Valdzinošā miniatūro grāmatu pasaule
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ
CILVĒKUS vienmēr ir interesējis, kurš ir visaugstākais kalns, visdziļākais okeāns, kura ir visaugstākā ēka, kurš ir visgarākais tunelis ... Bet vismazākā grāmata? Miniatūrās grāmatas patiešām valdzina! Tādu ir iespiests miljoniem — gandrīz par katru ievērības cienīgu tematu un vismaz 20 valodās. Ja jūs neesat pētījis šo grāmatiņu pasauli, aicinām tagad tajā ielūkoties.
Kādas grāmatas var saukt par miniatūrām? Pēc pieņemtajām normām, tādas grāmatas, kas nedz garumā, nedz platumā nepārsniedz 7,6 cm. Šajos izmēros ņem vērā arī iesējumu, lai gan daži īpaši rūpīgi kolekcionāri uzskata par labāku ņemt vērā tikai lappušu izmēru. Kādu iemeslu dēļ ir izdoti miniatūrie sējumiņi?
Kādā ziņā tie ir mākslas priekšmeti
Varētu šķist, ka miniatūrajās grāmatiņās teksts ir grūti salasāms, taču lielākoties ir tieši pretēji: tās var viegli lasīt. Tāpēc ir iespējams nēsāt līdzi un bez īpašas piepūles lietot gan miniatūrus kalendārus, gan klasikas darbus, gan mūsdienu romānu un lugu izdevumus, gan vārdnīcas un svētos rakstus. Agrāk tas bija galvenais iemesls, kāpēc cilvēki iegādājās mazos sējumiņus, bet mūsdienās kolekcionārus vairāk interesē kaut kas cits: viņi raugās, ar kādu prasmi miniatūrās grāmatas ir iespiestas un iesietas.
Lai radītu skaidrus, saprotamus šriftus, ko varētu lasīt vai nu ar lupu, vai bez tās, iespiedējiem bija jāatrisina daudzas tehniskas problēmas. Tā tapa ārkārtīgi skaistas grāmatas. Daudz pūļu ieguldīja arī papīra un iespiedkrāsas ražotāji, lai iespiestās lappuses būtu tīras un burti nebūtu izplūduši.
Kad grāmata ir iespiesta, to iesien, un miniatūro grāmatiņu iesējumi dažreiz ir ļoti grezni. Meistaru prasme ir redzama izgatavotajos vākos — tika izmantota ornamentēta āda, zelta vai sudraba filigrāna apdare, bruņurupuču bruņas un emaljas ornaments. Vēl lietoja zīdu un samtu, vākus rotāja ar izšuvumiem vai pat ar pērlēm un vizuļiem, bet dažām grāmatām bija futrāļi, lai tās labāk saglabātos.
Mākslinieki, kas darināja gravīras tekstu ilustrēšanai, radīja neticami smalkus attēlus, kas uz papīra bieži vien bija mazāki par sešarpus kvadrātcentimetriem. Var minēt, piemēram, angļu leksikogrāfa Dr. Semjuela Džonsona portretu 368 lappušu biezajā angļu valodas vārdnīcā Bryce’s Thumb English Dictionary, kas iespiesta pagājušā gadsimta 90. gados, un prettitulu Šekspīra ”Ričarda III” 1909. gada izdevumā, kas veltīts angļu aktrisei Elenai Terijai.
Parīzē izdotā Bibliothèque Portative du Voyageur ir vesela miniatūra bibliotēka, ko, pēc pētnieku domām, Napoleons Bonaparts ņēma sev līdzi karagājienu laikā. Tajā ir 49 sējumi ar franču klasiķu darbiem, un tie visi tiek uzglabāti ar ādu apvilktā kastē, kas aiztaisīta izskatās pēc pamatīga folianta.
