Kas notiek pasaulē
Britu raidsabiedrības BBC veiktā aptaujā, kurā piedalījās 13 tūkstoši cilvēku no 26 valstīm, noskaidrojās, ka ”korupcija ir visbiežāk apspriestā problēma pasaulē”. Taču par pasaules smagāko problēmu tika atzīta nabadzība. (BBC NEWS, LIELBRITĀNIJA.)
”Daudzas ASV baznīcas ir iegādājušās GPS izsekošanas ierīces, lai nosargātu no zagļiem jaundzimušā Jēzus figūras savās Betlēmes ainiņās. Pēdējos gados figūru zādzība no šīm ainiņām valstī ir kļuvusi par īstu sērgu.” (THE WEEK, ASV.)
”ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes padomdevēja komiteja iesaka aizliegt cilvēkiem, kas cieš no hroniskā noguruma sindroma, būt par asinsdonoriem. Viens no iemesliem ir bažas, ka šis sindroms varētu būt saistīts ar retrovīrusu infekciju.” (THE WALL STREET JOURNAL, ASV.)
Gaisma nogalina superbaktērijas
Stretklaidas universitātē (Skotija, Glāzgova) ir izstrādāta jauna tehnoloģija, kas ar intensīvas gaismas palīdzību ļauj apkarot slimnīcās rezistentas baktērijas. Ar jauno metodi patogēnus var iznīcināt daudz efektīvāk nekā tad, ja tiek veikti tikai parastie tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumi. Rezultāts tiek panākts, izmantojot šauru redzamās gaismas spektra daļu, kas ierosina baktērijās procesus, kuri tās nogalina, skaidro mikrobiologs Džons Andersons.
Mežu izciršana un malārija
Tropu mežu izciršana ir saistīta ar malārijas gadījumu pieaugumu gandrīz par 50 procentiem. Pie šāda secinājuma nonāca zinātnieki, izpētot datus, kas iegūti 54 Brazīlijas veselības aprūpes iecirkņos, un satelītuzņēmumus, kuros dokumentēta mežu izciršana. Pētījumā analizētajā reģionā galvenais malārijas pārnēsātājs ir ods Anopheles darlingi. ”Izcirstās platības, kur ir daudz klajumu un daļēji saules apspīdētu ūdenstilpņu, šķiet, ir ideāla vairošanās vieta šai odu sugai,” saka Sāra Olsone, kas kopā ar kolēģiem veica pētījumu. Zinātnieki konstatēja, ka saslimstība ar malāriju visvairāk pieaug tajās vietās, kur meži tiek izcirsti visintensīvāk.
Lidojošie kalmāri
Nesen tika iegūti fotogrāfiski pierādījumi, ka dažu sugu kalmāri prot lidot pēc reaktīvās kustības principa. Jūras biologi ir novērojuši, ka ”nelieli, tikai 20 centimetru gari kalmāri spēj izlēkt divus metrus virs ūdens un, aktīvi kustinādami spuras un taustekļus, nolidot kādus desmit metrus”, teikts žurnālā Scientific American. Iesūcot ūdeni mantijas dobumā un pēc tam izšļācot to ārā, šie galvkāji rada pietiekami spēcīgu grūdienu, lai varētu izlēkt no ūdens. Cik var spriest pēc fotoattēliem, kalmāri lidojumā kustina spuras kā spārnus.