Jauniešu jautājumi

Kāpēc es netieku vaļā no domām par savu svaru?

”Manī notiek nemitīga cīņa. No vienas puses, es vēlos ēst, bet, no otras puses, es baidos pieņemties svarā.” (Džeimija.)

KAS tevi biedē visvairāk? Daudzas meitenes nekavējoties atbildētu: pieņemšanās svarā. Kādā aptaujā atklājās, ka mūsdienu jaunietēm svara palielināšanās liekas briesmīgāka nekā kodolkarš, vēzis vai vecāku zaudējums.

Dažkārt par savu augumu sāk raizēties pat mazas meitenes. Kā atzīmē Dr. Katrīna Stainere-Edera, daudzas meitenes, kas vēl nav sasniegušas pusaudžu vecumu, sanākušas kopā, pļāpā par resnumu un ”šausminās” par savu augumu. Spriežot pēc visa, tās nav tikai runas vien. Aptaujā, kurā piedalījās 2379 meitenes, noskaidrojās, ka 40 procentu no viņām bija mēģinājušas novājēt. Bet aptaujātajām meitenēm bija tikai deviņi vai desmit gadi!

Vēlāk daudzas sāk aizrauties ar visādām diētām. Taču sliktākais ir tas, ka ar dažām meitenēm notiek tas pats, kas ar divdesmitgadīgo Džennu. Viņa ir 1,60 m gara, bet sver tikai 40 kilogramu! ”Es vienkārši negribu ēst,” Dženna paziņo. ”Man bija vajadzīgi trīs gadi, lai novājētu, un, ja es tagad ēdīšu, jau pēc mēneša visas manas pūles būs vējā, un to nu es nekādā ziņā nevēlos.”

Varbūt tev Džennas izjūtas ir pazīstamas. Iespējams, arī tu esi mēģinājusi atbrīvoties no kādiem kilogramiem, lai labāk izskatītos. Bez šaubām, rūpēties par savu ārējo izskatu nav nekas nepareizs. Taču Džennai vēlēšanās būt tievai gandrīz maksāja dzīvību. Kā tas varēja notikt?

Badošanās, kas var beigties ar nāvi

Džennai ir izveidojušies bīstami, ar ēšanu saistīti veselības traucējumi, ko sauc par anorexia nervosa. Tas pats ir noticis ar raksta sākumā pieminēto Džeimiju. Kādu laiku šīs meitenes badodamās bija tuvu nāvei, un viņas nav vienīgās. Tiek lēsts, ka anoreksija ir simtajai daļai meiteņu. Tas nozīmē, ka no šīs slimības cieš miljoniem meiteņu, varbūt pat kāda no tavām paziņām.a

Anoreksija var attīstīties pavisam nemanāmi. Iespējams, meitene sāk ievērot šķietami nekaitīgu diētu, lai atbrīvotos no pāris kilogramiem. Sasniegusi mērķi, viņa tomēr nav apmierināta. ”Es vēl arvien esmu resna!” viņa kritiski raugās spogulī. Tāpēc meitene grib zaudēt vēl dažus kilogramus. Tad atkal — vēl dažus. Pēc tam — vēl dažus kilogramus. Tā izveidojas noteikts paradums, un sākas anoreksija.

Protams, ne visas, kas ievēro diētu, ir anoreksijas slimnieces. Reizēm meitenēm ir pamatots iemesls uztraukties par savu svaru, un viņām pat būtu labi atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Taču daudzām meitenēm ir izkropļots priekšstats par savu augumu. ASV Pārtikas un zāļu administrācijas žurnālā FDA Consumer šādas domas bija salīdzinātas ar skatīšanos greizajā spogulī. ”Jūs redzat sevi resnāku nekā esat īstenībā,” bija teikts žurnālā.

