Riodežaneiro. Pilsēta, kas sajūsmina un piesaista

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BRAZĪLIJĀ

RIODEŽANEIRO ir viss — pludmales, kalni, ezeri un tropiskie meži. ”Ainava ir tik pievilcīga, ka grūti saprast, uz kuru pusi skatīties vispirms!” izsaucās kāds viesis. Riodežaneiro jeb vienkārši Rio daudzi uzskata par vienu no pasaules skaistākajām pilsētām. Kaut arī vārds ”rio” nozīmē ’upe’, patiesībā pilsēta atrodas līča krastā. (Skat. informāciju ielogojumā 18. lappusē.)

Tā kā Lielajā Riodežaneiro dzīvo 11 miljoni cilvēku, pilsētā neiztiek arī bez problēmām — vardarbības, bezdarba un dzīvokļu trūkuma, nemaz nerunājot par piesārņotību un haotisko satiksmi. Tomēr Rio iedzīvotāji savu pilsētu lepni dēvē par Cidade Maravilhosa (Brīnišķīgo pilsētu). Kā teica kāds kariokaa, ”Rio ir pilsēta, kurā valda prieks. Vienalga, vai mēs dodamies uz darbu vai nākam mājās — mūsu acis priecē saules apspīdētās pludmales un kalni.” Vai šāds skatījums uz Riodežaneiro jums šķiet idealizēts? Tad iepazīsimies ar šo pilsētu tuvāk!

Saules pielieti līči un pludmales

Mūsu izejas punkts ir Gvanabaras līcis — vieta, kur Rio ir dzimusi. 380 kvadrātkilometru plašais līcis ir kā nosēts ar mežainām salām, un to ieskauj kalni un pakalni, no kuriem pazīstamākie ir Korkovadu kalns (kas nozīmē ’kuprainais’) un Pana di Asukara kalns (portugāļu valodā nozīmē ’cukura galva’). Korkovadu virsotni, kas paceļas 704 metrus pār līci, vainago 30 metrus augsta un 1145 tonnas smaga statuja, kurā attēlots Kristus ar atplestām rokām. 395 metrus augstais Pans di Asukars šādu nosaukumu ir ieguvis savas konusveida formas dēļ, kas līdzinās formai, ko kolonisti savulaik izmantoja cukura ražošanā. Korkovadu kalnā tūristi var pacelties, braucot ar mazu vilcieniņu vai automašīnu, bet uz Pana di Asukara virsotni ved trošu ceļš. Grūti ir vārdos aprakstīt, cik skaista no turienes izskatās Rio — ar tumši zilu jūru no vienas puses un sulīgi zaļiem mežiem un līkumoto Rodrigo di Freitas ezeru no otras.

Saules pielietās pludmales ar smalkajām baltajām smiltīm padara Rio par tūristu sapņu pilsētu. Kā varat iedomāties, vasarā, kad temperatūra sasniedz 40 grādus, pludmales, kuru skaits 90 kilometru garajā Rio piekrastē pārsniedz 70, ir ļaužu pilnas. Kura pludmale ir labākā? Atbilde ir atkarīga no tā, kādas ir cilvēka vēlmes. Kariokām pludmale ir iemīļota satikšanās vieta, lasītava, futbola un volejbola laukums, bārs, restorāns, spēļu vieta, koncertzāle, vingrošanas zāle, birojs un peldvieta. Katru rītu Rio pastaigu vietās var sastapt neskaitāmus cilvēkus, kas mierīgā tempā skrien vai brauc ar velosipēdu. Un saulainās dienās pludmales vienmēr ir pilnas. Kaut arī var rasties iespaids, ka kariokas dzīvo gluži bezrūpīgi, patiesībā viņiem smagi jāstrādā, lai nodrošinātu sev šādu saulainu dzīvi.

