Olimpiskās spēles atgriežas dzimtenē — Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA

Olimpiskās spēles atgriežas dzimtenē

VAR teikt, ka pie mūsdienu olimpiskās kustības šūpuļa ir stāvējuši arheologi ar savām lāpstām un liekšķerēm. Izrakumi sengrieķu svētvietā Olimpijā tik spēcīgi iespaidoja francūzi baronu Pjēru de Kubertēnu, ka viņš ierosināja atjaunot senās sporta spēles. 1896. gadā Atēnās tika sarīkotas pirmās mūsdienu olimpiskās spēles.

Pēdējos gados olimpiskajām spēlēm ceļš uz Grieķijas galvaspilsētu, tēlaini izsakoties, tika bruģēts ar buldozeriem un pneimatiskajiem āmuriem. Lai spēles varētu atgriezties savā vēsturiskajā dzimtenē, 2004. gada olimpisko spēļu norises vietā tika veikti vērienīgi sagatavošanas darbi.

XXVIII olimpiskās spēles Atēnās notiks no 13. līdz 29. augustam. Spēlēs piedalīsies ap 10 tūkstoši sportistu no 201 valsts, kuri sacentīsies 28 sporta veidos. Sacīkstes risināsies 38 sporta arēnās, un spēļu dalībnieki izcīnīs vairāk nekā 300 medaļu komplektus. Olimpisko spēļu norisi atspoguļos vairāk nekā 21 tūkstotis žurnālistu, taču vēl kuplāks — 55 tūkstoši cilvēku — būs drošības dienestu darbinieku skaits.

Starts olimpiskajam ”barjerskrējienam”

Nodoms sarīkot olimpiskās spēles to vēsturiskajā dzimtenē atēniešiem bija jau sen. Grieķi ļoti vēlējās, lai viņu galvaspilsēta kļūtu par spēļu mājvietu jau 1996. gadā, kad mūsdienu olimpiskā kustība svinēja savu simtgadi.

Taču Atēnu pieteikums 1996. gada olimpisko spēļu rīkošanai neguva atsaucību. Tika uzskatīts, ka Grieķijas galvaspilsētas infrastruktūra nav pietiekami attīstīta un tā nebūs gatava divas nedēļas darboties saspringtā režīmā, uzņemot daudzos sportistus un viesus.

Tiesa gan, šī neveiksme nemazināja Grieķijas un tās galvaspilsētas iedzīvotāju apņēmību. Atēnieši apsolīja novērst trūkumus un, bruņojušies ar labiem nodomiem un konkrētiem sagatavošanas plāniem, 1997. gadā pieteicās 2004. gada spēļu rīkošanai. Šoreiz Atēnas tika izraudzītas par spēļu mājvietu.

Drīz vien pilsētas ainavā sākās ievērojamas pārmaiņas. Nākamo olimpisko spēļu norises vietā uzbangoja vēl nebijusi rosība, daudzviet ritēja vērienīgi būvdarbi. Zemesdarbu mašīnas raka zemi, gatavojot būvlaukumus ceļu, sporta arēnu un infrastruktūras objektu celtniecībai. Spītējot svelmainajai vasaras saulei, celtnieki strādāja bez brīvdienām, pat nedēļas nogalēs daudzajos būvlaukumos sparīgi rūca ekskavatori un darbojās celtņi.

2001. gada martā jaunajā Atēnu starptautiskajā lidostā, kas ir viena no modernākajām lidostām pasaulē, nolaidās pirmā lidmašīna. Pilsētā ir paredzēts uzbūvēt jaunus ceļus, kuru kopējais garums būs 120 kilometri, un veikt esošā ceļu tīkla remontu. Satiksmes uzlabošanai tika plānots uzcelt 40 transporta estakādes, tika uzbūvēti jauni metro posmi un plānots atklāt jaunas tramvaja līnijas. Lai mazinātu satiksmes intensitāti un gaisa piesārņojumu pilsētas centrā, bija iecerēts izbūvēt pat piepilsētas dzelzceļu ar daudzām ērtām un skaistām stacijām.

