Kas notiek pasaulē
Rekordliels ozona caurums virs Antarktīdas
1998. gada septembrī caurums, kas ozona slānī katru gadu izveidojas virs Antarktīdas, bija sasniedzis rekordlielumu, tā rakstīts izdevumā The UNESCO Courier. Ar satelītiem iegūtie attēli liecināja, ka ozona caurums bija divarpus reizes lielāks par Eiropu. Stratosfērā esošais ozona slānis aizsargā no saules ultravioletā starojuma planētas dzīvās būtnes un ekosistēmas. Palielināta ultravioleto staru radiācija veicina saules apdegumus, saslimšanu ar ādas vēzi un kataraktu, brīdināts izdevumā. Par galveno ozona caurumu rašanās cēloni tiek uzskatīti freoni, ko izmanto aerosolu un ledusskapju ražošanā. 1987. gadā Monreālā 165 valstis īpašā konferencē parakstīja vienošanos par to, ka pakāpeniski samazinās šo vielu lietošanu. Tomēr, kā bija atzīmēts The UNESCO Courier, ”būs vajadzīgi vismaz 60 gadi, lai freoni stratosfērā pilnīgi izzustu”.
Globālās sasilšanas gads
Laika posmā no 1860. gada 1998. gads ir bijis viskarstākais, rakstīts žurnālā Science News. Kā rāda aprēķini, vidējā Zemes virsmas temperatūra bija par 0,58 °C augstāka nekā vidējā temperatūra laika posmā no 1961. gada līdz 1990. gadam. ”Klimatologi, kam sagādā raizes planētas temperatūras izmaiņas pat par grāda simtdaļām, pagājušā gada siltuma rekordu uzskata par ārkārtēju,” bija teikts žurnālā. Turpat bija rakstīts, ka septiņi no vissiltākajiem gadiem, par kuriem vākti dati, ir reģistrēti pēc 1990. gada, bet kopumā desmit vissiltākie gadi ir bijuši pēc 1983. gada. Kā izteicās Džonatans Overpeks no ASV Nacionālās Okeanogrāfijas un atmosfēras pārvaldes, pēdējie divdesmit gadi acīmredzot ir bijuši viskarstākie pēdējo 1200 gadu laikā. Pasaules meteoroloģiskās organizācijas ziņojumā teikts, ka tikai Eiropas un Āzijas ziemeļdaļā nebija vērojama temperatūras paaugstināšanās. ASV dienvidu štatos valdīja ārkārtīgs karstums, bet Krievijas centrālajā daļā jūnijā uznākušā karstuma viļņa dēļ nomira vairāk nekā 100 cilvēku un izcēlās plaši ugunsgrēki.
Korķi, ekonomika un dzīvā daba
Astoņdesmit procenti pasaules korķa produkcijas tiek iegūti no korķozoliem Spānijas dienvidos un Portugālē. Lauksaimnieki ik pēc deviņiem gadiem majestātiskajiem kokiem noloba mizu. Korķozols ir vienīgais koks, kam pēc nolobīšanas miza ataug. Taču pēdējā laikā šī saimniecības nozare ar gadsimtiem ilgo vēsturi ir apdraudēta, jo aizvien plašāk tiek lietoti plastmasas aizbāžņi, sacīts Mančestras (Anglija) laikrakstā Guardian Weekly. Ja dabiskā korķa iegūšana tiks pārtraukta, tad kokus droši vien nocirtīs, lai platības izmantotu ienesīgākām lauksaimniecības kultūrām. Dabas aizsardzības speciālisti ir noraizējušies, ka daudzi putni zaudēs savas mājvietas, tāpēc to izdzīvošana būs apdraudēta. ”Korķozolu birzes ir vajadzīgas četrdesmit divām putnu sugām,” teikts laikrakstā, ”to vidū arī apdraudētajiem Spānijas ērgļiem, kuri ligzdo korķozolos un kuru skaits ir tikai 130 pāru.”