Līdz pat 19. gadsimta beigām Rio bija izvietojusies ap Gvanabaras līča pludmalēm. Bet, kad tika izbūvēti tuneļi, kas savienoja līci ar okeāna piekrasti, pilsēta sāka paplašināties dienvidu virzienā. 1923. gadā tika atklāta viena no pirmajām luksusa viesnīcām Dienvidamerikā — ”Copacabana Palace” —, un Kopakabana, ”Mazā jūras princese”, kļuva par pirmo populāro pludmali Rio. Pagāja vēl kāds laiks, un sešdesmitajos gados Ipanemas pludmale kļuva par intelektuāļu un bohēmiešu pulcēšanās vietu. Ja kaut kas Ipanemā tika uzskatīts par nepopulāru, tas vienkārši nevarēja būt populārs. No Rio pludmalēm jaunākā un plašākā (tās garums ir 18 kilometru) ir Bara da Tižuka, kas iesaukta par Brazīlijas Maiami. Tās rajonā atrodas pilsētas lielākie tirdzniecības centri un daudz jaunu dzīvojamo ēku.

Mežs pilsētas vidū

Zaļā zona ir Rio ainavas svarīga sastāvdaļa. Pilsētas centrā, no kura līdz pludmales kņadai un burzmai ir tikai dažu minūšu gājiens, atrodas 141 hektāru plašs botāniskais dārzs. Tas tika izveidots 19. gadsimtā, un tajā ir apkopotas 6200 tropisko augu un koku sugas.

Vēl viena vieta, kur pilsētā var patverties no tās trokšņiem, ir Tižukas mežs. Tā kā tas atrodas aptuveni 20 kilometru no Rio centra un aizņem vairāk nekā 100 kvadrātkilometru lielu platību, tas, iespējams, ir pasaules lielākais mežs, kas atrodas pilsētas teritorijā. Tižukas mežs ir daļa no mitrajiem tropiskajiem mežiem, kas agrāk stiepās gar visu Brazīlijas piekrasti. Šajā mežā var apskatīt majestātisko sārto žekitibu un brīnišķīgo dzelteno kanelas-santas. Vēl apmeklētāju uzmanību piesaista zilie morfīdu dzimtas tauriņi. Savukārt no putniem bieži var ieraudzīt zaļgalvas tanageru.

Ekskursija pa Rio centru

Rio centrā ņudzēt ņudz cilvēki, kas steidzas savās gaitās, tur valda pamatīgs troksnis un karstums. Gājēji spraucas garām tirgotājiem, kas pārdod praktiski visu, sākot no importa elektroprecēm un beidzot ar drēbēm, garšvielām un līdzekļiem pret varžacīm. Tur tiek piedāvāts brauciens ar tramvaju pāri 42 masīvām granīta arkām ar nosaukumu ”Arcos da Lapa”, ko laikposmā no 1712. līdz 1750. gadam uzcēla indiāņi un vergi. Sākotnēji tas bija akvedukts, pa kuru tika novadīts ūdens uz Rio centru, bet no 1896. gada pa to sāka kursēt tramvaji un akvedukts kļuva par viaduktu.

Rio centrā ietilpst arī pilsētas eiropeiskā daļa. 1906.—1908. gadā uzceltā Nacionālā mākslas muzeja fasāde līdzinās Luvras (Parīze) fasādei, un tā krāsainie paneļi un mozaīkas atgādina itāliešu renesansi. Vēl viena ievērojama celtne ir 1909. gadā atklātais Municipālais teātris, kurā ir 2357 sēdvietas, un šis nams savukārt ir veidots pēc Parīzes operteātra parauga.

Futbols un samba

Kariokām patīk skatīties labu futbolu, un, kad ir paredzētas čempionāta spēles, Maracanã stadions ir visu uzmanības centrā. Maracanã ir pazīstams kā pasaules lielākais stadions, un tajā ir notikušas spēles, kurās ir noraudzījušies vairāk nekā 200 000 skatītāju. Pašlaik, domājot par drošību un līdzjutēju ērtībām, maksimālais vietu skaits ir ierobežots līdz 100 000.

Karioku iecienītākā deja ir samba — tā ir deja, kas radusies afrikāņu mūzikas ietekmē. Rio sambas skolās dejo tūkstošiem cilvēku — vīriešu, sieviešu un bērnu —, kas bieži ir viena un tā paša kvartāla iedzīvotāji. Karnevālā tieši pirms Lielā gavēņa šo skolu pārstāvji (katrā skolā ir apmēram 5000 dejotāju) dodas gājienā cauri Sambodromam — īpaši izveidotam milzīgam parādes laukumam, kur viena otrai pretim ir uzceltas betona tribīnes 100 000 skatītājiem. Diemžēl šis karnevāls ir kļuvis pazīstams ar dažāda veida nepiedienīgu uzvedību — no automobiļa vadīšanas reibuma stāvoklī līdz narkotiku lietošanai un netikumīgiem dzimumsakariem.

