Kas atnesīs mieru uz zemes?

DAŽI uzskata, ka politiska brīvība un reliģiska tīrība ir sasniedzama tikai ar vardarbības palīdzību, ka atbrīvoties no nevēlamiem valdniekiem ir iespējams, vienīgi tos fiziski iznīcinot. Lai nodrošinātu kontroli pār savas valsts iedzīvotājiem un turētu tos paklausībā, terora metodes mēdz lietot arī valdības. Taču, ja terorisms tiešām būtu efektīvs līdzeklis, kā panākt labu kārtību un sociālas reformas, tam būtu jānodrošina miers, labklājība un stabilitāte. Vardarbībai un bailēm pēc kāda laika būtu jānorimst. Vai šādi rezultāti ir sasniegti?

Patiesībā terorisms sagrauj cieņu pret dzīvību un veicina vēl lielāku asinsizliešanu un nežēlību. Cilvēki, kas pieredz terorisma šausmas, bieži vēlas atriebties, tas izraisa pretreakciju, kurai seko jauni atriebības viļņi.

Vardarbība nav risinājums

Jau tūkstošiem gadu cilvēki ir centušies saviem spēkiem atrisināt savas politiskās, reliģiskās un sociālās problēmas. Tomēr visi viņu pūliņi ir cietuši neveiksmi. Dzīvē ir piepildījušies Bībelē izteiktie vārdi: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Jēzus sacīja, ka ”gudrība attaisnojas ar saviem darbiem”. (Mateja 11:19.) Ņemot vērā šos Bībeles principus, var secināt, ka ir veltīgi saistīt ar terorismu cerības uz problēmu risinājumu. Terorisma ”darbi” ir nevis brīvība un laime, bet nāve, ciešanas un posts. 20. gadsimtā šie ļaunie ”darbi” ir bijuši skaidri redzami, un 21. gadsimtā tie ir kļuvuši vēl nepārprotamāki. Daudzi piekritīs, ka terorisms pats ir problēma, nevis risinājums.

”Katru dienu es ceru, ka nevienam no maniem ģimenes locekļiem un draugiem nebūs jāmirst.. Laikam mums ir vajadzīgs brīnums,” rakstīja kāda meitene, kas dzīvo kādā terorisma plosītā zemē. Šajos vārdos izskan secinājums, pie kura ir nonākuši daudzi: cilvēki nevar pašu spēkiem tikt galā ar savām problēmām. Vienīgi Radītājs spēj atrisināt cilvēces problēmas, arī tās, ko ir radījis terorisms. Bet kāds mums ir pamats paļauties uz Dievu?

Kāpēc mēs varam paļauties uz Dievu

Pirmkārt, mēs varam paļauties uz savu Radītāju, Dievu Jehovu, tāpēc, ka viņš mums ir devis dzīvību un vēlas, lai mēs dzīvotu mierīgu, gandarījuma pilnu dzīvi. Dieva pravietis Jesaja rakstīja: ”Ak Kungs, Tu esi taču mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu izveidotājs, mēs visi esam tavu roku darbs.” (Jesajas 64:8.) Dievs Jehova ir mūsu Tēvs, visas cilvēces Radītājs, un viņš augstu vērtē visu tautību cilvēkus. Dievs nav vainojams netaisnībā un naidā, kas ir veicinājuši terorismu. Gudrais ķēniņš Salamans reiz izteicās, ka paši cilvēki izgudro dažādus plānus: ”Dievs cilvēkus ir radījis taisnus, bet viņi paši ir izgudrojuši visādas viltības.” (Salamans Mācītājs 7:29, VDP.) Terorisms sakņojas cilvēku ļaunumā un dēmonu ietekmē, nevis ir izskaidrojams ar kādu Dieva kļūdu. (Efeziešiem 6:11, 12.)

Otrkārt, būdams Radītājs, Jehova labāk par visiem izprot, kāds ir cilvēces problēmu cēlonis, un zina, kā tās atrisināt. Bībelē ir teikts: ”Tas Kungs ir radījis zemi ar savu gudro ziņu, un debesis Viņš ir izveidojis pēc sava padoma.” (Salamana Pamācības 3:19.) Senos laikos kāds cilvēks nešaubīgā paļāvībā uz Dievu rakstīja: ”No kurienes gan man nāks palīdzība? Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.” (Psalms 121:1, 2.)

Treškārt, mēs varam paļauties uz Dievu tāpēc, ka viņam ir pietiekami daudz spēka, lai apturētu vardarbību un asinsizliešanu. Noas dienās zeme bija ”pilna varas darbu”. (1. Mozus 6:11.) Visa varmācīgā pasaule drīz vien saņēma Dieva sodu: ”Viņš.. nesaudzēja seno pasauli, bet [sūtīja] plūdus bezdievīgajai pasaulei.” (2. Pētera 2:5.)

Bībelē ir paskaidrots, kas mums būtu jāmācās no Noas dienu plūdiem: ”Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā.” (2. Pētera 2:9.) Dievs skaidri redz, kuri cilvēki no sirds ilgojas pēc labākas dzīves un kuri padara citiem dzīvi neciešamu. Šādus bezdievīgus cilvēkus, kas posta citiem dzīvi, gaida ”pazušanas diena”. Turpretī tiem, kas ilgojas pēc miera, Dievs dos iespēju dzīvot ”jaunā zemē, kur taisnība mājo”. (2. Pētera 3:7, 13.)

Miers uz zemes

Bībelē vārds ”zeme” dažkārt ir attiecināts uz cilvēku sabiedrību. Piemēram, 1. Mozus 11:1, runājot par visiem cilvēkiem, kas tolaik dzīvoja, ir teikts, ka ”visai zemei bija vienāda mēle un vienāda valoda” (LB-1882). Tieši šādā nozīmē apustulis Pēteris lietoja izteicienu ”jauna zeme”. Dievs Jehova cilvēku sabiedrību izmainīs tik lielā mērā, ka vardarbības un naida vietā tajā uz mūžīgiem laikiem ”mājos” tiesa un taisnība. Bībeles pravietojumā, kas lasāms Mihas 4:3, ir teikts: ”Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un noteiks likteni stiprām pagānu tautām pat tālās zemēs. Tās pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku potes nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs kaŗot.”

Kādos apstākļos cilvēki dzīvos, kad šis pravietojums piepildīsies? Mihas 4:4 teikts: ”Tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes.” Paradīzē, kas tiks izveidota uz zemes, nevienam vairs nebūs jādzīvo bailēs no teroristu uzbrukumiem. Mēs noteikti varam uzticēties šim solījumam, ”jo to tā ir noteikusi tā Kunga, mūsu Dieva Cebaota mute”. (Mihas 4:4.)

Mūsdienās, kad terorisms vēršas plašumā un sabiedrību caurstrāvo bailes no vardarbības, cilvēkiem, kas ilgojas pēc miera, ir pamats cerībai — viņi var paļauties uz Jehovu. Nav tādas problēmas, ko viņš nevarētu atrisināt. Dievs dziedēs jebkādas traumas un darīs galu ciešanām un pat nāvei. Bībelē apsolīts: ”Nāvi Viņš izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un Dievs tas Kungs nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem.” (Jesajas 25:8.) Visur, kur šobrīd terorisma dēļ cilvēki cieš sāpes un dzīvo bailēs, drīzumā pārpārēm valdīs miers. Tas ir miers, ko ir apsolījis Dievs, ”kas nemelo”, un kas cilvēcei ir vajadzīgs vairāk par visu. (Titam 1:2; Ebrejiem 6:17, 18.)