Vai pienāks laiks, kad birojos vairs netiks lietots papīrs?

Kad bija gatavs šī raksta uzmetums, tika izdrukāta cietā kopija, tas ir, 11 lapas visparastākā papīra.a Raksta sagatavošanas gaitā teksts tika atkārtoti drukāts apmēram 20 reižu. Pēc tam raksts tika nosūtīts 80 tulkošanas grupām dažādās pasaules zemēs, kur tulkošanas gaitā teksts tika atkārtoti izdrukāts kādas sešas reizes. Tātad, pirms šis raksts nokļuva tipogrāfijās, tā sagatavošanā jau bija izlietots vairāk nekā 5000 papīra lokšņu.

MINĒTIE skaitļi atspēko pareģojumus par ”bezpapīra biroju”, kas izskanēja datoru ēras rītausmā. Savā grāmatā The Third Wave (Trešais vilnis) futurologs Elvins Toflers pat apgalvoja, ka ’jebkāda drukāšana uz papīra ir primitīva elektronisko teksta redaktoru izmantošana un ir pilnīgā pretrunā ar to būtību’. Interesants ir fakts, ka kompānija IBM (International Business Machines Corporation), izgatavojot savu pirmo personālo datoru 1981. gadā, bija nolēmusi nepiedāvāt printeri. Kā apgalvo daži cilvēki, kompānija esot uzskatījusi, ka lietotāji labprāt lasīs tekstu datora monitorā. Daudzi toreiz iztēlojās ”bezpapīra paradīzi” — domāja, ka papīri drīz vien būs atrodami tikai muzejos un putekļainos arhīvu plauktos.

Cerības un realitāte

Tomēr realitāte ir tāda, ka iekārtas, kurām it kā bija jāsamazina papīra patēriņš birojā, ir tikai pavairojušas papīru kalnus. Dažu speciālistu aprēķini liek domāt, ka papīra patēriņš pēdējos gados ir pieaudzis. Skots Makrīdijs, kompānijas International Data Corporation analītiķis, saka: ”Automatizējot birojus, mēs esam panākuši to, ka ar katru gadu mēs spējam apdrukāt par 25 procentiem vairāk papīra nekā iepriekšējā gadā.” Personālie datori, printeri, telefaksi, elektroniskais pasts, fotokopējamās mašīnas un Internets ir ievērojami palielinājuši ikdienā pieejamo informācijas apjomu, tāpēc cilvēki lasa — un drukā — arvien vairāk. Saskaņā ar kompānijas CAP Ventures, Inc. datiem, 1998. gadā visā pasaulē bija 218 miljoni printeru, 69 miljoni telefaksu, 22 miljoni daudzfunkciju mašīnu (printeris, skeneris un fotokopētājs vienā iekārtā), 16 miljoni skeneru un 12 miljoni fotokopējamo mašīnu.

Grāmatā Powershift (Varas maiņa), kas izdota 1990. gadā, A. Toflers rakstīja, ka gada laikā Amerikas Savienotajās Valstīs tiek radīts 1,3 triljoni dokumentu — tik daudz papīra, ka ar to 107 reizes varētu izlīmēt Lielo kanjonu. Viss liecina par to, ka papīra patēriņš kļūst arvien lielāks. Kādā avotā bija rakstīts, ka 1995. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs tika drukāts gandrīz 600 miljoni dokumentu dienā — ar šādu papīru daudzumu varētu piepildīt 270 kilometru garu plauktu. Lai gan 2000. gads ir pavisam tuvu, nekas neliecina, ka tendences mainīsies. Lielākā daļa informācijas apmaiņas joprojām notiek ar papīra starpniecību.

Kāpēc joprojām tiek lietots papīrs

Kāpēc nav piepildījušies paredzējumi, ka elektronisks teksts aizstās papīru? Kompānija International Paper ir piedāvājusi šādu skaidrojumu: ”Cilvēkiem nepietiek ar informāciju, kas viņiem ir pa rokai. Cilvēki vēlas, lai informācija būtu viņiem rokās. Viņi vēlas to aptaustīt, locīt uz pusēm, ielocīt stūrus, sūtīt faksus, taisīt kopijas un vajadzības gadījumā tajās ieskatīties; aprakstīt papīra malas vai likt to uz ledusskapja durvīm. Un vissvarīgākais — cilvēki vēlas drukāt informāciju, drukāt ātri, kvalitatīvi un spilgtās krāsās.”