Rio ir savas problēmas

Ilgu laiku Riodežaneiro bija Brazīlijas rūpniecības centrs, līdz kamēr piecdesmitajos gados to apsteidza Sanpaulu. Cerēdami uz labākiem dzīves apstākļiem, daudzi savulaik pārcēlās no laukiem uz Rio, un tāpēc daļa Rio iedzīvotāju bija spiesti sablīvēties daudzstāvu namos, bet nabadzīgākie devās uz kalniem un uz ātru roku citu citai līdzās sacēla būdas, izveidojot veselas būdu pilsētiņas jeb favelas. Sākumā būdas cēla no izjauktām kastēm un skārda gabaliem un pārsedza ar cinka plāksnēm. Tajās nebija ne elektrības, ne kanalizācijas, ne ūdensvada — vienīgais labums bija tas, ka to iemītniekiem mājas bija tuvu darbavietai. Pašlaik favelas ir izvietojušās kalnu nogāzēs tieši blakus lepnajiem Kopakabanas un Ipanemas daudzstāvu namiem. Pasaulē nav daudz tādu vietu, kur būtu redzams tik spilgts kontrasts starp bagātajiem un nabagajiem.

Mājas, kas favelās parādījušās samērā nesen, ir celtas no ķieģeļiem. Izveidojot ielas un nodrošinot labierīcības, pilsētas projektētāji cenšas uzlabot favelu iedzīvotāju dzīvi, bet tas nav viegls uzdevums. Saskaņā ar kādas nesen veiktas aptaujas rezultātiem, vairāk nekā 900 000 Rio iedzīvotāju dzīvo favelās, kuru skaits pārsniedz 450. Lielākajā no tām, Rosinjā, ir 150 000 iemītnieku. ”Tā ir kā pilsēta pilsētā,” paskaidro Antoniu, kas dzīvo Rosinjā, bet strādā Ipanemas rajonā kādā bankā. Favelas iedzīvotājiem ir kabeļtelevīzija, sabiedriskais radio, FM radiostacija, kā arī profesionāla futbola komanda un sambas skola. Taču dzīvei favelās ir arī sava ēnas puse. Kad vasaras lietus kalnos izraisa zemes nogruvumus, cilvēki gūst ievainojumus un pat aiziet bojā. Pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo saskaņā ar nesen uzsākto meža atjaunošanas programmu atsevišķās bīstamās vietās mājas tiek nojauktas.

Vēl viena nopietna problēma ir organizētā noziedzība. Par tās upuriem galvenokārt kļūst jaunieši, kas nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību. Attiecības starp narkotiku pārdevējiem un favelu iemītniekiem regulē īpaši likumi. ”Favelās praktiski nenotiek laupīšanas, zādzības un izvarošanas. Neviens neriskē izdarīt šos noziegumus. Cilvēki zina, ka par to tiks nogalināti,” stāsta Žoao, kas favelā ir nodzīvojis 40 gadus. Narkotiku tirgotāji apkaro noziegumus, kas nav saistīti ar narkotikām, lai iegūtu iedzīvotāju atbalstu un simpātijas. ”Kaut arī ar laiku šis tas ir mainījies,” Žoao piebilst, ”tomēr vēl aizvien daudzi favelu iemītnieki lūdz narkotiku tirgotājiem naudu, lai segtu bēru izdevumus, iegādātos zāles vai pārtiku, samaksātu īres parādu vai izklaidētos.”

