No mūsu lasītājiem
Dzeršana — bīstams slazds (2005. gada 8. oktobris.) Lasītāju vēstulēs es bieži biju lasījis vārdus: ”Šis raksts nāca tieši īstajā brīdī.” Nebiju domājis, ka arī man tā kādreiz liksies, bet, kad izlasīju šo rakstu sēriju, man bija tieši tāda sajūta. Es jau pirms kāda laika biju sācis raizēties par savu paradumu katru dienu nedaudz iedzert, lai gan es nemēdzu piedzerties. Un tad nāca šie raksti. Kad es izlasīju, kādas briesmas ar to saistās, es sapratu, ka ir pienācis laiks tikt galā ar šo problēmu.
K. V., Vācija
Šajā rakstu sērijā bija pieminēts Ilario, kurš 30 gadus bija dzēris un kuram daudzkārt bija gadījušies ”klupieni”. Viņš stāsta, ka draudzes locekļi vienmēr bija viņam līdzās un viņu uzmundrināja. Bet vai tad viņam nebija jātiek izslēgtam no kristiešu draudzes vai vismaz jāsaņem aizrādījums?
R. L., ASV
”Atmostieties!” atbilde. Gadījums ar Ilario rakstā bija atstāstīts tikai īsumā, un, lai gan bija pieminēts, ka viņš 30 gadus dzēra, žurnālā nebija norādīts, kurā brīdī Ilario kļuva par kristieti. Tajā arī nebija runāts par to, vai Ilario saņēma vai nesaņēma aizrādījumus no draudzes vecākajiem. Tomēr rakstā bija minēts, ka viņam tika doti noderīgi padomi no Bībeles, un šādus padomus reizēm dod draudzes vecākie, kas izsaka pārkāpējam oficiālu aizrādījumu. Daudziem, kas pūlas pārvarēt atkarību no alkohola, gadās tādi paši klupieni kā Ilario. Sīkāku informāciju par to, kā risināt šādus jautājumus, ja problēmas ar alkoholu ir kādam kristītam draudzes loceklim, var atrast ”Sargtornī” (angļu val.), 1983. gada 1. maija numurā, 8.—11. lpp. (tas pats materiāls krievu valodā publicēts ”Sargtorņa” 2001. gada 1. marta numurā, 24.—27. lpp.).
Jauniešu jautājumi. Kāpēc mani piesaista nepareizie cilvēki? (2005. gada 22. jūlijs.) Šis raksts man palīdzēja saprast, ka mani mērķi nedrīkst būt pretrunā cits citam. Tas man deva pēdējo grūdienu, lai es beidzot īstenotu savu apņemšanos saraut saites ar nevēlamiem draugiem. Tagad es esmu sadraudzējies ar daudziem mūsu draudzes locekļiem, gan jauniem, gan veciem, un tas man palīdz sajust, ka mani mīl tie, kas mīl Jehovu un kas mudina mani arī turpmāk staigāt pa dzīvības ceļu.
M. D., Meksika
Pilna apņēmības sasniegt savu mērķi (2005. gada 22. jūnijs.) Es nespēju valdīt asaras, kad lasīju par Martu. Arī es slimoju ar epilepsiju. Pēdējos desmit gadus es esmu pilnas slodzes sludinātāja, un reizēm man ir ļoti grūti tikt galā ar šo uzdevumu, īpaši tad, kad mani piemeklē lēkmes. Stāsts par Martu stiprināja manu apņēmību nepadoties, un es no tā guvu lielu mierinājumu.
J. S., Polija
Man ir tāda pati kaite kā Martai. Kad es izlasīju, ko viņa stāsta, arī es sāku uzmanīgāk izraudzīties pārtikas produktus. Vairāk nekā desmit gadus es biju pieļāvusi, ka epilepsija man traucē aktīvāk kalpot Jehovam. Bet pirms nepilniem trim gadiem es nolēmu kļūt par pilnas slodzes sludinātāju, un man nav nācies nožēlot savu lēmumu. Lai Jehova jūs svētī par to, ka jūs publicējat tik uzmundrinošus rakstus!
B. K. K., Brazīlija
Lasot šo rakstu, mani visvairāk uzmundrināja tas, ka Marta nekad nenolaida rokas. Bija ļoti mierinoši lasīt, ka Marta saglabāja līdzsvarotu attieksmi, lai gan viņai uz kādu laiku bija jāpārtrauc pilnas slodzes kalpošana, — viņa nezaudēja paļāvību, ka Jehova ir apmierināts ar mūsu kalpošanu, ja vien tā nāk no sirds.
S. H., Japāna
bEs esmu bijusi līdzīgā situācijā kā Marta, un man ir jārēķinās ar savām ierobežotajām iespējām. Tāpat kā Marta, arī es esmu varējusi būt pilnas slodzes sludinātāja, tāpēc viņas stāsts mani ļoti stiprināja.
F. G., Šveice