Nevar neatzīt, ka papīram ir savas priekšrocības. To var pārnēsāt, tas ir lēts un izturīgs, to ir viegli uzglabāt un pārstrādāt. Teksts uz papīra ir labi pārskatāms — cilvēks var viegli redzēt, kuru lappusi viņš lasa un cik lappušu vēl ir palicis. ”Cilvēki nevar dzīvot bez papīra. Viņi vēlas to just savās rokās,” saka Dans Kokss, kādas biroju tehnikas un rakstāmpiederumu kompānijas pārstāvis. ”Ir redzēti mēģinājumi iekārtot bezpapīra birojus,” atzīmē Džerijs Malorijs, dokumentu apstrādes analītiķis no Arizonas Bibliotēku, arhīvu un dokumentu pārvaldes. ”Bet visiem tiem tūkstošiem datoru, ko mēs redzam, ir viena kopīga pazīme, proti, tie visi ir savstarpēji savienoti un pieslēgti vismaz pie viena printera.”

Jāņem vērā arī fakts, ka cilvēki nesteidzas mainīt vecus ieradumus. Tie, kas tagad nodarbojas ar biznesu, mācījās lasīt drukātu tekstu. Lai nodrukātu kādu dokumentu vai elektroniskā pasta sūtījumu, atliek tikai nospiest taustiņu uz peles, un pēc tam tekstu var lasīt, kad un kur tā īpašniekam labāk patīk. Drukātu tekstu var ņemt līdzi tur, kur lielākā daļa datoru nav parocīgi, — kaut vai gultā, vannā vai pludmalē.

Vēl viens apstāklis, kas jāņem vērā, ir tas, ka ar datoriem cilvēki var izveidot tādus dokumentus, kādus pirms neilga laika bija iespējams izgatavot tikai profesionālās izdevniecībās. Tagad bez īpašas piepūles var iegūt krāsainas kopijas, nodrukāt plānus, ziņojumus, tekstus ar ilustrācijām, tabulas, diagrammas, vizītkartes, pastkartes un daudz ko citu. Cilvēki labprāt izmēģina šīs iespējas. Tā, piemēram, datora lietotājam, apskatot izdruku, var rasties vēlēšanās nomainīt šriftu un teksta izvietojumu un izdrukāt vēl vienu eksemplāru. Pēc tam viņam var rasties vēlēšanās vēl kaut ko pārveidot, un, kā jūs droši vien jau sapratāt, tiek izlietots vēl vairāk papīra.

Papīra patēriņu ir veicinājis arī Internets, ar kura starpniecību cilvēkiem ir pieejama ārkārtīgi plaša informācija.b Tas neizbēgami nozīmē lielāku papīra patēriņu, jo Interneta lietotāji bieži vien vēlas izdrukāt atrasto informāciju.

Jāpiemin arī tas, ka programmatūras un datortehnikas nepārtrauktie jauninājumi ir saistīti ar jaunu rokasgrāmatu izdošanu. Tā kā datori tiek izmantoti ļoti plaši, tiek izdots arī ārkārtīgi daudz šādu grāmatu un datortehnikas žurnālu.

Tāpat ir jāatzīst, ka teksta lasīšana no ekrāna — sevišķi no vecāka izlaiduma monitoriem — var radīt zināmas problēmas. Daudzi datoru lietotāji joprojām runā par to, ka elektroniska teksta lasīšana nogurdina acis. Tiek lēsts, ka vecāka izlaiduma video displeju izšķirtspēja jāuzlabo vismaz desmit reizes, lai varētu panākt teicamu attēla kvalitāti.

Turklāt daudziem cilvēkiem uz papīra rakstīts teksts šķiet vērtīgāks un svarīgāks — tātad arī pelnījis vairāk ievērības — nekā teksts, kas redzams uz ekrāna. Drukāts teksts it kā padara cilvēka darbu ietekmīgāku, jo tas ir paveikts darbs taustāmā veidā. Izdrukāts teksts, kas nonāk priekšnieka vai klienta rokās, var gūt vairāk uzmanības un atsaucības nekā tas pats teksts elektroniskā formā.

Visbeidzot jāņem vērā fakts, ka daudzi cilvēki baidās zaudēt datus, un šādām bailēm ir savs pamats. Lai gan tagad ir pieejamas efektīvas dublētājsistēmas, tomēr pastāv iespēja zaudēt daudzu stundu darbu, ja pēkšņi mainās strāvas stiprums, notiek kļūme ar disku vai datora lietotājs nejauši nospiež nepareizo taustiņu. Tāpēc lielākā daļa cilvēku domā, ka papīrs ir drošāks datu uzglabāšanas veids. Ir speciālisti, kas uzskata, ka elektroniski uzglabātu tekstu būs iespējams lasīt nesalīdzināmi mazāku laika posmu nekā tekstu, kas saglabāts uz papīra, kura mūža garums var būt 200 līdz 300 gadu. Tiesa, elektroniska informācija saglabājas ļoti labi. Bet tehnika attīstās ārkārtīgi strauji un cilvēki atsakās no novecojušas tehnikas un programmām, tāpēc rodas grūtības ar vecākas elektroniskās informācijas nolasīšanu.