Bībeles īkšķa lielumā
Izdevumos, ko sauc par Bībelēm īkšķa lielumā, ne vienmēr ir vesela Bībele. Dažos izdevumos ir tikai ”Jaunā derība”. Citos ir Bībeles notikumu īss izklāsts vai arī apmēram 7000 vārdos izteikts viss Bībeles saturs, un šādi izdevumi bija īpaši paredzēti bērniem. Lūk, daži to nosaukumi: The Bible in Miniature, The History of the Holy Bible un The Child’s Bible.
Kāpēc tās sauc par Bībelēm īkšķa lielumā? Acīmredzot iemesls ir tas, ka šādas Bībeles ir tikai drusku lielākas par pusi īkšķa. Savukārt grāmatā par šo Bībeļu vēsturi triju gadsimtu garumā (Three Centuries of Thumb Bibles) ir izteikta doma, ka nosaukums ir radies pēc tam, kad Angliju bija apciemojis slavenais amerikāņu punduris Čārlzs Stretons, ko dēvēja par ģenerāli Īkšķīti. Šim apgalvojumam par labu liecina fakts, ka Īkšķītis apmeklēja Angliju 1844. gadā, bet nosaukums ”Bībele īkšķa lielumā” pirmoreiz esot lietots Londonā 1849. gadā.
Neparasti Svēto rakstu izdevumi
Mazo Bībeļu pasaulē interesants izdevums ir The Finger New Testament, kas iespiests gadsimta sākumā. Grāmatiņa ir tikai 3 cm plata un 9 cm gara, t.i., pirksta garumā — no tā arī cēlies nosaukums (angļu valodā finger nozīmē ’pirksts’). Tomēr tā ir garāka par 7,6 cm, un tāpēc to īsti nevar nosaukt par miniatūro grāmatu, lai arī šo izdevumu parasti iekļauj minēto Bībeļu grupā. Četru punktu lieliem burtiem saliktais teksts tajā ir ārkārtīgi skaidrs, un daudzi to var viegli lasīt bez lupas.
Tāpat neparasts izdevums ir The Illustrated Bible, kurā ir iekļauti arī dzejoļi ar kopēju nosaukumu Railway to Heaven (”Dzelzceļš uz debesīm”). Grāmatu iespieda Lielbritānijas dzelzceļa pastāvēšanas sākumposmā, un vairāk nekā 50 gadu laikā tā piedzīvoja daudzus izdevumus. Divu lappušu garā dzejolī ”Norādīt jums citu ceļu” autors izmanto dzelzceļa tēmu. Par minēto citu ceļu viņš sauc ”Jēzu Kristu, Jehovas Dēlu”. Dzejolis beidzas ar vārdiem, kas tulkojumā skanētu apmēram tā: ”Mans dēls, saka Dievs, dod man savu sirdi. Pasteidzies — citādi vilciens aties.”
Neparasts bija arī 1900. gadā izdotais sējumiņš My Morning Counsellor (”Mans rīta padomdevējs”). Tajā bija ievietoti Bībeles panti ikvienai dienai, un katra mēneša sākumā bija rakstīts Dieva vārds kādā no tā formām. Piemēram, februāri ievadīja forma ”Jehova-Šalom”. Gan šī grāmata, gan iepriekšminētā The Illustrated Bible skaidri apliecina, ka Lielbritānijā pirms simts gadiem plaši lietoja Dieva vārdu — Jehova.
Kura ir vismazākā?
Gadsimtu gaitā daudzas grāmatiņas ir sauktas par vismazākajām iespiestajām grāmatām. Pirmais pamatotais apgalvojums izskanēja 1674. gadā, kad sīksīkā šriftā tika iespiesta C. van Langes grāmata Bloem-Hofje. Publikācijā Miniature Books rakstīts, ka grāmatiņa bija ”naga lielumā”; šis rekords palika nepārspēts vairāk nekā 200 gadu.