Šo pārvērtību mērķis bija dažu gadu laikā padarīt Atēnas par pilsētu ar pilnveidotu transporta sistēmu, lielāku apzaļumoto platību un tīrāku vidi. ”Tie, kas ir redzējuši Atēnas kaut kad agrāk, pirms olimpiskajām spēlēm, nepazīs to pilsētu, ko viņi ieraudzīs pēc spēlēm,” atzina Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Žaks Roge.

Sagatavošanas darbu maratons

Jo mazāk laika atlika līdz spēļu atklāšanas ceremonijai, jo raitāk ritēja sagatavošanas darbi. SOK prezidents olimpisko objektu celtniecību salīdzināja ar sirtaki — grieķu tautas deju. Pa pusei jokojot, pa pusei nopietni viņš teica: ”Tāpat kā sirtaki, viss sākas ļoti lēni, tad temps kļūst arvien straujāks un galu galā jūs vairs nespējat izsekot dejotāju kustībām.”

Olimpiskais ciemats, kas bija viens no galvenajiem objektiem olimpiskajā celtniecības programmā, ir spilgts apliecinājums šiem SOK prezidenta vārdiem. Pēkšņi gandrīz vai tukšā vietā tas izauga kādā Atēnu ziemeļu piepilsētā. Olimpiskajā ciematā, ko uzskata par lielāko mājokļu būvniecības projektu Grieķijā, spēļu laikā dzīvos 16 tūkstoši sportistu un delegāciju locekļu. Pēc spēlēm olimpiskais ciemats kļūs par mājvietu aptuveni 10 tūkstošiem atēniešu.

Olimpisko spēļu organizatori ir parūpējušies arī par to, lai pienācīgi atgādinātu par spēļu vēsturi. Dažas svinīgas ceremonijas notiks senajā Olimpijā, savukārt daudzās slavenās vēsturiskās vietās risināsies kultūras pasākumi, kas notiks vienlaikus ar sacīkstēm sporta arēnās. Tur, kur senatnē tika izcīnīta slavenā Maratonas kauja, tagad slejas moderns airēšanas centrs, un maratonskrējēji mērosies spēkiem tajā pašā distancē, ko 490. gadā p.m.ē. veica kāds atēniešu karavīrs. Leģenda vēstī, ka šis karavīrs noskrēja visu ceļu no Maratonas kaujas lauka līdz Atēnām, tas ir, vairāk nekā 42 kilometrus, lai paziņotu pilsētas iedzīvotājiem par persiešu sakāvi.

Zelta medaļu ir izcīnījis ...

Kad sāksies spēļu atklāšanas ceremonija un debesis izgaismos svētku uguņošana, sportistu un līdzjutēju uzmanības centrā būs Atēnu Olimpiskais stadions. Šo rekonstruēto stadionu, kas ir paredzēts 75 tūkstošiem skatītāju, daudzi dēvē par ”kroņa briljantu” olimpisko būvju vidū. Virs spēļu galvenās arēnas ir plānots uzbūvēt milzīgu pārsegu, ko ir iecerējis un projektējis slavenais spāņu arhitekts Santjago Kalatrava.

No stikla paneļiem veidotais stadiona jumts, kurš nosegs 10 tūkstošu kvadrātmetru platību un kura kopējais svars ir 16 tūkstoši tonnu, ir izcils inženiertehnisks sasniegums. Jumtu balstīs divas milzīgas arkas, kuru garums ir 304 metri un augstums 80 metri. Arkas tika būvētas no gandrīz 10 tūkstošu tonnu smagām tērauda caurulēm, kurām ”pa dobo vidu var izbraukt autobuss”, stāstīja kāds inženieris. Stadiona pārsega konstrukciju kopējais svars būs divas reizes lielāks par Eifeļa torni Parīzē.