Jauns ”aukstais karš”
”Veikalu īpašniekiem pastāvīgi jāseko, lai viņu saldētavās būtu papilnam saldējuma, jo slovēņi aizrautīgi pērk visdažādāko veidu un krāsu saldējumus,” vēstī Ļubļanas laikraksts Delo. Pēc laikraksta ziņām, slovēņiem saldējums iegaršojas arvien vairāk — saldējuma tirgotāji nesen darīja zināmu, ka gadā pārdotais saldējuma daudzums ir pieaudzis par 22 procentiem. Pašlaik vidēji katrs slovēnis gadā apēd 4,3 litrus saldējuma, bet, ja saldējuma patēriņš pieaugs tikpat strauji kā līdz šim, tad slovēņi patērēs vairāk, nekā vidēji patērē rietumeiropieši, tas ir, 5,5 litrus. Bet, aplūkojot datus par visu Eiropu, ir redzams, ka zviedri tomēr ievērojami pārspēj pārējos eiropiešus. Saskaņā ar tirgus izpētes grupas Euromonitor datiem, vidēji katrs zviedrs gadā apēd 16 litru saldējuma. Visas pasaules mērogā neapšaubāmi līderi ir amerikāņi — gadā vidēji ikviens apēd vairāk nekā 20 litru saldā kāruma.
Bēres, kas iedzen nabadzībā
”Dzīves dārdzība arvien pieaug,” rakstīts Times of Zambia, ”bet.. ar bērēm saistītie izdevumi pieaug vēl straujāk.” Daudzviet Āfrikā, arī Zambijā, bēres bieži tiek novilcinātas, lai no tālienes paspētu ierasties radi un draugi un varētu piedalīties sēru rituālos, kas ilgst vismaz nedēļu. Visi viesi parasti ir jāizguldina un jāpaēdina. Mirušā ģimenei ir arī jāapmaksā trūcīgākajiem atbraucējiem atpakaļceļš. Šādas bēres iegrūž daudzas ģimenes, kas zaudējušas kādu ģimenes locekli, vēl dziļākā nabadzībā. ”Mūsdienu bēres,” bija teikts laikrakstā, ”kļūst aizvien dārgākas, jo uz tām ierodas milzīgs daudzums sērotāju, kas ne ar ko nepalīdz aizgājēja ģimenei.” Laikrakstā bija ieteikts rīkot bēres drīz pēc cilvēka nāves, lai atvieglotu lielo izdevumu nastu.
Kā zaļā tēja ietekmē vēža šūnas
Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kas dzer zaļo tēju, retāk nekā citiem izveidojas vēzis, un līdzīgs efekts tika sasniegts pat eksperimentos ar dzīvniekiem, kam tika dota zaļā tēja. Kā rakstīts Science News, Perdū universitātes zinātnieki (ASV, Indiāna) atklājuši vienu no tā iespējamiem cēloņiem. Epigallokatehīna gallāts, viela, kas ietilpst zaļajā tējā, apstādina kāda fermenta darbību, kurš ir nepieciešams vēža šūnām, lai tās vairotos. Cik var spriest, parasto šūnu vairošanās netiek ietekmēta. Melnajā tējā, ko dzer apmēram 80 procentu tējas lietotāju visā pasaulē, šī viela ir mazākā koncentrācijā. Šis fakts, kā apgalvo zinātnieki, var izskaidrot, kāpēc melnā tēja ir desmit līdz simt reižu mazāk efektīva nekā zaļā tēja, lai apstādinātu minētā fermenta darbību mēģenē izaudzētajās vēža šūnās.
Suņu agresivitāte un bērni
Amerikas Savienotajās Valstīs suņi visbiežāk sakož mazus bērnus, rakstīts biļetenā UC Berkeley Wellness Letter. Tomēr, kā sacīts rakstā, lielāko daļu no šādiem gadījumiem ir iespējams novērst. Lai samazinātu risku, biļetenā vecākiem pirmām kārtām ieteikts izvēlēties kucēnu ar mierīgu raksturu. Tad tas jākastrē un pēc tam laipni, bet stingri jāmāca klausīt un izturēties draudzīgi pret cilvēkiem, īpaši bērniem. Biļetenā bija norādīts: ”Nekļūdieties, domādami, ka labsirdīgs suns labprāt pieņems mājā mazuli vai arī klausīs mazam bērnam. Kontrolējiet situāciju.” Bērniem jāiemāca, ka sākumā viņi nedrīkst paši iet klāt sunim. Suņa īpašniekam bērns jāiepazīstina ar suni. Ar suni ir jārunā un jādod viņam apostīt bērna dūri. Ja suns rūc vai sabož spalvu, jāsaglabā miers, nedrīkst pagriezties pret viņu ar muguru un skriet projām. Rakstā bija piebilsts: ”Suņi, tāpat kā vilki, instinktīvi metas pakaļ un uzbrūk tam, kas bēg no viņiem.”
