Sargtorņa TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Sargtorņa
TIEŠSAISTES BIBLIOTĒKA
Latviešu
  • BĪBELE
  • PUBLIKĀCIJAS
  • SAPULCES
  • g99 22.12. 3. lpp.
  • Nolaupīšana — plaša vēriena ”bizness”

Atlasītajam tekstam nav pieejams video.

Atvainojiet, ielādējot video, radās kļūda.

  • Nolaupīšana — plaša vēriena ”bizness”
  • Atmostieties! 1999
  • Līdzīgs materiāls
  • Nolaupīšana — terors, kas nes peļņu
    Atmostieties! 1999
  • Nolaupīšana. Vai pastāv kāds atrisinājums?
    Atmostieties! 1999
  • Nolaupīšana. Problēmas saknes
    Atmostieties! 1999
  • Mēs izjutām Dieva stiprinājumu un mierinājumu
    Atmostieties! 2005
Skatīt vairāk
Atmostieties! 1999
g99 22.12. 3. lpp.

Nolaupīšana — plaša vēriena ”bizness”

PĒDĒJO desmit gadu laikā pasaulē ir krasi pieaudzis cilvēku nolaupīšanas gadījumu skaits. Kādā ziņojumā sacīts, ka no 1968. līdz 1982. gadam 73 valstīs kopumā noziedznieki varmācīgi sagrāba gandrīz tūkstoš cilvēku. Bet deviņdesmito gadu beigās katru gadu aptuveni 20 000 līdz 30 000 cilvēku kļuva par nolaupītāju upuriem.

Personas nolaupīšana ir noziegums, kas noziedzīgajās aprindās, šķiet, ir ”nācis modē” no Krievijas līdz pat Filipīnām, un nolaupītāji ir gatavi ķerties klāt gandrīz vai visam, kas vien kustas. Vienā gadījumā, piemēram, tika nolaupīts dienu vecs bērns. Gvatemalā nolaupītāji ar varu aizveda 84 gadus vecu sievieti, kas sēdēja invalīdu ratiņos, un turēja viņu gūstā divus mēnešus. Riodežaneiro bandīti gūsta cilvēkus tieši uz ielas un pieprasa par viņiem izpirkumu, reizēm apmierinādamies pat ar tik nelielu summu kā 100 dolāri.

Pat dzīvnieki nevar justies droši. Pirms kāda laika Taizemē pārdroši bandīti nolaupīja sešas tonnas smagu darba ziloni un pieprasīja samaksāt 1500 dolāru lielu izpirkuma maksu. Stāsta, ka Meksikas noziedznieku bandās jaunpienācēji tiek mudināti papriekšu izmēģināt roku mājdzīvnieku zagšanā, lai uzkrātu nepieciešamo pieredzi, pirms viņi ķeras pie cilvēkiem.

Agrāk par nolaupītāju upuriem kļuva galvenokārt bagātnieki, taču laiki ir mainījušies. Aģentūras Reuters ziņojumā sacīts: ”Gvatemalā cilvēku nolaupīšana ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, un ļaudis ar skumjām atceras vecos labos laikus, kad kreisie dumpinieki apdraudēja tikai saujiņu bagātu biznesmeņu. Tagad nolaupītāju bandas medī visus — gan bagātus, gan nabagus, gan vecus, gan jaunus.”

Skandalozi gadījumi tiek plaši atspoguļoti masu saziņas līdzekļos, bet par lielāko daļu nolaupīšanu sabiedrība neko neuzzina. Dažādu iemeslu dēļ valstis ”nepavisam nav ieinteresētas izplatīt informāciju, ka tajās pastāv cilvēku nolaupīšanas problēma”. Nākamajā rakstā būs aplūkoti vairāki no šiem iemesliem.

[Karte 3. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MEKSIKA

Katru gadu tiek nolaupīti ap 2000 cilvēku, un nolaupīšana pat ir iesaukta par ”sīko rūpalu”.

LIELBRITĀNIJA

Londonas kompānijā ”Lloyd’s” apdrošināšanas pret cilvēku nolaupīšanu kopš 1990. gada katru gadu ir pieaugušas par 50 procentiem.

KRIEVIJA

Kaukāza reģionā vien nolaupīto cilvēku skaits ir palielinājies no 272 1996. gadā līdz 1500 1998. gadā.

KOLUMBIJA

Pēdējā laikā ik gadus tiek nolaupīti vairāki tūkstoši cilvēku. 1999. gada maijā nemiernieki mises laikā sagrāba simt baznīcēnu.

BRAZĪLIJA

Tiek ziņots, ka viena gada laikā nolaupītāji ir saņēmuši izpirkumus, kuru kopējā summa ir līdzvērtīga 1,2 miljardiem dolāru.

FILIPĪNAS

Kā rakstīts ”Asiaweek”, ”Filipīnas, iespējams, ir Āzijas cilvēku nolaupīšanas centrs”. Šajā valstī darbojas vairāk nekā 40 labi organizētas nolaupītāju bandas.

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

    Publikācijas latviešu valodā (1991—2026)
    Atteikties
    Pieteikties
    • Latviešu
    • Dalīties
    • Iestatījumi
    • Copyright © 2026 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Lietošanas noteikumi
    • Paziņojums par konfidencialitāti
    • Privātuma iestatījumi
    • JW.ORG
    • Pieteikties
    Dalīties