Avokado — patiešām universāls auglis

No Atmostieties! korespondenta Kolumbijā

SPĀŅU konkistadori, kas 16. gadsimta sākumā ieradās Dienvidamerikā, neko tādu vēl nebija redzējuši. Pēc izmēra un formas tas atgādināja lielu bumbieri, bet palika zaļš arī tad, kad bija gatavs. Tā mīkstums bija maigs un sviestains ar vieglu riekstu garšu. Galu galā tas kļuva pazīstams kā avokado (no acteku valodas vārda ahuacatl).

Uz Eiropu avokado 1519. gadā atveda Martins Fernandess de Ensiso. Vienā no pirmajām spāņu ekspedīcijām uz Dienvidameriku Ensiso šo augli bija ieraudzījis netālu no vietas, kur tagad atrodas Kolumbijas pilsēta Santamarta. Tajā laikā eiropieši dabūja nobaudīt visādus jaunumus, kuru vidū bija ne tikai avokado, bet arī šokolāde, kukurūza, kartupeļi un vēl daudz kas cits.

Patiesībā nekas no tā, protams, nebija jauns. Iezemieši, kas mita rietumu puslodes mērenajā joslā, to visu bija lietojuši uzturā jau gadsimtiem ilgi. Dažās ciltīs tik augstu vērtēja avokado, ka ar šo augli sagaidīja ciemiņus un dāvināja to kāzās.

Kā avokado aug

Mūsdienās avokado kultivē daudzās zemēs ar siltu vai mērenu klimatu — Austrālijā, Dienvidamerikā, Filipīnās, Izraēlā, Jaunzēlandē, Kenijā, Ziemeļamerikā un citur. Avokado ierindojas starp aptuveni 20 tropiskajiem augļiem, kas tiek plaši tirgoti visā pasaulē.

Amerikas tropiskajās zemēs sastopamie avokado ir ļoti dažādi: vieniem augļi nav lielāki par vistas olu, bet citiem tie līdzinās vidēja izmēra melonei, turklāt sver līdz pat diviem kilogramiem. To krāsa variē no zaļas līdz tumši violetai. Arī miza mēdz būt atšķirīga. Dažiem tā ir grubuļaina un saplaisājusi, turpretī citiem — plāna un gluda. Protams, var arī iekopt dārzu, kur augtu tikai viena veida avokado.

Kad pienāk avokado ziedēšanas laiks, to zarus klāj tūkstošiem bāli dzeltenu ziedu. Taču par augli kļūst vidēji 1 no 5000 ziediem. Interesanti, ka ikvienā avokado ziedā ir gan putekšņlapa, gan auglenīca. Līdz ar to būtu iespējama ziedu pašapputeksnēšanās, ja vien kāds apbrīnojams mehānisms koka iekšienē neaktivizētu šīs zieda daļas atšķirīgos laikos.

Proti: daļa koku atver ziedus līdz ar rīta saules stariem un neaizver ātrāk par pusdienlaiku, lai tie tiktu apputeksnēti. Vakarā ziedi atveras vēlreiz, bet šoreiz ar mērķi putekšņus izkaisīt. Citiem kokiem tuvumā šis cikls ir pretējs. Apputeksnēšanās notiek, ja koks, kas izkaisa putekšņus, ir netālu no koka, kas tajā brīdī tos uztver. Liela nozīme putekšņu pārnešanā ir arī bitēm un citiem kukaiņiem. Tātad saules gaisma, siltums, kukaiņi, vējš un koka atrašanās vieta ir faktori, kas, atrazdamies savstarpējā mijiedarbībā, ļauj izveidoties avokado auglim.

Augstvērtīgs un plaši izmantojams

Avokado ir ļoti augstvērtīgs auglis, jo tajā ir daudz olbaltumvielu, riboflavīna, niacīna, kālija un C vitamīna. Kā minēts kādā avotā, avokado satur vismaz 11 vitamīnus un 14 minerālvielas. Vairākās Centrālamerikas daļās pastāv uzskats, ka kārtīgai maltītei nekā vairāk nevajag kā avokado un tortiljas. Avokado satur arī daudz taukvielu, un to eļļa ir līdzīga olīveļļai, jo tajā ir nepiesātinātās taukskābes. Šo eļļu izmanto arī ziepju un kosmētisko līdzekļu ražošanā.

Gandrīz visas avokado koka sastāvdaļas kaut kādā veidā ir izmantojamas. Koksne noder par kurināmo. Avokado augļa sēklu Dienvidamerikā izmanto drēbju iezīmēšanai, jo tas atstāj uz auduma ūdensdrošus nospiedumus. Dažās Filipīnu vietās no avokado lapām gatavo tēju. Bet avokado koka mizu varot izmantot ādas miecēšanā.

Kā avokado iegādāties un lietot uzturā

Kad esat ieradies tirgū, lai iegādātos avokado, necentieties noteikt tā gatavību pēc mizas krāsas, jo, cik dažādi ir paši avokado, tik dažādās krāsās ir to miza. Uzmanīgi uzspiediet auglim. Ja avokado ir nedaudz mīksts, tas ir gatavs. Avokado jāglabā siltā vietā, kur brīvi piekļūst gaiss, un tā nogatavošanos var paātrināt, ietinot augli avīzē. Avokado var turēt arī ledusskapī, un tas ir uzglabājams arī pēc augļa pārgriešanas. Lai griezuma vieta nekļūtu tumša, apslaciet augļa mīkstumu ar citrona sulu.

Daudzi ir iecienījuši avokado kopā ar citrusaugļiem vai tomātiem. Garšu var bagātināt ar pikantu mērci. Tāpat avokado labi garšo ar garnelēm, krabjiem un omāriem, un to var pievienot dažādiem salātiem. Ir cilvēki, kas avokado kombinē ar citiem augļiem, lai pagatavotu atspirdzinošu sulu.

Ja avokado saspaida un tam pievieno garšvielas un citus komponentus, iznāk garda pasta, ko var pasniegt kopā ar krekeriem. Protams, nedrīkst aizmirst arī populāro guacamole — salātus, ko gatavo no avokado, tomātiem, sīpoliem, zaļas paprikas un garšvielām. Avokado var iekļaut arī pamatēdienā, bet tad tas jāpievieno pašās beigās, kad ēdiens vairs neatrodas uz uguns.

Iespējams, jums avokado vairs nav nekas jauns. Taču pasaulē ir vietas, kur tas joprojām tiek uzskatīts par eksotisku augli. Ja jūs nekad to neesat nogaršojis, tad nākamreiz izmantojiet šādu izdevību. Pilnīgi iespējams, ka šis universālais auglis jums liksies pat ļoti garšīgs.