Citas grūtības

Vienā pusē Rio ir jūra, otrā kalni, bet pati pilsēta ir izaugusi uz purvaina līdzenuma, kas nebūt nav labvēlīga vieta lielas pilsētas izveidošanai. Gadu gaitā ir bijis jāizcīna ”cīņa pret šiem trim elementiem: purviem, jūru un kalniem”, paskaidrots grāmatā Rio de Janeiro—Cidade e Região (Riodežaneiro — pilsēta un reģions). Lai uzvarētu šajā kaujā, ir izveidoti tuneļi un uzbērumi, kas savieno atsevišķus šīs pilsētas rajonus. Svarīga nozīme priekšpilsētu apdzīvošanā ir arī dzelzceļam, lai gan mūsdienās braukt Rio ar vilcienu ir drosmīgs pasākums. ”Vilcienā cenšas tikt iekšā tik daudz cilvēku, ka iekāpšana neprasa nekādu piepūli. Pūlis jūs vienkārši iestumj,” paskaidro Seržio, kam jāizbrauc no priekšpilsētas ar vilcienu piecos no rīta, lai septiņos ierastos darbā. Vilcieni ir tik pilni, ka bieži atstāj staciju ar vaļējām durvīm un pasažieriem, kas pieķērušies vilcienam ārpusē. Pārgalvīgākie kariokas pat brauc uz vagonu jumtiem, dēvējot šādu pārvietošanos par ”sērfingu ar vilcienu”. Jebkura kļūda centienos izvairīties no sadursmes ar elektriskajiem kabeļiem nozīmē gandrīz drošu nāvi.

Vēl viena problēma ir Gvanabaras līča saglabāšana — šis līcis ir pilsētas skaistuma simbols. Saskaņā ar Pasaules bankas ziņojumu, dažviet līcis ”nav daudz tīrāks kā neattīrītu notekūdeņu krātuve, jo tajā lielos daudzumos ieplūst industriālie notekūdeņi un neattīrīti (vai tikai daļēji attīrīti) kanalizācijas ūdeņi”. Tas rada nopietnus zaudējumus, piemēram, izzūd vairākas zivju sugas, līdz ar to cieš 70 000 zvejnieku, kuru iztika ir atkarīga no nozvejas Gvanabaras līcī. Netīras pludmales arī atbaida tūristus. Tāpēc valdība strādā pie tā, lai tiktu pilnveidota kanalizācijas sistēma un kontrolēta rūpniecība. Par Rio pretpiesārņojuma kustības simbolu ir izvēlēti divi delfīni. Šīs kustības organizatori pauž cerību, ka jau pirms 2025. gada delfīni atkal peldēs Gvanabaras līcī.

Rio ir un paliek brīnišķīga

Kāds iespaids par Rio jums radās pēc šī īsā apskata? Lielākā daļa tūristu un karioku uzskata, ka Rio ir un paliek brīnišķīga. Bet kā tad ar problēmām? Ļoti gribētos, lai tās tiktu atrisinātas. Taču, kamēr tas nav noticis, vienīgais, ko kariokas var darīt, ir pēc iespējas pielāgoties pašreizējai situācijai un priecāties par skaistumu, kas ir viņiem apkārt. Un to viņi arī dara, liekot lietā atjautību un humora izjūtu.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 18. lpp.]

Nozīmīgi notikumi Rio vēsturē

1502. gads. 1. janvārī portugāļu jūrnieks Andrē Gonsalviss iebrauc Gvanabaras līcī, maldīgi uzskatīdams to par kādas upes grīvu, un nosauc to par Riodežaneiro (Janvāra upi).

1565. gads. Portugāļu flotiles komandieris Estasiu di Sa starp Pana di Asukara un Kara di Kana kalniem izveido nelielu nometni, lai cīnītos ar francūžiem, kas arī pretendē uz šo zemi. No šīs nometnes izaug pilsēta — Rio.

1763. gads. Lai nodrošinātu kontroli pār milzīgo daudzumu zelta un dimantu, kas cauri ostai plūst no blakus esošā Minasžeraisas štata uz Portugāli, Portugāle piešķir Rio galvaspilsētas statusu. Vēršas plašumā tirgošanās ar afrikāņu vergiem.

1808. gads. Baidoties no Napoleona I iebrukuma Portugālē, karaliskā ģimene un galms bēg uz Rio, kas kļūst par vietu, no kuras kādu laiku valda Portugāles monarhs. Rio ir valsts galvaspilsēta līdz 1960. gadam, kad šis statuss tiek piešķirts jaunuzceltajai Braziljai.

[Norāde par autortiesībām]

FOTOATTĒLS: MOURA

[Attēls 16., 17. lpp.]

Bara da Tižukas pludmale

[Attēls 17. lpp.]

Maracanã, lielākais futbola stadions pasaulē

[Attēls 18. lpp.]

”Arcos da Lapa” — akvedukts, kas kļuvis par viaduktu