Jauniešu jautājumi
Ko darīt, ja draugs vai draudzene neņem vērā, ka man nepieciešams laiks arī personīgajai dzīvei?
”Mana draudzene izturējās tā, it kā es būtu viņas īpašums. Viņa man nemaz nedeva atelpu.” (Holija.)
”IR DRAUGI, kuŗi ir labāki nekā brālis,” teikts kādā gudrā sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 18:24.) Ja tev ir draugs, ar kuru tevi vieno kopīgi uzskati un intereses vai līdzīga humora izjūta, ir gluži dabiski, ka jūs vēlaties būt kopā. Kāda meitene, vārdā Kerolaina, saka: ”Ar dažiem kristiešu draudzes locekļiem man ir izveidojusies īpaši tuva draudzība tieši tāpēc, ka mēs daudz ko mēdzam darīt kopā.” Būdama Jehovas lieciniece, Kerolaina ieplānoja vienu mēnesi pavadīt labās vēsts sludināšanā 60 stundas. Viņas draugi organizēja savu laiku tā, lai varētu palīdzēt Kerolainai šajā darbā.
Bet, kaut gan ir labi, ja varam pavadīt laiku kopā ar tuviem draugiem, dažreiz varbūt rodas sajūta, ka šī kopība jau kļūst pārmērīga. Holija, kuras vārdi bija minēti sākumā, jūt, ka draudzene neatstāj viņai iespēju dzīvot arī savu personīgo dzīvi, un viņa nav vienīgā, kas tā jūtas. Holija saka: ”Liekas, arī ar citiem jauniešiem reizēm notiek kaut kas līdzīgs. Sākumā draudzība ir tik cieša, ka draugi viens bez otra ne soli nevar paspert, bet tad notiek asa sadursme. Pēc tam viņi nedēļām ilgi vispār vairs nesarunājas.”
Situācija ir sarežģīta, jo nav viegli pateikt draugam, ka tu jūties pārāk ierobežots un tev nepieciešams vairāk laika sev pašam. Tu varbūt baidies aizskart drauga jūtas. Iespējams, tu esi arī nobažījies, ka būs apdraudētas jūsu attiecības. Tomēr, ja draugi atstāj viens otram pietiekami daudz laika personīgām vajadzībām, viņu draudzībai tas drīzāk nāk par labu, nevis par ļaunu.
To palīdz saprast šāda ilustrācija: Austrālijā, vienā no Sidnejas parkiem, kāds liels koks bija jānožogo ar ķēdi. Kāpēc? Tāpēc, ka apmeklētāju pūļi pamazām noblietēja zemi ap koku un bojāja tā saknes. Ja koks nebūtu aizsargāts, tas būtu nokaltis. Kaut kas līdzīgs var notikt arī draudzībā. Pārmērīgi cieša tuvība var sabojāt attiecības. Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Atturi savu kāju no tava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmoties.” (Salamana Pamācības 25:17.)
Nepieciešamība pabūt vienam un veltīt laiku personīgajiem pienākumiem
Kāpēc Salamans tā teica? Viens no iemesliem ir tas, ka mums visiem reizēm nepieciešams pabūt vienatnē un tāpat mums vajadzīgs laiks personīgo pienākumu pildīšanai. Pat Jēzum Kristum bija tāda vajadzība. Kaut gan viņam bija tuvas attiecības ar saviem mācekļiem, laiku pa laikam viņš gāja kaut kur ”savrup.. Dievu lūgt”. (Mateja 14:23; Marka 1:35.) Arī dievbijīgais Īzāks atrada laiku, lai pabūtu vienatnē. (1. Mozus 24:63.) Tev tāpat ir nepieciešams laiks, lai izpildītu mājasdarbus, tiktu galā ar saviem mājas pienākumiem un personīgi studētu Bībeli. Ja tavi draugi nav pietiekami iejūtīgi un neņem to vērā, ļoti viegli var rasties aizvainojums.
