Kas notiek pasaulē

Laulības dzīve ir veselīga

Laulība ”pagarina mūžu, ievērojami uzlabo fizisko un emocionālo veselību un paaugstina ienākumus” gan vīriešiem, gan sievietēm — tā laikrakstā The New York Times apgalvo kāda zinātniece. Čikāgas universitātes (ASV) profesores Lindas Veitas pētījuma rezultāti ir pretēji tiem pieņēmumiem, kas bija izteikti kādā 1972. gadā publicētā rakstā, kurā bija minēts, ka precētas sievietes cieš no stresa vairāk nekā neprecētas. Dr. Veita secināja, ka ”veids, kā laulība ietekmē cilvēku uzvedību, veicina viņu labklājību”, piemēram, pēc apprecēšanās cilvēki mēdz dzert mazāk alkohola. Šķiet, laulība arī mazina depresiju. ”Pētījuma sākumā vientuļi vīrieši kā grupa kopumā bija nomākti, un, ja viņi šajā periodā palika neprecējušies, viņu nomāktība pieauga.” Tomēr, kā atzīmē Dr. Viljams Doertijs no Minesotas universitātes (ASV), šie dati raksturo situāciju caurmērā un tie nepavisam nenozīmē, ka visiem pēc apprecēšanās klājas labāk un ka tie, kas neveiksmīgi izraudzījušies dzīvesbiedru, būs laimīgi un veseli.

Varmācīgie varoņi

Viens no vispopulārākajiem paraugiem, ko bērni tiecas atdarināt, ir piedzīvojumu filmu varoņi, konstatēts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas veiktajā pētījumā par masu saziņas līdzekļos vērojamās vardarbības ietekmi. No pieciem tūkstošiem 12 gadus vecu bērnu, kas tika aptaujāti 23 valstīs, 26 procenti šos filmu varoņus kā atdarināšanas cienīgus paraugus vērtēja ”krietni augstāk nekā popzvaigznes un citus mūziķus (18,5 procenti), reliģiskos vadītājus (8 procenti) un politiķus (3 procenti)”, rakstīts Brazīlijas preses izdevumā Jornal da Tarde. Pētījuma koordinators profesors Džo Grēbels atzīmē, ka bērni acīmredzot lielākoties uzskata agresīvus varoņus par paraugu, no kura mācīties, kā izdzīvot grūtā situācijā. Jo vairāk bērni pierod pie vardarbības, brīdina Dž. Grēbels, jo vairāk viņi ir spējīgi uz neapvaldītu rīcību. Viņš piebilst: ”Saziņas līdzekļi propagandē ideju, ka vardarbība ir kaut kas normāls un izdevīgs.” Dž. Grēbels uzsvēra, ka pirmām kārtām tieši no vecākiem ir atkarīgs tas, vai viņu bērni saņems tādu audzināšanu, kas palīdzēs tiem atšķirt izdomu no īstenības.

Elektroniska palīdzība vientuļām sirdīm

Japānā jaunākais līdzeklis, kas palīdz satikties divām vientuļām sirdīm, ir ”mīlestības peidžers”, stāstīts laikrakstā Mainichi Daily News. Iestādot šo ierīci, jānorāda iecienītākais laika pavadīšanas veids: karaoke (dziedāšana mūzikas ierakstu pavadījumā), pasākumi kopā ar draugiem vai tērzēšana. Pieņemsim, kāds jaunietis vēlas atrast meiteni, ar kuru parunāties. Viņš iestāda savu plaukstas izmēra elektronisko ”pāra meklētāju” uz ”tērzēšanu”. Ja viņš nonāk dažu metru attālumā no meitenes, kurai arī ir tāds ”mīlestības peidžers”, kas uzstādīts uz ”tērzēšanu”, abas elektroniskās ierīces sāk pīkstēt un tajās sāk mirgot zaļa uguntiņa. Šādus ”peidžerus” jau ir nopirkuši 400 000 cilvēku. Ja kāds raizējas par to, ar kādu personu var iznākt sastapties, viņš var izslēgt skaņu un iztikt tikai ar mirgojošo gaismiņu. Ražotājfirmas plānošanas daļas vadītājs Takeja Takafudzi saka: ”Ja jūs redzat, ka šis pusmūža vīrietis nav jūsu gaumē, vai jums nav nekādas patikas ar viņu runāt, jūs vienkārši ejat tālāk.”