Tāpēc anoreksijas slimniecei ir nenormālas bailes pieņemties svarā — pat tad, ja viņa jau ir ārkārtīgi vāja. Meitene varbūt intensīvi nodarbojas ar sportu, lai viņas svars nepieaugtu, un sveras vairākas reizes dienā, lai pārliecinātos, ka ”nekrīt atpakaļ”. Ēdienreizēs viņa apēd tikai pavisam niecīgu porciju. Bet, iespējams, viņa neēd vispār. ”Mamma man katru dienu deva līdzi uz skolu pusdienas, bet es gandrīz katru dienu tās metu ārā,” stāsta Hetere. ”Drīz vien es jau tā biju pieradusi pie neēšanas, ka pat tad, ja būtu gribējusi ēst, nebūtu to varējusi. Es nejutu izsalkumu.”

Anoreksijas slimnieces, līdzīgi Heterei, no sākuma ir sajūsmā, redzot, ka kļūst tievākas. Bet tad kļūst jūtamas nepieciešamo uzturvielu trūkuma negatīvās sekas. Anoreksijas slimniece kļūst miegaina un apātiska. Cieš viņas mācības skolā. Var izbeigties menstruācijas.b Ar laiku var bīstami palēnināties sirdsdarbība un pazemināties asinsspiediens. Tomēr anoreksijas slimnieci tas nepavisam neuztrauc. Vienīgais, no kā viņa baidās, ir zaudētā svara atgūšana — viņa kristu izmisumā pat nieka puskilograma dēļ.

Anoreksija nav nedz vienīgie ar ēšanu saistītie veselības traucējumi, nedz arī paši izplatītākie. No bulimia nervosa cieš trīsreiz vairāk meiteņu nekā no anoreksijas. Pie traucējumiem, kas saistīti ar uztura uzņemšanu, pieder arī nepārvarama tieksme pārēsties, kurai ir daudz kas kopīgs ar bulīmiju. Apskatīsim sīkāk šīs slimības.

Rūpīgi slēpta slimība

”Draudzene man nesen atzinās, ka viņa mājās čiepj ēdienu un slepus to apēd. Pēc tam viņa izraisa sev vemšanu. Viņa tā darot jau divus gadus.” Tā kāda jauniete, vēstulē lūgdama padomu pusaudžu žurnālam, aprakstīja simptomus, kas ir tipiski tādai slimībai kā bulīmijai.

Bulīmijas slimniece īsā laika sprīdī negausīgi apēd milzīgu uztura daudzumu. Tad viņa atbrīvojas no apēstā, visbiežāk izraisīdama sev vemšanu.c Doma par šādu kuņģa iztīrīšanu var likties riebīga. Tomēr sociālā darbiniece Nensija Kolodnija raksta: ”Jo vairāk ēdiena slimniece patērē un pēc tam no tā atbrīvojas, jo vieglāk viņai kļūst to izdarīt. Agrāko pretīgumu vai pat bailes drīz vien aizstāj nepārvarama vēlme turpināt iesākto.”

Anoreksija un bulīmija ir nosauktas par ”vienas monētas divām pusēm”. Lai gan tām ir atšķirīgi simptomi, abas slimības ir saistītas ar uzmācīgām domām par ēdienu.d Tomēr bulīmiju, pretēji anoreksijai, ir daudz vieglāk slēpt. Negausīgās ēšanas dēļ slimniece nekļūst vājāka, bet, atbrīvodamās no apēstā, viņa arī nepieņemas svarā. Tāpēc bulīmijas slimniece parasti nav ne resna, ne tieva, un citiem cilvēkiem viņas ēšanas paradumi var šķist pilnīgi normāli. Kāda sieviete, vārdā Lindsija, stāsta: ”Deviņus gadus katru dienu es pārēdos un pēc tam visu izvēmu, un es tā darīju pat četras vai piecas reizes dienā. [..] Neviens nezināja, ka man ir bulīmija, jo es to droši slēpu aiz laimes un apmierinātības maskas un uzturēju vidēju ķermeņa svaru.”