Tāpēc, ja tev nepieciešams laiks personīgām vajadzībām, nebaidies to draugam pateikt. Tā kā kristīgā mīlestība ”nemeklē savu labumu”, īsts draugs šādā situācijā centīsies būt iejūtīgs. (1. Korintiešiem 13:4, 5; Salamana Pamācības 17:17.) ”Kad man bija jāgatavojas gala eksāmeniem,” raksta kāda meitene, ”draudzenes izturējās ļoti saprotoši. Kad man bija jāmācās, man nebija grūti palūgt viņas aiziet. Ar manām draudzenēm ir viegli runāt atklāti, jo viņas saprot, ka mums visiem ir savi pienākumi.”
Protams, Zelta likums prasa, lai tu izturētos pret draugiem ar tādu pašu iejūtību. (Mateja 7:12.) Kāda meitene, vārdā Tamāra, raksta: ”Man pašai ir daudz pienākumu, un tas man noteikti ir palīdzējis labāk saprast, ka arī manai draudzenei ir nepieciešams laiks savām vajadzībām.” Kad Tamārai mājās kaut kas ir jāpadara, draudzenes viņu neskubina paveikt pienākumus pa roku galam, lai tikai ātrāk tiktu no tiem vaļā, vai arī atlikt darāmo uz vēlāku laiku. Tamāra stāsta, ka draudzenes rīkojas gluži pretēji: ”Parasti viņas man palīdz tikt galā ar maniem pienākumiem, lai pēc tam mēs kopīgi varētu darīt to, ko vēlamies.” Tādi nesavtīgi draugi ir īsts dārgums, un laiks, kas tā pavadīts kopā, patiešām ir vērtīgi izmantots.
’Lai jūsu sirdis atdarās’
Ir vēl viens iemesls, kāpēc ir gudri atvēlēt savā dzīvē vietu ne tikai draudzībai ar vienu cilvēku. Ja visu savu laiku un emocijas veltām vienīgi draugam, mēs varbūt atstājam novārtā citas svarīgas attiecības — mūsu attiecības ar vecākiem, ar brāļiem un māsām un mūsu ticības biedriem. Turklāt tā mēs ļoti ierobežojam savu emocionālo un garīgo izaugsmi. Bībelē teikts: ”Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Salamana Pamācības 27:17.) Ja tu biedrojies tikai ar vienu cilvēku, tu, protams, saņem visai ierobežotu ’uzasināšanu’ — it īpaši, ja šis cilvēks ir tavs vienaudzis.
Tāpēc Bībele neiesaka draugu izvēlē aprobežoties ar šauru, noslēgtu loku. Tā mudina ’atdarīt sirdi’ arī citiem cilvēkiem. (2. Korintiešiem 6:13.) ”Pat ja jums ir kāds īpaši tuvs draugs,” sacīts grāmatā Moods and Feelings, ”ir svarīgi atrast laiku arī citiem draugiem.”
Rīkoties saskaņā ar šo padomu ne vienmēr ir viegli. Kāds jauns kristietis, vārdā Maikls, stāsta: ”Mēs ar Troju bijām paraduši visu darīt kopā — gan draudzē, gan ārpus tās. Mēs bijām nešķirami. Bet tad uz mūsu draudzi pārnāca kāds cits jauns liecinieks. Viņš un es gribējām kopā kalpot par pilnas slodzes sludinātājiem, tāpēc mēs abi sākām bieži pavadīt laiku kopā.” Kas notika tālāk? ”Trojs pārstāja ar mani sarunāties,” saka Maikls, ”un, kad es veltīgi biju izmēģinājies salīgt mieru, es arī ar viņu vairs nerunāju. Tā pagāja vesels gads.” Kā izsakās Maikls, viņu draudzībā bija valdījusi ”greizsirdīgi īpašnieciska” attieksme.
