Kas apdraud drošību?

”Mūsdienu paaudzei ir pavērušās līdz šim nepieredzētas tehnoloģiskas, zinātniskas un finansiālas iespējas.. Taču šī varbūt ir pirmā paaudze, kas pasauli [politisko un ekonomisko sistēmu un apkārtējo vidi] ir novedusi līdz sabrukuma robežai.” (Pasaules ekonomiskā foruma 2018. gada ziņojums par globālajiem riskiem.)

KĀPĒC DAUDZI DOMĀJOŠI CILVĒKI RAIZĒJAS PAR CILVĒCES UN ZEMESLODES NĀKOTNI? PIEVĒRSIET UZMANĪBU DAŽĀM PROBLĒMĀM, AR KURĀM SASKARAS CILVĒCE.

• 

  KIBERNOZIEGUMI. ”Šķiet, ka interneta vide kļūst aizvien bīstamāka. Tajā patveras pedofili, tie, kas aizskar citus, troļļia un hakeri,” teikts laikrakstā The Australian. ”Identitātes zagšana kļūst par noziegumu, kas izplatās visstraujāk. [..] Internets ļauj cilvēkiem paust savas sliktākās iezīmes — spēju būt ļauniem un cietsirdīgiem.”

• 

  EKONOMISKĀ NEVIENLĪDZĪBA. Saskaņā ar organizācijas Oxfam starptautisko pētījumu, astoņiem pasaules bagātākajiem cilvēkiem pieder tikpat, cik aptuveni trīsarpus miljardiem nabadzīgāko pasaules cilvēku kopā. Oxfam secina: ”Pasaules ekonomikā pastāv negodīga situācija: bagātie kļūst arvien bagātāki, bet nabagie — arvien trūcīgāki, turklāt to vidū lielākā daļa ir sievietes.” Daži bažījas, ka pieaugošā nevienlīdzība var izraisīt sociālus nemierus.

• 

  BRUŅOTI KONFLIKTI UN VAJĀŠANAS. ANO Bēgļu aģentūra savā 2018. gada ziņojumā norādīja: ”Pārvietoto personu skaits šobrīd ir sasniedzis vēl nepieredzētu līmeni.” Vairāk nekā 68 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti atstāt savas mājas bruņotu konfliktu vai vajāšanu dēļ. Ziņojumā teikts: ”Katru otro sekundi kāds cilvēks ir spiests doties bēgļu gaitās.”

• 

  VIDES PIESĀRŅOJUMS. 2018. gada ziņojumā par globālajiem riskiem bija atzīmēts: ”Bioloģiskā daudzveidība sarūk milzīgā ātrumā.., gaisa un ūdens piesārņojums arvien vairāk kaitē cilvēku veselībai.” Turklāt daudzās zemēs strauji izzūd kukaiņi. Tā kā tie apputeksnē augus, zinātnieki brīdina par iespējamu ”ekoloģisko Armagedonu”. Apdraudēti ir arī koraļļu rifi. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir gājusi bojā gandrīz puse no visiem koraļļu rifiem.

Vai ir iespējams kaut ko mainīt, lai pasaule kļūtu drošāka? Ne mazums cilvēku uzskata, ka labs risinājums ir izglītība. Bet kāda izglītība spēj mainīt ļaužu domāšanu un izturēšanos? Šie jautājumi ir aplūkoti nākamajos rakstos.