumu.
Viena no nopietnām problēmām, kas pastāv daudzās apdzīvotās vietās un valstīs, ir rasu aizspriedumi. Turpretī apustulis Pēteris teica: ”Es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” Turklāt Pāvils rakstīja: ”Tur nav ne jūda ne grieķa, nav ne kalpa nedz svabadā, tur nav ne vīrieša nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.” (Apustuļu darbi 10:34, 35; Galatiešiem 3:28.) Jehovas liecinieki tam piekrīt. Visu rasu un ādas krāsu cilvēki dzīvo un strādā kopā liecinieku vispasaules galvenajā pārvaldē, filiālēs un draudzēs.
Āfrikā atsevišķas ciltis nevar satikties tā, lai nerastos sadursmes. Turpretim Jehovas liecinieku kopsanāksmēs cilvēki no dažādām ciltīm ēd kopā, guļ zem viena jumta un draudzīgi, pilnīgā saskaņā pielūdz Dievu. Valdības ierēdņi ir pārsteigti, kad viņi to redz. Ņujorkas Amsterdam News, 1958. gada 2. augusta numurā, tika komentēts piemērs, kas apstiprina to, ka patiesā kristietība spēj vienot cilvēkus. Šis komentārs bija radies, novērojot iepriekšminēto starptautisko kopsanāksmi Ņujorkā, kurā bija sapulcējušies vairāk nekā ceturtdaļmiljons liecinieku.
”Visapkārt nēģeri, baltie un austrumnieki ar visdažādāko sabiedrisko stāvokli un no visām pasaules malām biedrojās priecīgi un nepiespiesti. [..] Liecinieki no 120 valstīm miermīlīgi dzīvoja kopā un pielūdza Dievu, parādīdami amerikāņiem, cik viegli tas ir izdarāms. [..] Kopsanāksme ir spilgts piemērs, kā cilvēki var strādāt un dzīvot kopā.”
Daudzi varbūt izsaka domu, ka mūsdienu pasaulē kristietības principi nav praktiski. Bet, kas vēl ir devis vai varētu dot vēlamos rezultātus? Ja cilvēki tavā apkaimē rīkotos saskaņā ar kristietības principiem, tad mūsdienās tie varētu sniegt patiesu labumu sabiedrībai, un šie principi būs pamats tam, ka ’visas tautas, ciltis un tautības’ uz Zemes apvienosies, kad Dieva Ķēniņvalsts valdīs pār cilvēci. (Atklāsmes 7:9, 10.)
[Izceltais teksts 24. lpp.]
Visu rasu un ādas krāsu cilvēki strādā kopā
[Izceltais teksts 24. lpp.]
Kristietība ir praktiska. Kas vēl ir devis vēlamos rezultātus?