Kārdinājums

Kas ir kārdinājums?

Kārdinājums ir kāre pēc kaut kā, spēcīga vēlēšanās kaut ko darīt, bieži kaut ko nevēlamu. To var paskaidrot ar piemēru. Iedomājieties, ka veikalā esat ieraudzījis kādu sen gribētu lietu. Jums prātā pazib doma, ka to viegli varētu nozagt un neviens to nepamanītu. Tomēr sirdsapziņa jums to neļauj. Tāpēc jūs atmetat šo domu un ejat tālāk. Jūs esat uzveicis kārdinājumu.

KAS TEIKTS BĪBELĒ

Tas, ka jūs izjūtat kārdinājumus, nenozīmē, ka esat slikts cilvēks. Bībelē ir atzīts, ka mēs visi laiku pa laikam pieredzam kārdinājumus. (1. Korintiešiem 10:13.) Svarīgākais ir tas, kā mēs šādos brīžos rīkojamies. Daži cilvēki domās kavējas pie nepareizām vēlmēm un galu galā tām padodas. Savukārt citi nevilcinoties tās atmet.

”Ikviens tiek pārbaudīts ar to, ka viņu vilina un kārdina viņa paša iekāre.” (Jēkaba 1:14.)

Kāpēc, izjūtot kārdinājumu, būtu jārīkojas nekavējoties?

Bībelē ir atklāts, kādi soļi ved uz nepareizu rīcību. Jēkaba vēstulē, 1. nodaļas 15. pantā, ir teikts: ”Kad iekāre ir kļuvusi auglīga, tā dzemdē grēku.” Citiem vārdiem sakot, ja mēs domās kavējamies pie kaut kā nepareiza, tad agrāk vai vēlāk mēs to arī izdarīsim — tas ir tikpat neizbēgami kā bērna piedzimšana grūtniecei. Taču mums nav jākļūst par savu nepareizo vēlmju vergiem. Mēs varam pār tām valdīt.

KĀ BĪBELE VAR PALĪDZĒT

Tāpat kā mēs varam kavēties domās pie nepareizām vēlmēm, mēs varam tās arī apslāpēt. Kā tas ir iespējams? Ja koncentrējamies uz kaut ko citu — kādu nodarbi, vērtīgu domu vai sarunu ar draugu. (Filipiešiem 4:8.) Tāpat ir noderīgi pārdomāt, kādas būs sekas, ja padosimies kārdinājumam. Tas var būt emocionāls, fizisks vai garīgs kaitējums. (5. Mozus 32:29.) Ļoti var palīdzēt arī lūgšanas. Jēzus Kristus sacīja: ”Lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā!” (Mateja 26:41.)

”Neļaujieties maldiem! Dievu nevar piemānīt — ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Galatiešiem 6:7.)

Kā nepadoties kārdinājumiem?

KAS MUMS JĀAPZINĀS

Raugieties uz kārdinājumu pareizā gaismā — tas ir kā ēsma, kas nepieredzējušu, naivu un neuzmanīgu cilvēku var ievilināt briesmās. (Jēkaba 1:14.) It īpaši to var teikt par kārdinājumiem, kas saistīti ar netiklību, kurai var būt ļoti postošas sekas. (Salamana Pamācības 7:22, 23.)

KĀ BĪBELE VAR PALĪDZĒT

”Ja tava labā acs tev kļūst par iemeslu grēkam, izrauj to un met prom,” teica Jēzus. (Mateja 5:29.) Protams, Jēzus vārdi nav jāuztver burtiski. Viņa doma bija šāda: ja mēs vēlamies iegūt Dieva labvēlību un iemantot mūžīgu dzīvi, mums, tēlaini runājot, ir jānonāvē savos locekļos tieksmes, kas mudina uz nepareizu rīcību. (Kolosiešiem 3:5.) Tas nozīmē, ka ir jārīkojas izlēmīgi, lai noraidītu kārdinājumus. ”Nogriez manas acis no nīcīgā!” lūdza kāds dievbijīgs vīrs. (Psalms 119:37.)

Bez šaubām, būt savaldīgiem ne vienmēr ir viegli, jo ”miesa ir vāja”. (Mateja 26:41.) Tāpēc reizēm mēs pieļausim kļūdas. Tomēr, ja mēs no sirds tās nožēlosim un darīsim visu iespējamo, lai nepareiza rīcība nekļūtu par ieradumu, mūsu Radītājs, Dievs Jehova, būs žēlsirdīgs un līdzjūtīgs pret mums. (Psalms 103:8.) Cik gan tas ir mierinoši!

”Kungs, ja tu skaitītu mūsu apgrēcības, mans Kungs, kurš gan pastāvētu?” (Psalms 130:3, LB-2012.)