Ko nesīs nākotne?
CILVĒKS ir tikai daļa no kopējās ainavas. Visām dzīvajām radībām uz Zemes ir sava vieta, savs Dieva piešķirts uzdevums. Mums daudz kas ir kopīgs ar citām dzīvības formām, kas ir mums visapkārt, pirmām kārtām pati šī brīnumainā dāvana — dzīvība —, tāpēc daudziem cilvēkiem neizbēgami rodas sāpīga zaudējuma sajūta, kad kāda suga iet bojā.
Zinātnieks Antonijs Džanetoss žurnālā Consequences rakstīja: ”Liela daļa cilvēku piekritīs, ka mums kā sabiedrībai kopumā ir morāls pienākums gādāt, lai mūsu planēta nekļūtu dzīvošanai nederīga, un izturēties pret planētas dzīvajām bagātībām kā apzinīgiem pārvaldniekiem, rūpējoties par cilvēku sugas labklājību tagad un nākotnē. Tas nozīmē, ka mums jāsaprot, cik vērtīga ir bioloģiskā daudzveidība — gan raugoties no tā viedokļa, ko šī daudzveidība nozīmē dabai, gan vērtējot pēc tā, ko no tās gūstam mēs —, un jābūt pilniem apņēmības to nosargāt.”
Kas tiek darīts?
Vispārējās bažas par planētas dzīvo resursu noplicināšanu ir pamudinājušas valdību un dažādu organizāciju pārstāvjus sanākt kopā un izstrādāt Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Šajā apjomīgajā dokumentā atzīts, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir visas cilvēces kopīgs uzdevums.
Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības izpēti, pasaules biologi, ekologi un citi zinātnieki ir pasludinājuši 2001./2002. gadu par starptautisko bioloģiskās daudzveidības novērošanas gadu (IBOY). Kolorado universitātes (ASV) bioloģe Daiena Vola, kas vada IBOY, saka: ”Bioloģiskās daudzveidības izpēte nesīs lielu labumu, jo tiks atklāti jauni gēni un ķīmiski savienojumi, ko varēs izmantot zāļu izgatavošanai, kultūraugu šķirņu uzlabošanai un piesārņotas vides attīrīšanai. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka zināšanas par jaunām sugām — kur tās sastopamas, kāda ir to nozīme ekosistēmu veselības uzturēšanā un kā mēs varam tās aizsargāt — mums ir vajadzīgas, lai pieņemtu kompetentus lēmumus par mūsu zemi, upēm un okeāniem.”
Nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas
Lai gan ir gūti zināmi panākumi, līdzšinējie pūliņi galvenokārt ir bijuši problēmu seku, nevis cēloņu apkarošana. Kā saka zinātnieki, ir pienācis brīdis, kad cilvēki nevar atļauties risināt problēmas lēnā garā, jo tam viņiem nav pietiekami daudz laika. Ruta Patrika no Filadelfijas Dabaszinātņu akadēmijas (ASV, Pensilvānija), analizējot procesu, ko viņa nosauca par ”potenciālo biodaudzveidības noplicināšanu”, nonāca pie secinājuma, ka ”laika faktoram ir izšķirīga nozīme.. Ārkārtīgi nepieciešama ir izlēmīga un tūlītēja rīcība.” Lai apturētu draudīgo izmiršanas tendenci, neatliekami ir jāmaina veids, kā cilvēki izturas pret šo planētu un dzīvību uz tās. Ar tiem pasākumiem, kas domāti postījumu samazināšanai vai seku novēršanai, nepietiek. ”Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības problēmas nav šķiramas no plašākiem jautājumiem, kas saistīti ar sociālo.. attīstību,” paziņo Pasaules resursu institūts.
Lai sasniegtu vēlamo mērķi, ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas cilvēku sabiedrībā. Grāmatā Caring for the Earth (Rūpes par Zemi) atzīts, ka apzinīgai planētas resursu apsaimniekošanai ir vajadzīgas ”citādas vērtības un ekonomiskās un sabiedriskās sistēmas nekā tās, kas dominē šodien”.
Bībelē ir paskaidrots, ka panākt šādas izmaiņas nav cilvēku spēkos. Jeremijas 10:23 ir sacīts: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka liktenis nestāv viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu.” (Salamana Pamācības 20:24.) Šis fakts ir apstiprinājies vēstures gaitā, un tāpēc, ka cilvēki ir ignorējuši šajos vārdos ietverto principu, pasaulē ir iestājušies ”grūtie laiki”, par kuriem runāts 2. Timotejam 3:1—5. Šie panti mums palīdz saprast arī to, ka grūto laiku iemesls ir cilvēku greizā domāšana. Tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr nemainīsies cilvēki, pat vislabākajā gadījumā problēmām varēs atrast tikai pagaidu risinājumu.
Slavenā zinātniece Džeina Gudola kādā intervijā atzīmēja, ka dabiskās vides iznīcināšana ”bieži ir saistīta ar alkatību un materiālismu, kas valda attīstītajā pasaulē”. Savukārt botāniķis Pīters Reivens, bijušais ASV Valsts zinātņu akadēmijas sekretārs, brīdināja, ka ”neziņa, vienaldzība, nabadzība un alkatība rada problēmu kompleksu, kas draud radikāli izmainīt Zemi uz slikto pusi”. Tas nozīmē, ka vienas no fundamentālajām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas, ir savtīguma, alkatības, tumsonības, tuvredzīgas domāšanas un egocentrisma izskaušana.
Kas nosargās bioloģisko daudzveidību?
Visas neaptverami daudzveidīgās dzīvības Radītājam, gluži dabiski, rūp viņa radības nākotne. Bībelē teikts, ka Dievs drīz rīkosies un iznīcinās ”tos, kas zemi samaitā”. (Atklāsmes 11:18.)
Vai Dievs atjaunos tās dzīvības formas, kas ir gājušas bojā cilvēku nodarīto postījumu dēļ? Ja Radītājs vēlēsies, lai uz Zemes atkal dzīvotu kādas izmirušas dzīvnieku sugas, viņš nākotnē, protams, varēs tās radīt no jauna. To pašu var teikt par izzudušajiem augiem. Tomēr Bībelē šis jautājums nav paskaidrots, tāpēc nebūtu gudri nodoties tukšiem minējumiem par šo tēmu.
Taču Dieva vara noteikti garantē svētības ikvienai dzīvai radībai uz Zemes. ”Lai.. līksmo zeme,” izsaucas psalmu sacerētājs, ”lai krāc jūŗa un viss, kas to pilda! Lai līksmo lauks un viss, kas tur zeļ un zaļo; lai gavilē visi meža koki.” (Psalms 96:11, 12.)