Dantes ”Dievišķajai komēdijai” ir kāds slavens izdevums, kurā teksts ir salikts ar 2 punktu bieznes burtiem, — tiek uzskatīts, ka tas ir vismazākais jebkad lietotais šrifts, un to ir grūti lasīt ar neapbruņotu aci. Grāmata nāca klajā 1878. gadā Itālijā, Padujā. 30 lappušu iespiešanai pagāja vesels mēnesis, un katrai jaunai iespiedformai bija jāizgatavo jauni burti. Tomēr, par spīti grūtībām, iespieda 1000 eksemplāru.
Laika gaitā tika izdotas aizvien mazākas grāmatiņas. 1978. gadā par ”vismazāko grāmatu pasaulē” kļuva apgāda Gleniffer Press Skotijā, Peizli pilsētā, iespiestais bērnu dzejoļa Three Blind Mice izdevums. Ierobežotā metiena grāmatiņas rekordu 1985. gadā pārspēja tie paši izdevēji, laizdami klajā bērnu dzejoļa Old King Cole izdevumu 85 eksemplāros. Grāmatiņas izmēri ir tikai viens reiz viens milimetrs. Lappuses jāpāršķir ar adatas palīdzību!
Sīciņās grāmatiņas, kas, pēc Lūisa Bondija vārdiem, ”nav lielākas par putekļiem”, liecina par neaprakstāmu pacietību un meistarību. Taču tās vairs neatbilst sākotnējam priekšstatam par miniatūrajām grāmatām, kuru tekstam bija jābūt skaidri salasāmam un kurām bija jābūt lietojamām bez sevišķām grūtībām.
Muzejos var apskatīt brīnišķīgas jauko miniatūro sējumiņu kolekcijas, daudzas kolekcijas savukārt ir personiskā īpašumā. Ja jūs kādreiz ielūkojaties mazo grāmatiņu valdzinošajā pasaulē, atcerieties, ka ar tām jārīkojas ļoti uzmanīgi. Tie patiesi ir mākslas priekšmeti!
[Papildmateriāls/Attēls 14. lpp.]
Fotomehāniskā redukcija
Vismazāko ”Jauno derību” ir izdevis Deivids Braiss 1895. gadā Skotijā, Glāzgovā. Tā ir 1,9 cm gara, 1,6 cm plata un tikai 0,8 cm bieza! Kā bija iespējams iespiest tādu grāmatiņu? ”Tā ir lieliski un skaidri iespiesta, izmantojot fotomehānisko redukciju,” grāmatā Miniature Books paskaidro Lūiss Bondijs. Fotografēšanas māksla pirms simts gadiem vēl bija pašā sākumstadijā, tāpēc tas bija izcils sasniegums.
Deivids Braiss ar to pašu metodi iespieda arī daudzas Bībeles īkšķa lielumā, kurās bija visas Bībeles grāmatas. Domājot par tādiem cilvēkiem, kam sīkie burti sagādāja grūtības, katrai Bībelei aiz vāka bija aizbāzta neliela lupa. Ar tās palīdzību pacietīgākie varēja lasīt.
Jāatzīmē, ka fotogrāfiski samazinātas publikācijas sekmīgi iespieda Jehovas liecinieki, kad Otrā pasaules kara laikā viņus vajāja nacisti, bet vēlāk — komunisti. Attēlā var redzēt grāmatu, Bībeles studēšanas palīglīdzekli, kas bija iespiesta ar šādu metodi. Tā tika ielikta sērkociņu kārbiņā un slepus nogādāta Jehovas lieciniekiem, ko nacisti bija ieslodzījuši koncentrācijas nometnē.
Šo grāmatu, ieliktu sērkociņu kastītē, slepus iesūtīja koncentrācijas nometnē
[Attēls 13. lpp.]
Kaut arī miniatūrās grāmatas ir mazas, daudzās teksts ir viegli salasāms
[Attēls 15. lpp.]
Miniatūru grāmatu bibliotēka