Taču patiesi draugi neizturas viens pret otru kā pret savu īpašumu. Tāpēc, ja draugs izrāda nepatiku pret to, ka tu centies ’atvērt savu sirdi’ arī citiem cilvēkiem, jums nepieciešams no sirds izrunāties. Varbūt tavam draugam vienkārši vajadzīgs apstiprinājums, ka tev joprojām ir dārga jūsu draudzība. Apliecini viņam, ka jūs arī turpmāk pavadīsiet laiku kopā.
Jāatzīst, ka reizēm paiet kāds laiks, kamēr draugs pielāgojas jaunajam stāvoklim. Piemēram, kad sešpadsmitgadīgās Zanetas labākā draudzene sāka draudzēties ar citām meitenēm, Zanetu pārņēma greizsirdība. Bet, kā viņa stāsta, ”ar lūgšanu un personīgo Bībeles studiju palīdzību” viņa pārvarēja šīs izjūtas. Tā Zanetai izdevās saglabāt tuvas attiecības ar savu draudzeni. Arī Maikla draugs Trojs tika galā ar savu sākotnējo greizsirdību, un viņi ar Maiklu atkal kļuva labi draugi. Varbūt arī tavs draugs rīkosies tāpat. Tiešām, ja mēs paplašinām savu draugu loku, galu galā tas nāk par labu visiem. Septiņpadsmitgadīgā Debija saka: kad viņas draugi atrod jaunus draugus, tie parasti kļūst arī par viņas draugiem.
Bet ko darīt, ja tavs draugs atsakās samierināties ar tādām pārmaiņām jūsu attiecībās? Iespējams, jums neatliek nekas cits kā iet katram savu ceļu. Tomēr, pirms tu nospried, ka viss ir zaudēts, varbūt tu vari pajautāt saviem vecākiem, ko viņi domā par radušos situāciju. Dievbijīgi vecāki taču ir tavi vistuvākie draugi. Varbūt viņi dos tev kādu praktisku padomu, kā tu vari saglabāt savas attiecības ar draugu, tomēr nepieļaujot, ka šīs draudzības dēļ tev nepaliktu laika personīgajai dzīvei.
Pavadi laiku ar īstajiem draugiem
Tomēr jāņem vērā kāds brīdinājums: atdarīt sirdi, lai paplašinātu draugu loku, nenozīmē, ka jābūt neapdomīgam draugu izvēlē. Kādā grāmatā, kurā runāts par draudzību, ir teikts: ”Ir dabiski, ka tu sāc līdzināties tiem cilvēkiem, kuru sabiedrībā tu pavadi daudz laika. Reizēm tas notiek gluži neapzināti. Tu sāc domāt un rīkoties tāpat kā tavi vienaudži neatkarīgi no tā, ko tu varbūt jūti sevī. Tādā veidā vienaudžu grupa var iegūt varu pār tevi.” Bībelē uz to tika norādīts jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad tajā tika uzrakstīts: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.)
Skolā vai darbā tev, iespējams, ir jābūt kopā ar cilvēkiem, kam nav nekādas vēlēšanās kalpot Jehovam. Bet, kad tu izraugies tuvus draugus, atceries Bībeles brīdinājumu: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.)
Atceries arī to, ka svarīgāka par draudzību ar cilvēkiem ir draudzība ar mūsu Radītāju — Dievu Jehovu. Debijai, kas bija minēta iepriekš, ir daudz labu draugu. Tomēr viņa iesaka ”vienmēr pirmām kārtām rūpēties par labām attiecībām ar Jehovu”. Senatnē tā rīkojās uzticīgais Ābrahāms, un Jehova viņu nosauca par savu draugu. (Jesajas 41:8, NW.) Padomā arī par tādu faktu: Jehova neapvainojas par to, ka tu atvēli laiku saviem draugiem, kas arī mīl viņu; gluži pretēji — viņš mudina tevi to darīt. Viņš patiešām ir īsts Draugs!
[Attēls 18. lpp.]
Īsts draugs ņem vērā, ka otram nepieciešams laiks arī personīgām vajadzībām