Zem milzīgā stikla jumta sportisti un skatītāji varēs patverties no svelmainās augusta saules, jo īpašs pārklājums uz stikla paneļiem atstaros līdz 60 procentiem saules gaismas. Šis pārsegs tiek uzskatīts par savdabīgu 2004. gada spēļu vizītkarti. Bijušais Grieķijas kultūras ministrs Evangeloss Venizels šo oriģinālo veidojumu nosauca par ”izcilu arhitektūras meistardarbu, Atēnu olimpisko spēļu simbolu”.

Olimpiskais stadions ar savu pārsegu un citas iespaidīgas būves arī pēc spēļu slēgšanas atgādinās atēniešiem par celtnieku un spēļu rīkotāju pūliņiem. Pilsētnieki cer, ka uzlabotā infrastruktūra padarīs viņu dzīvi ērtāku un patīkamāku. Domājams, Grieķijas galvaspilsētas iedzīvotāji arī turpmāk saglabās tikpat mierīgu un lietišķu attieksmi pret sarežģītām problēmām kā pirmsolimpiskajā sagatavošanas posmā.

[Papildmateriāls 15. lpp.]

Kas noticis ar ideāliem?

No vienas puses, olimpisko spēļu rīkotāji runā par cēlajiem olimpiskās kustības ideāliem, par ”godīgām sacīkstēm, sportu, mieru, kultūru un izglītību”. Bet, no otras puses, arvien biežāk izskan pārmetumi par olimpisko spēļu politizēšanos, par nacionālismu, komercializāciju un korupciju.

Tā kā olimpiskās spēles vienmēr ir piesaistījušas lielas skatītāju auditorijas un reklāma spēļu laikā ir ļoti izdevīga, šo vērienīgo sporta pasākumu sponsorēšana ir kļuvusi par efektīvu mārketinga līdzekli. ”Mūsdienu olimpiskajā kustībā apgrozās milzīgas naudas summas, daudzus ar spēļu rīkošanu saistītus lēmumus diktē tālejošas biznesa intereses,” norāda Austrālijas sporta pedagogs Marejs Filipss.

Citi nopeļ spēlēs valdošo nacionālisma gaisotni. Aicinājumi nodibināt olimpisko pamieru — uz sporta sacensību laiku pārtraukt konfliktus un karadarbību — nav atraduši dzirdīgas ausis, un šie aicinājumi arī nenesīs vērā ņemamus rezultātus, kamēr netiks likvidēti bruņotu konfliktu cēloņi. ”Olimpiskās spēles ir ierautas lielo politisko cīņu virpulī,” norādīja profesors Braiens Mārtins. ”Sportistu sacensības ir pārvērtušās par sacensībām starp valstīm. Valsts, kas nepiedalās spēlēs, neļauj to darīt arī saviem atlētiem. Uzvaras, kas ir izcīnītas vai nu individuālajos, vai komandu sporta veidos, tiek uztvertas kā nacionālās uzvaras, un tās atzīmē ar karoga uzvilkšanu un nacionālās himnas atskaņošanu.. [..] [Olimpiskās spēles] ir kļuvušas par vēl vienu agresijas izpausmes formu starp cilvēkiem, kas mērojas spēkiem dažādos sporta veidos, un valstīm, kas savā starpā nemitīgi cīnās par varu un ietekmi. [..] Olimpiskā kustība nav spējusi īstenot pasludināto mērķi — sekmēt mieru.”

[Attēli 15. lpp.]

Atēnu olimpiskais sporta komplekss

2004. gada olimpisko spēļu medaļas

[Norādes par autortiesībām]

Skats no augšas: AP Photo/Thanassis Stavrakis; medaļas: © ATHOC

[Attēli 16. lpp.]

Atēnu metro

Atēnu starptautiskā lidosta

[Norāde par autortiesībām]

[Attēli 17. lpp.]

Olimpiskais ciemats būvniecības laikā

Agiosas Kosmas burāšanas centrs

[Norāde par autortiesībām]

[Attēls 16., 17. lpp.]

Rit Olimpiskā stadiona jumta montāža

[Attēls 17. lpp.]

Stadiona un tā pārsega miniatūrs modelis

[Norāde par autortiesībām]

[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]