Smaržūdens metropolitēnam?
Francijā transporta iestāžu darbinieki ir izveidojuši jaunas smaržas, lai likvidētu Parīzes pazemes dzelzceļa sistēmas nepatīkamo smaku. Smaržas, kam ir dots kādas metro stacijas nosaukums — Madeleine —, tiek pievienotas mazgāšanas līdzekļiem, ko izmanto metro, vēstī ziņu aģentūra Reuters. Metro direktors Žaks Rapoports stāstīja, ka jaunās smaržvielas radīšanai un uzlabošanai bija nepieciešami pieci gadi. ”Mums bija jāatrod smarža, kas būtu patīkama, neuzbāzīga, kas būtu jūtama gaisā vismaz divas nedēļas, kas radītu tīrības iespaidu un izraisītu labsajūtu,” viņš sacīja. Metro pārvaldes darbinieki paskaidroja, ka Madeleine bija jāsmaržo pēc ”laukiem, kokiem, puķēm un augļiem”.
Līdzsvara vingrinājumi, lai izvairītos no kritieniem
”Trešā daļa cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, vismaz reizi gadā nokrīt, un daudzi no viņiem gūst lūzumus, piemēram, lauž gūžas kaulu, kas bieži vien pēc tam saaug nepareizi,” vēstī laikraksts The New York Times. Cilvēkam novecojot, organisma spēja sajust savu stāvokli samazinās, tāpēc cilvēkam ir grūtāk noturēt līdzsvaru. Kādā nesenā Konektikutas (ASV) universitātes Medicīnas fakultātē veiktā pētījumā konstatēts, ka regulāri līdzsvara sajūtas uzlabošanai domāti vingrinājumi, piemēram, stāvēšana uz vienas kājas vai staigāšana pa baļķi, kas nolikts uz zemes, veciem cilvēkiem palīdz labāk sajust līdzsvaru. Tomēr Salivana un Kromvela fiziskās kultūras centra darbiniece Gina Elčina iesaka sākt vingrināties pamazām un to darīt ne vairāk par desmit minūtēm divas līdz trīs reizes nedēļā. Viņa uzsver: ”Lai gan šādus vingrinājumus gribas pildīt vēl un vēl, tomēr, ja pildīsiet tos pārāk ilgi, jutīsieties pārguris un nomocījies.”
Izglītība un zīdaiņu mirstība
”Būtu vajadzīgi tikai 7 miljardi ASV dolāru ik gadu, lai desmit gadu laikā, t.i., līdz 2010. gadam, panāktu, ka visā pasaulē visiem būtu pieejama pamatizglītība,” ir rakstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda 1999. gada ziņojumā par bērnu stāvokli pasaulē, izglītībai veltītajā daļā. ”Šī summa ir mazāka par to, ko katru gadu eiropieši iztērē saldējumam vai amerikāņi kosmētiskajiem līdzekļiem.” Pēc laikraksta The Times of India ziņām, Indijā tikai 66 procenti vīriešu un 38 procenti sieviešu prot lasīt un rakstīt. Tajās vietās, kur vairāk sieviešu ir apmeklējušas skolu, zīdaiņu mirstība samazinās. Pamatizglītības lielo nozīmi apliecina situācija Indijas dienvidu štatā Keralā, kur gandrīz 90 procentu iedzīvotāju prot lasīt un rakstīt un ”zīdaiņu mirstības līmenis ir viszemākais visās attīstības valstīs”.