”Jaunu sieviešu slepkava numur viens”

Ekonomiski attīstītās zemēs ar tuberkulozi visbiežāk slimo vīrieši, kas vecāki par 65 gadiem, stāstīts laikrakstā Nando Times. Taču visas pasaules mērogā, kā liecina Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati, tuberkuloze ir kļuvusi par ”jaunu sieviešu slepkavu numur viens”, teikts minētajā laikrakstā. ”Slimība nopļauj sievas, mātes un pelnītājas pašā spēku plaukumā,” sacīja Dr. Pols Dolins no PVO Globālās tuberkulozes programmas. Eksperti, kas nesen bija pulcējušies medicīniskā seminārā Gēteborgā (Zviedrija), norādīja, ka pasaulē vairāk nekā 900 miljoni sieviešu ir inficētas ar tuberkulozi. Katru gadu mirst apmēram miljons inficēto sieviešu, vairākums no viņām — vecumā no 15 līdz 44 gadiem. Kā minēts Brazīlijas laikrakstā O Estado de S. Paulo, viens no šī mirstības līmeņa iemesliem ir tas, ka daudzi pacienti pārtrauc ārstēšanos, pirms slimība ir pilnībā izārstēta.

Automašīna, kas nerada piesārņojumu

Lielpilsētās viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem ir automašīnas. Meklēdams šīs problēmas risinājumu, kāds franču inženieris ir izgudrojis pilsētām paredzētu automašīnu, kas brauc klusām, nerada smirdīgas izplūdes gāzes un ”ir darbināma tikai un vienīgi ar gaisu”, ziņots Londonas preses izdevumā The Guardian Weekly. Konstruktors Gijs Negrē ir izveidojis motoru, ko darbina saspiests gaiss. Lai piepildītu saspiestā gaisa tvertni, jāiztērē elektroenerģija nepilnu divu dolāru vērtībā, un pēc tam automašīna var braukāt pa pilsētas ielām desmit stundas ar maksimālo ātrumu apmēram 100 kilometri stundā. Bremzējot automašīna ievelk gaisu no āra. Tā kā mašīnai ir gaisa filtrēšanas sistēma ar ogles filtriem, izlietotais gaiss, kas plūst ārā, ir tīrāks nekā tas, ko mašīna velk iekšā. Pēc daudziem izmēģinājumiem, kuros tika pārbaudītas citas ekoloģiski nekaitīgas automašīnas, Meksikas varas iestādes izraudzījās šo modeli, lai ar to aizstātu 87 000 Mehiko taksometru.

Piesārņotie Alpi

Divpadsmit gadus pēc atomelektrostacijas avārijas Černobiļā (Ukraina) Eiropas Alpu loks joprojām ir nopietni piesārņots ar radioaktīvajiem nokrišņiem. Franču laikraksts Le Monde ziņo, ka nesen izdarītā analīzē ir atklāts ļoti augsts cēzija radioaktīvā izotopa ¹³⁷Cs līmenis. Dažviet radioaktivitātes līmenis 50 reižu pārsniedza Eiropā noteikto normu, kas raksturo radioaktīvo atkritumu daudzumu. Vislielākais piesārņojums tika konstatēts paraugos, kas bija ņemti Merkantūras nacionālajā parkā Francijas dienvidaustrumos, Materhornā uz Šveices un Itālijas robežas, Itālijas pilsētiņā Kortīnā d’Ampeco un Augstā Tauerna dabas parkā Austrijā. Valstis, kuras skar šī problēma, tiek lūgtas kontrolēt radiācijas līmeni ūdenī un pārtikas produktos, kas ir uzņēmīgi pret radioaktīvo piesārņojumu, piemēram, sēnēs un pienā.

