Bagātība, kas pārāka par naudu

DŽONS, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, bija izveidojis ļoti sekmīgu karjeru. Būdams vēl pavisam jauns, Džons jau braukāja pa visu pasauli un pelnīja lielu naudu. Viņiem ar sievu bija skaista māja, un viņi baudīja greznu dzīvi. Daudzu acīs viņi bija īsti veiksminieki.

Cits piemērs ir Kostsa, kas dzīvo kādā no Eiropas valstīm. No vairāk nekā 5000 pretendentiem tikai 80 tika uzņemti par mācekļiem kādā ietekmīgā Eiropas bankā, un Kosts bija šo 80 laimīgo vidū. Dažu gadu laikā viņš strauji virzījās uz augšu pa karjeras kāpnēm un drīz kļuva par lielas nodaļas direktoru citā bankā. Galu galā Kosts aizgāja no darba, lai dibinātu pats savu uzņēmumu, un tobrīd viņš gadā pelnīja vairāk naudas, nekā lielākā daļa cilvēku nopelna visā mūžā. Viņš uzskatīja, ka dzīvē ir daudz sasniedzis.

Tomēr tagad abi šie vīrieši ir pārliecināti, ka ir citas vērtības, kas ir daudz pārākas par naudu. Džons brīvprātīgi māca cilvēkiem Bībeli, lai palīdzētu tiem veidot tuvas attiecības ar Dievu. ”Es no savas pieredzes zinu, ka nauda nenes laimi,” saka Džons. ”Lai tiktu pie bagātības un to noturētu, ir jāizcīna tāda cīņa, ka nekam citam tikpat kā neatliek laika. Turpretī tad, ja mēs dzīvojam saskaņā ar Bībeles principiem, mēs varam saņemt daudz svētību: uzlabojas attiecības laulībā, un mums ir mierīgs prāts un tīra sirdsapziņa.”

Arī Kosts atzīst: ”Dievs nevēlas, lai mēs dzītos pēc greznības. Pēc manas pārliecības ir tā: ja viņš mums dod vairāk, nekā mums dzīvei ir nepieciešams, mums tas jāizmanto saskaņā ar viņa gribu.” Nesen Kosts un viņa ģimenes locekļi sāka mācīties kādu svešvalodu, lai varētu mācīt Bībeles principus arī tiem cilvēkiem, kas runā šajā valodā. Viņš saka: ”Mēs esam sapratuši, ka dodot jūtamies daudz laimīgāki nekā ņemot.” (Apustuļu darbi 20:35.)

Viņi abi — gan Džons, gan Kosts — ir pārliecinājušies, ka tuvas attiecības ar Dievu ir nesalīdzināmi lielāka bagātība nekā nauda un manta. Hārvarda universitātes profesors Denjels Gilberts rakstīja: ”Psihologi gadu desmitiem ir pētījuši saistību starp bagātību un laimi, un kopumā viņi ir nonākuši pie secinājuma, ka bagātība padara cilvēkus laimīgākus tad, ja tā palīdz tiem izrauties no galējas nabadzības un iekļauties vidusslānī, bet pēc tam bagātība laimi tikpat kā vairs nevairo.”

Ko daudzi mācās no rūgtas pieredzes

”Kad cilvēks ir ticis virs nabadzības sliekšņa, ienākumu pieaugumam ir pārsteidzoši mazs sakars ar to, cik laimīgs cilvēks jūtas,” atzīts kādā psiholoģijas žurnālā. Pagājušā gadsimta sākumā kāds žurnālists spilgtu apstiprinājumu šim faktam guva intervijā ar tērauda rūpniecības magnātu Endrū Kārnegiju, kas tobrīd bija viens no pašiem bagātākajiem cilvēkiem pasaulē. ”Mani nav par ko apskaust,” Kārnegijs teica žurnālistam. ”Ko man līdz mana bagātība? Man ir sešdesmit gadu, un es pat nespēju sagremot ēdienu. Es atdotu visus savus miljonus, ja varētu nopirkt jaunību un veselību.”

Atstāstīdams sarunu, reportieris turpināja: ”Pēkšņi Kārnegija kungs pagriezās un klusā balsī, bet ar dziļu rūgtumu piebilda: ”Ja es varētu izdarīt kā Fausts, es to darītu — es ar prieku pārdotu visu, lai dabūtu atpakaļ savu dzīvi.”” Cits multimiljonārs, Dž. P. Getijs, izteicās: ”Nav teikts, ka naudai ir kāds sakars ar laimi. Ar nelaimi gan varbūt.”

Iespējams, daudzi piekritīs, ka prātīgus vārdus teica Bībeles sarakstītājs, kurš Dievam lūdza: ”Ne trūkumu, ne bagātību nepiešķir man! Dod man tik maizes, cik pienākas, lai nepārēdos un nenoliedzu Tevi, sacīdams: kas ir Kungs? — bet lai tomēr netieku nabags, ka nesāku zagt, ka neaptraipu mana Dieva Vārdu!” (Salamana Pamācības 30:8, 9, VDP.)

Senās Izraēlas ķēniņš Salamans rakstīja: ”Es pieaugu spēkā un kļuvu pārāks par visiem, kas pirms manis bija bijuši Jeruzālemē.” Tomēr viņš piebilda: ”Viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana.” Salamans atzina: ”Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu.” (Salamans Mācītājs 2:9—11; 5:11, 12; Salamana Pamācības 10:22.)

Mūžīgas svētības

Īstu, nezūdošu laimi mēs varam iegūt vienīgi tad, ja rūpējamies ne tikai par materiālajām, bet arī par garīgajām vajadzībām. Ja attiecības ar Dievu un kalpošana viņam mums būs pirmajā vietā, arī citās dzīves jomās mēs gūsim lielāku prieku un gandarījumu.

Turklāt nauda drīzumā vairs nebūs raižu avots. Bībelē ir apsolīts, ka pienāks laiks, kad jebkāda alkatīga komercija un ekonomiska apspiešana būs likvidēta. (1. Jāņa 2:15—17.) Dievs nodibinās uz zemes jaunu pasauli, kurā valdīs viņa taisnīgie principi. Zeme tiks pārveidota par paradīzi, kā Dievs to bija iecerējis sākumā, kad viņš radīja pirmos divus cilvēkus un deva tiem zemi par mājvietu. Būs tik brīnišķīgi redzēt, kā visu zemi piepilda prieks, mīlestība un miers! (Jesajas 2:2—4; 2. Pētera 3:13; 1. Jāņa 4:8—11.)

Dzīve tad nebūs drūma vai garlaicīga. Dievs īstenos savu sākotnējo nodomu, dodams cilvēkiem iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, kur viņi pieredzēs kā garīgas, tā arī materiālas svētības. Nevienam netrūks ne pārtikas, ne pajumtes, un visiem būs patīkams darbs, kas sagādās dziļu gandarījumu. Nabadzība tiks novērsta uz visiem laikiem. (Psalms 72:16; Jesajas 65:21—23; Mihas 4:4.)

Nevienam, kas no sirds tic Jehovam, Bībeles Dievam, nebūs jāpiedzīvo vilšanās. (Romiešiem 10:11—13.) Tāpēc ir gudri tiekties pēc viņa apsolītajām svētībām, kas ir nesalīdzināmi pārākas par jebkādu materiālu bagātību. (1. Timotejam 6:6—10.)