Vai nodokļi jāmaksā?

”Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.” (Romiešiem 13:7.)

TĀ KĀ nodokļu slogs kļūst aizvien smagāks, varbūt ir grūti piekrist iepriekšminētajiem vārdiem. Taču tos ir teicis apustulis Pāvils, un tie ir rakstīti Bībelē. Varbūt jums rodas jautājums: ”Vai tiešām kristiešiem ir jāmaksā visi nodokļi, pat tie, kas liekas pārmērīgi augsti un netaisnīgi?”

Varam pievērst uzmanību tam, ko reiz saviem mācekļiem teica Jēzus. Viņš zināja, ka viņa tautieši ir ļoti neapmierināti ar Romas uzliktajiem nodokļiem, tomēr viņš sacīja: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” (Marka 12:17.) Interesanti, ka Jēzus mudināja maksāt nodokļus valstij, kuras pārstāvji viņu vēlāk sodīja ar nāvi.

Vairākus gadus pēc tam Pāvils rakstīja sākumā minētos vārdus. Viņš aicināja maksāt nodokļus, lai gan liela to daļa tika izlietota Romas militārās varenības uzturēšanai un imperatoru izlaidīgajai, greznajai dzīvei. Kāpēc Pāvils turējās pie uzskata, kas daudziem nepatika?

Augstākās varas

Aplūkosim Pāvila vārdu kontekstu. Vēstules romiešiem 13. nodaļas 1. pantā viņš rakstīja: ”Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.” Kad pār seno izraēliešu tautu valdīja dievbijīgi valdnieki, iedzīvotājiem bija viegli pieņemt, ka finansiāli atbalstīt valsti ir sabiedrisks un reliģisks pienākums. Bet vai kristiešiem arī bija jāpilda šāds pienākums, ja valdnieki bija neticīgi cilvēki, kas pielūdza elkus? Jā, bija gan. Pāvila vārdi liecina, ka Dievs ir piešķīris valdniekiem tiesības valdīt.

Valsts daudz dara, rūpējoties par to, lai sabiedrībā pastāvētu zināma kārtība, un tas nodrošina apstākļus, kuros kristieši var veikt garīgu darbību. (Mateja 24:14; Ebrejiem 10:24, 25.) Tāpēc Pāvils par valsts varu teica: ”Tā ir Dieva kalpone tevis labā.” (Romiešiem 13:4.) Pāvils pats izmantoja Romas valsts piedāvāto aizsardzību. Piemēram, reiz, kad viņam uzbruka saniknoti ļaudis, viņu izglāba romiešu kareivji, un vēlāk, lai varētu turpināt misionāra darbību, viņš izmantoja iespējas, ko sniedza Romas tiesu sistēma. (Apustuļu darbi 22:22—29; 25:11, 12.)

Pāvils minēja trīs iemeslus, kāpēc jāmaksā nodokļi. Pirmkārt, valsts varai ir tiesības likumpārkāpējus sodīt. Otrkārt, dievbijīgu cilvēku sāktu mocīt sirdsapziņa, ja viņš izvairītos no nodokļu maksāšanas. Treškārt, ar nodokļiem tiek samaksāts par visu to, ko valsts dara savu pilsoņu labā. (Romiešiem 13:1—6.)

Vai tajā laikā, kad Pāvils rakstīja šos vārdus, kristieši ņēma tos vērā? Acīmredzot viņi tiem klausīja, jo otrajā gadsimtā Justīns Moceklis (ap 110.—​165. g.) rakstīja, ka kristieši maksā nodokļus ”daudz labprātāk nekā citi cilvēki”. Arī mūsdienās, kad valsts pieprasa maksāt nodokļus vai veikt kādus sabiedriskus darbus, kristieši to dara labprāt. (Mateja 5:41.)a

Protams, kristieši drīkst izmantot nodokļu atvieglojumus. Dažās zemēs cilvēki var lūgt nodokļu atvieglojumus, ja viņi ziedo reliģiskai organizācijai. Tomēr kristieši, paklausīdami Bībeles norādījumiem, neizvairās no nodokļu maksāšanas — viņi godprātīgi tos maksā un uzskata, ka valsts ir pilnībā atbildīga par to, kā tiek izlietota nodokļu nauda.

Iedzīvotāju aplikšana ar pārmērīgi lieliem nodokļiem ir tikai viens no veidiem, kā izpaužas tas, ka ”cilvēks valda pār citiem sev par nelaimi”. (Salamans Mācītājs 8:9.) Jehovas liecinieki gūst mierinājumu no Bībelē rakstītā solījuma, ka jau drīz Dieva Valstība nodrošinās taisnību uz visas zemeslodes un tad vairs nevienam nebūs jācieš netaisnīgas nodokļu sistēmas dēļ. (Psalms 72:12, 13; Jesajas 9:6.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Agrīnie kristieši maksāja nodokļus ”daudz labprātāk nekā citi cilvēki”. (JUSTĪNS MOCEKLIS.)

[Attēls 10. lpp.]

Patiesie kristieši pilda likumus par nodokļiem

[Attēls 11. lpp.]

Jēzus teica: ”Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder”

[Norāde par attēla autortiesībām 10. lpp.]

© European Monetary Institute