Ko var uzzināt no Bībeles

Vai Visums ir pastāvējis vienmēr?

1. Mozus 1:1 ir teikts: ”Sākumā Dievs radīja debesis un zemi.”

Vēl 20. gadsimta pirmajā pusē daudzi ievērojami zinātnieki uzskatīja, ka Visums ir pastāvējis vienmēr. Taču kopš tā laika izdarītie atklājumi lielākajai daļai zinātnieku ir likuši secināt, ka Visumam tomēr ir bijis sākums.

Kāda sākotnēji bija Zeme?

1. Mozus 1:2, 9 par Zemi ir teikts, ka tā sākotnēji bija ”tukša un kaila” un to klāja ūdens.

Šis apraksts atbilst jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem. Biologs Patriks Šihs rakstīja, ka pirmsākumos mūsu planētu ieskāva ”elpošanai nepiemērota atmosfēra, kurā nebija skābekļa,” un pirmatnējā Zeme ”drīzāk līdzinājās ainām no zinātniskās fantastikas”. Žurnālā Astronomy bija teikts: ”Nesen veiktie pētījumi liecina, ka sākotnēji Zemi gandrīz pilnībā klāja ūdens un sauszemes tikpat kā nebija.”

Kā Zemes atmosfēra laika gaitā mainījās?

Vārdi no 1. Mozus 1:3—5 ļauj secināt, ka sākumā, gaismai izlaužoties cauri atmosfērai, gaismas avoti nebija saskatāmi, ja kāds to visu būtu vērojis no zemes. Saule un mēness kļuva skaidri redzami vēlāk. (1. Mozus 1:14—18.)

Saskaņā ar Smitsona vides izpētes centra (ASV) publicēto materiālu, vispirms cauri Zemes atmosfērai izkļuva stipri izkliedēta gaisma. Kā bija minēts šajā materiālā, ”Zemes pastāvēšanas sākumposmā mūsu planēta tinās metāna dūmakā”. Vēlāk ”metāna dūmaka izklīda un debesis kļuva dzidri zilas”.

Kādā secībā uz Zemes parādījās dzīvās būtnes?

1. Mozus 1:20—27 ir aprakstīta zivju, putnu, sauszemes dzīvnieku un visbeidzot — arī cilvēku radīšana. Zinātnieki uzskata, ka zivis ir parādījušās ilgi pirms zīdītājiem un ka cilvēki ir radušies daudz vēlāk.

Kas Bībelē nav teikts

Pastāv viedoklis, ka Bībelē lasāmais radīšanas apraksts ir pretrunā ar zinātniskajiem atklājumiem. Taču cilvēkiem, kas pauž šādu viedokli, nereti ir aplami priekšstati par to, kas ir teikts Bībelē.

Bībelē nav teikts, ka Visuma vai Zemes vecums būtu tikai 6000 gadu. Tajā vienkārši teikts, ka Zeme un Visums tika radīti ”sākumā”. (1. Mozus 1:1.) Bībelē nav atklāts, cik sen tas notika.

Bībelē nav teikts, ka viss dzīvais uz Zemes būtu radīts sešās burtiskās dienās. Bībelē vārds ”diena” var attiekties uz dažādiem laikposmiem, ne tikai uz 24 stundām. Piemēram, viss radīšanas periods Bībelē ir nosaukts par ”dienu, kad Dievs Jehovaa veidoja zemi un debesis”, un tajā ietilpst sešas radīšanas ”dienas”, par kurām stāstīts 1. Mozus grāmatas 1. nodaļā. (1. Mozus 2:4.) Tātad katra no sešām radīšanas ”dienām”, kurās Dievs sagatavoja Zemi, lai uz tās varētu pastāvēt dzīvība, un radīja visu dzīvo, varēja būt ļoti ilgs laikposms.

Bībelē nav teikts, ka dzīvie organismi laika gaitā nevarētu kaut kādā mērā mainīties. Pirmajā Mozus grāmatā ir teikts, ka dzīvnieki tika radīti ”katrs pēc sava veida”. (1. Mozus 1:24, 25.) Bībelē vārds ”veids” nav izmantots kā zinātnisks termins; ar to, pēc visa spriežot, ir apzīmētas plašas dzīvo būtņu grupas. Tas nozīmē, ka viens ”veids” var sevī iekļaut daudzas sugas. Tātad no Bībeles viedokļa ir iespējams, ka ”veida” ietvaros sugas populācija laika gaitā var pieredzēt kaut kādas izmaiņas.

Kā jūs domājat?

Kā bija minēts, Bībelē vienkārši un precīzi ir aprakstīta Visuma izcelšanās, Zemes pirmsākumi un secība, kādā parādījās dzīvās būtnes. Tad vai nevarētu būt, ka Bībelē arī ir atklāts, kurš to visu ir radījis? ”Hipotēze [ka dzīvība ir pārdabiska notikuma rezultāts] ..būtībā nav pretrunā ar moderno zinātni,” teikts Britu enciklopēdijāb.