Vienīgi laiks rādīs, vai īstenosies sapnis par biroju, kurā vairs nebūs papīra. Bet pagaidām, pārfrāzējot Marka Tvena vārdus, var sacīt, ka ziņas par papīra nāvi ir krietni vien pārspīlētas.

Vai mēs iznīcināsim visus kokus?

Cik papīra lokšņu var izgatavot no viena koka? Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no koka izmēriem un sugas, kā arī no papīra veida un svara, taču, aptuveni rēķinot, var teikt, ka no viena standartizmēra papīrmalkas baļķa tiek izgatavots 12 000 parastā rakstāmpapīra vai printeriem paredzētā papīra lokšņu. Šis skaitlis šķiet diezgan liels, taču, ja ņem vērā to, cik daudz papīra tiek izlietots mūsdienās, prātā nāk nepatīkama ainava ar izcirstām, noplicinātām mežu platībām. Vai ir iespējams, ka mūs gaida ekoloģiska katastrofa?

Papīra ražotāji apgalvo, ka uztraukumam nav pamata. Viņi norāda uz to, ka liela daļa papīra izstrādājumu — dažās zemēs pat līdz 50 procentiem — tiek izgatavoti no kokmateriālu atgriezumiem un skaidām, kas citādi būtu vienkārši izgāzti zemē. Turklāt zāģu skaidu sadalīšanās procesā rodas metāns, gāze, kas veicina siltumnīcas efektu — temperatūras paaugstināšanos visā pasaulē. Tātad jāsecina, ka papīra ražotāji kokmateriālu atgriezumus izmanto ļoti labi. Bet vides aizsardzības entuziasti un patērētāju tiesību aizstāvji apvaino papīra ražotājus piesārņojuma radīšanā un mežu izciršanā. Viņi apgalvo, ka siltumnīcas efektu veicina gāzes, kas rodas, sadegot papīra ražošanā izmantotajam kurināmajam un sadaloties papīra atkritumiem.

Kā liecina organizācijas World Business Council for Sustainable Development nesen veiktais pētījums, tomēr ir iespējams izgatavot nepieciešamo papīra daudzumu, neiznīcinot Zemes resursus. Ir iespējama mežu atjaunošana un papīra atkritumu pārstrāde. Bet ziņojumā par pētījuma rezultātiem tika uzsvērts, ka ”nepieciešamas tālākas izmaiņas katrā papīra ražošanas un izmantošanas posmā — mežu aprūpē, papīrmasas un papīra izgatavošanā, papīra lietošanā, pārstrādē, enerģijas resursu atjaunošanā un atkritumu glabāšanā”. Meklējot veidus, kā izgatavot videi nekaitīgu un ekonomiski izdevīgu papīrmasu, ražotāji ir izmēģinājuši arī citus izejmateriālus, piemēram: kviešu salmus, ātraudzīgus kokus, kukurūzu un kaņepes. Cik lielā mērā tiks izmantoti un cik iedarbīgi būs šādi paņēmieni — to rādīs laiks.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Ko var darīt, lai samazinātu papīra patēriņu birojā

✔ Drukājiet pēc iespējas mazāk. Pārskatiet un pārstrādājiet dokumentus uz ekrāna. Samaziniet izdruku skaitu.

✔ Drukājot apjomīgus dokumentus, izmantojiet mazāku šriftu, kas tomēr ir labi salasāms.

✔ Ja jūsu printeris pēc ieslēgšanas vai pirms katra jauna dokumenta drukā pārbaudes vai galvas lapu, atslēdziet šo funkciju.

✔ Atdodiet izmantoto papīru pārstrādei.

✔ Pirms atdodat pārstrādei papīru, kas ir apdrukāts no vienas puses, pataupiet to, lai vēlāk varētu drukāt uz otras puses vai izmantot to kā piezīmju papīru.

✔ Kad vien iespējams, drukājiet tekstu uz abām papīra loksnes pusēm.

✔ Ja dokumenti jāizlasa daudziem biroja darbiniekiem, centieties tos nodot cits citam, nevis drukājiet eksemplārus katram biroja darbiniekam.

✔ Lai lieki netērētu papīru, sūtiet faksus no datora. Ja jums jānosūta drukāts teksts, jūs varat ietaupīt papīru, nesūtot galvas lapu.

✔ Centieties nedrukāt elektroniskā pasta sūtījumus bez vajadzības.

[Attēls 24. lpp.]

Daži apgalvo, ka iekārtas, kurām it kā bija jāsamazina papīra patēriņš birojā, ir tikai pavairojušas papīru kalnus

[Attēls 26. lpp.]

Ir reizes, kad lasīt drukātu tekstu ir ērtāk nekā lietot datoru