No mūsu lasītājiem
Neatbalsta antisemītismu Paldies, ka atklāti rakstāt par saviem agrākajiem izteikumiem, ko tagad nožēlojat. Lai gan es labprāt būtu izlasījis tiešu atvainošanos par šiem vārdiem, pietika arī ar jūsu paskaidrojumu. Lūdzu turpiniet vērtīgo darbu ar apziņu, ka lasītāji augstu vērtē jūsu godīgumu un saturīgo informāciju, ko var lasīt Atmostieties!.
V. H., Amerikas Savienotās Valstis
Lasītājs runā par izteikumiem, kas lasāmi ”Paziņojumā” — rezolūcijā, kura tika pieņemta 1933. gadā Berlīnes kongresā. (Skat. rakstu ”Jehovas liecinieku drosme nacistu valdīšanas laikā” 1998. gada 8. jūlija ”Atmostieties!” numurā.) Kā bija minēts rakstā, ”Paziņojuma” tekstā neviens apgalvojums netika iekļauts ar nodomu paust naidīgumu pret ebrejiem vai atbalstīt šādu attieksmi, un mums ir žēl, ja mūsdienās daži no tiem rada tādu iespaidu. Ja 30. gados kādam cilvēkam būtu radies priekšstats, ka ”Paziņojums” liecina par Jehovas liecinieku antisemītiskajiem uzskatiem, viņa viedoklis drīz vien mainītos, kad viņš redzētu, cik drosmīgi un ar kādu līdzjūtību Jehovas liecinieki individuāli palīdz ebrejiem. Turklāt Sargtorņa biedrības izdevumi bija vieni no pirmajiem, kuros atklāti tika izteikts sašutums par to, kā Eiropā izturas pret ebrejiem. (Red.)
Septiņu dēlu audzināšana Es gribēju izmantot iespēju un pateikties par rakstu ”Grūts uzdevums un liela svētība — audzināt septiņus dēlus” (1999. gada 8. janvāris). Es esmu konstatējusi, ka audzināt pusaudzi nebūt nav viegli, it īpaši atraitnei. Izlasījusi šo rakstu, es nonācu pie secinājuma, ka arī es, visticamāk, tikšu galā ar visām grūtībām, kas rodas tad, kad bērni ir pusaudžu vecumā.
E. R., Amerikas Savienotās Valstis
Arī es esmu uzaugusi septiņu bērnu ģimenē. Vēl nesen mēs visi vienoti kalpojām Jehovam, taču pirms sešiem mēnešiem vienu no manām jaunākajām māsām izslēdza no draudzes. Kad ieraudzīju šo rakstu, es nevēlējos to lasīt — es negribēju lasīt stāstu par laimīgu ģimeni. Taču es lūdzu Dievu, lai varētu smelties kaut ko labu no šī raksta un nejustu skaudību. Es guvu lielu uzmundrinājumu, uzzinot, ka ir kāda ģimene, kas ir pieredzējusi līdzīgus notikumus, un ka Jehovam nav vienaldzīga mūsu situācija. Liels paldies Dikmeniem, ka viņi dalījās ar mums savā pieredzē. Esmu pārliecināta, ka mani vecāki un jaunākās māsas un brāļi smēlās lielu uzmundrinājumu un mierinājumu no šī raksta.
V. J., Japāna
Zīmes uz sejas Sirsnīgs paldies par rakstu ”Zīmes uz sejas — Nigērijas ”personas apliecības”, kas zaudē popularitāti”. (1999. gada 8. janvāris.) Mums ar vīru ir draugi no Āfrikas, kuriem ir izrētotas sejas, un mēs nevarējām saprast, kāpēc tas tā ir. Jūsu rakstā mēs atradām atbildi.
M. V., Itālija
Lauvas Paldies jums par rakstu ”Lauvas — majestātiskie Āfrikas plēsoņas”. (1999. gada 22. janvāris.) Šis raksts man bija ļoti nozīmīgs, jo man jau ilgus gadus patīk lauvas. Es par tiem jūsmoju to skaistuma un drosmes dēļ. Nākotnē es vēlētos sadraudzēties ar kādu ’jaunu lauvu’. (Jesajas 11:6—9.)
E. A. S., Brazīlija
Augi pret piesārņojumu Nelielais raksts ”Augi pret piesārņojumu” (1999. gada 22. janvāris) bija patiešām izcils. Tas pārliecinoši pierādīja, ka jābūt Radītājam, kas ir mīlošs, gādīgs un gudrs. Rakstā bija pastāstīts, ka Jehova ir radījis Zemi ar spēju uzturēt sevi zināmā kārtībā — pat tad, ja tai draud iznīcība cilvēku darbības dēļ. Šī informācija stiprināja manu cerību dzīvot paradīzē, ko apsolījis Jēzus, saskaņā ar Lūkas 23:43.
R. Dž., Amerikas Savienotās Valstis