Nedaudz citādi ir ar cilvēku, kas cieš no nepārvaramas tieksmes pārēsties. Tāpat kā bulīmijas slimnieki, arī šie cilvēki vienā reizē apēd milzīgu uztura daudzumu. Grāmatā The New Teenage Body Book atzīmēts: ”Tā kā pēc regulārās pārēšanās netiek iztīrīts kuņģis vai zarnu trakts, slimnieks ir tukls vai aptaukojies.”

Apdraudēta veselība

Visas trīs minētās slimības var ļoti slikti ietekmēt cilvēka veselību. Anoreksijas dēļ organismam trūkst nepieciešamās uzturvielas, un daudzos gadījumos — pēc dažiem aprēķiniem, pat 15 procentos gadījumu — tā var beigties ar nāvi. Regulāra pārēšanās neatkarīgi no tā, vai pēc tam organisms tiek atbrīvots no apēstā vai ne, arī ir bīstama veselībai. Aptaukošanās dēļ ar laiku var izveidoties tādas bīstamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts un pat dažas vēža formas. Pašizraisīta vemšana var izraisīt barības vada plīsumu, bet pārmērīgas diurētisko un caurejas līdzekļu lietošanas dēļ vissmagākajos gadījumos var apstāties sirdsdarbība.

Tomēr, domājot par veselības traucējumiem, kas saistīti ar uztura uzņemšanu, jāņem vērā vēl kāds faktors. Jaunietes, kas cieš no anoreksijas, bulīmijas vai nepārvaramas tieksmes pārēsties, parasti ir nelaimīgas. Viņām bieži ir zema pašcieņa, un, ļoti iespējams, viņas ir satrauktas un nomāktas. Viņām, bez šaubām, ir vajadzīga palīdzība. Bet kā palīdzēt jaunietēm, kurām ir ar ēšanu saistīti veselības traucējumi, un kā viņas varētu tikt vaļā no uzmācīgajām domām par savu svaru? Par šo jautājumu būs runa kādā no nākamajiem žurnāla numuriem.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 14. lpp.]

Izkropļots priekšstats par savu augumu

Lielākajai daļai meiteņu, kas uztraucas par savu svaru, nav nekāda iemesla raizēm. Pēc kāda pētījuma datiem, 58 procenti meiteņu vecumā no 5 līdz 17 gadiem uzskatīja, ka viņām ir liekais svars, bet īstenībā tas bija tikai 17 procentiem. Citā pētījumā atklājās, ka 45 procenti sieviešu, kuras patiesībā bija pārāk vājas, uzskatīja sevi par pārāk resnām. Kanādā izdarītā aptaujā noskaidrojās, ka 70 procenti sieviešu šajā valstī ir noraizējušās par savu svaru un 40 procenti sieviešu ik pa laikam ievēro diētu, periodiski samazinādamas ķermeņa masu un tad atkal atgūdamas zaudēto.

Ir skaidrs, ka nepareizs priekšstats par savu augumu dažām meitenēm liek pārmērīgi uztraukties par to, par ko nemaz nebūtu jābēdājas. ”Viena no manām draudzenēm lielās devās lieto zāles ēstgribas samazināšanai, un dažām paziņām ir anoreksija,” saka 16 gadu vecā Kristīna. Viņa piebilst: ”Taču nevienu no viņām nekādā gadījumā nevar nosaukt par resnu.”

Žurnālā FDA Consumer pamatoti ir ieteikts: ”Pirms sākat ievērot diētu tāpēc, ka ”visas” tā dara, vai tāpēc, ka neesat tik tieva, cik tieva jūs gribētu būt, konsultējieties ar ārstu vai dietologu un uzziniet, vai patiešām atbilstoši jūsu vecumam un garumam sverat par daudz un vai jūsu ķermenī ir par daudz tauku.”

[Attēls 15. lpp.]

Daudzām jaunietēm, kuras uztraucas par savu svaru, īstenībā nav nekāda pamata raizēties