Ģimenes pusdienas

Kādā pētījumā, kurā piedalījās 527 pusaudži, tika noskaidrots, ka tiem pusaudžiem, kas mēdza pusdienot kopā ar ģimeni vismaz piecas reizes nedēļā, bija ”mazāka nosliece uz narkotisko vielu lietošanu un depresiju, spēcīgāks stimuls mācīties un labākas attiecības ar vienaudžiem”, stāstīts Kanādas laikrakstā Toronto Star. ”Pusaudži, kuri tika raksturoti kā ”tie, kas nav labi iejutušies sabiedrībā”, ēda kopā ar ģimeni ne vairāk kā trīs dienas nedēļā.” Psihologs Brūss Braiens apgalvo, ka kopīga maltīte ir ”veselīgas ģimenes pazīme”. Kopīgas ēdienreizes stiprina ģimenes saites, attīsta saskares iemaņas un veido piederības sajūtu, bija atzīmēts Toronto Star publicētajā rakstā, turklāt tās dod iespēju apgūt labas manieres un piedalīties kopīgās sarunās, jokos un lūgšanā. Kāda sieviete, kas augusi ģimenē, kura regulāri ieturēja maltītes kopā, saka: ja viņas ģimenē tā nebūtu vienmēr darīts, viņas ”attiecības ar ģimenes locekļiem nez vai būtu tik tuvas kā tagad”.

Kurlums no stereoaustiņām

Austrālijas Nacionālās akustikas laboratorijas pētījumā konstatēts, ka pat normāla stereoaustiņu lietošana var izraisīt slēptus dzirdes aparāta bojājumus, stāsta Brisbenas laikraksts The Courier-Mail. Dr. Ēriks Lepeidžs atzīmēja, ka jaunieši nevēlas uztvert šādus brīdinājumus nopietni. ”Viņi gadiem ilgi atkal un atkal klausās ļoti skaļu mūziku un domā, ka tam nav nekādu seku,” viņš sacīja. Kā bija teikts laikrakstā, kāda aptauja liecināja, ka brīdinājumi ”tikpat kā neietekmē cilvēkus līdz tam laikam, kad viņi patiešām sāk izjust dzirdes traucējumus”. Jaunais pētījums apstiprināja Vācijā veiktu pētījumu rezultātus, kas liecina, ka šajā valstī apmēram ceturtā daļa jauniesaucamo vecumā no 16 līdz 24 gadiem jau ir paspējuši sabojāt dzirdi, klausīdamies pārāk skaļu mūziku, un ”gandrīz 10 procentiem skolēnu vecumā no 16 līdz 18 gadiem dzirde ir pavājinājusies tiktāl, ka viņiem ir grūti uztvert vienkāršas sarunas”.

Tabakas industrija sponsorē sportu

Plaši izmantojot sporta sacensības un citus izklaides pasākumus savas produkcijas reklāmai, tabakas industrija veido ”pozitīvu asociatīvo saikni starp sportu.. un cigarešu smēķēšanu”, saka Ronda Galbalija no Viktorijas veselības aizsardzības fonda Austrālijā. Ar to tiek panākts, ka sporta pasākumos iekļautā tabakas reklāma, kas bieži vien ir pavisam neuzkrītoša, spēj pamudināt cilvēkus smēķēt. Kā raksta ziņu aģentūra Panos, Lielbritānijā Vēža pētījumu programmā tika noskaidrots, ka ”zēniem, kam patīk skatīties televīzijā pirmās formulas sacīkstes, varbūtība kļūt par smēķētājiem ir gandrīz divreiz lielāka” nekā pārējiem. ”Visā Eiropā tabakas kompānijas katru gadu iztērē simtiem miljonu dolāru tam vien, lai finansētu autosacīkstes.” Un sacīkšu automašīnas kļūst par kustīgām reklāmām, kas bieži parādās televīzijas ekrānā.

Pirmie zemkopji

Kā stāstīts franču laikrakstā Le Monde, grupa Eiropas zinātnieku ir konstatējuši, ka Tuvo Austrumu Auglīgajā pusmēnesī augošo savvaļas kviešu DNS ir vistuvākās to kviešu šķirņu DNS, kas mūsdienās tiek kultivētas dažādās pasaules vietās. Ne tikai kvieši un citi ”kultūraugi, kas veicināja apmetņu veidošanos”, bet arī pirmās domesticētās aitas, kazas, cūkas un liellopi acīmredzot tika audzēti tieši šajā reģionā. Zinātnieki uzskata, ka no šejienes kultūraugu audzēšana izplatījās tālāk Eiropā un Āzijā. Interesanti, ka dažas no vissenākajām zemkopju apmetnēm, kur atklāti vairākus tūkstošus gadu veci kvieši, atrodas dienvidrietumos no Vana ezera un Ararata kalniem.