Delfīns pie mūsu sliekšņa

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

TIEM patīk silti, sekli tropiskie ūdeņi — vienalga, vai ūdens ir duļķains vai dzidrs un vai tas ir sāļš vai nav. To izplatības areāls sniedzas no Bengālijas līča līdz Austrālijas ziemeļu piekrastei, ietverot Malajas arhipelāgu.

Taču tikai nedaudzi cilvēki — pat no austrāliešu vidus, pie kuru ziemeļu ”sliekšņa” šie dzīvnieki sastopami tik lielā koncentrācijā kā, iespējams, nekur citur pasaulē, — ir kaut reizi redzējuši vai vismaz kaut ko dzirdējuši par Iravadi delfīnu. Pārsteidzoši? Gan jā, gan nē.

19. gadsimtā zoologs Džons Andersons Mjanmā (toreizējā Birmā) ieraudzīja šos zilganpelēkos, apaļgalvainos delfīnus, kam nav parastajiem delfīniem raksturīgā ”knābja”, baros peldam Iravadi upē. Viņš tos nosauca par Iravadi delfīniem.

Kāpēc tos reti var redzēt

Iravadi delfīni dzīvo karstu un mitru apgabalu piekrastes ūdeņos, estuāros un upēs. Viņu dzimtos ūdeņus parasti ieskauj dūksnāji, mangrovju audzes, džungļu biezokņi un moskītu mākoņi, dažviet turpat kaimiņos mājo pat krokodili — tā nudien nav tāda apkārtne, kas cilvēkiem varētu likties pievilcīga.

Tā kā šajos apgabalos ūdens lielākoties ir duļķains, delfīnu ir iespējams ieraudzīt vienīgi tad, kad tas uz īsu mirkli uznirst virspusē, lai ieelpotu. Turklāt pat tādā brīdī tas paliek diezgan nemanāms. Delfīna mugura tikai mazliet pavīd virs ūdens, un salīdzinājumā ar citiem delfīniem tā muguras spura ir neliela.

Tomēr dažās vietās Iravadi delfīni nav pārlieku rets skats. Gan Iravadi upē Mjanmā, gan citās upēs, kas atrodas delfīna izplatības areāla Āzijas daļā, zvejnieki un upju kuģu komandas diezgan bieži redz, kā Iravadi delfīni medī un draiskojas krietnu gabalu no upes lejteces un reizēm pat izšļāc no mutes ūdens strūklu, uz brīdi izskatīdamies līdzīgi strūklakām vai dekoratīvām skulptūrām kādā ūdensbaseinā.

Austrālijas teritoriālajos ūdeņos Iravadi delfīni sastopami gar kontinenta rietumu, ziemeļu un austrumu piekrasti. Parasti tos var redzēt, turamies grupās, kurās nav vairāk par 6 dzīvniekiem, bet reizēm gadās ieraudzīt arī līdz 15 delfīniem vienā barā. Atšķirībā no saviem ciltsbrāļiem Āzijā, Austrālijas tuvumā mītošie Iravadi delfīni nekad nav novēroti atdarinām strūklakas.

Vai tas tiešām ir delfīns?

Iravadi delfīni dzīvo krasta tuvumā un peld krietni lēnāk nekā to žiglie radinieki, kas mitinās dzidrākos ūdeņos, taču zinātniekiem šo dzīvnieku izpēte ir sagādājusi lielas grūtības. Galvenais šķērslis ir neviesmīlīgie dabas apstākļi, kas padara to dzīvesvietas cilvēkiem grūti pieejamas. Tomēr Džaija Ankola okeanārijā Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā ir pētīti dzīvi Iravadi delfīni.

Tā kā par Iravadi delfīniem maz kas ir zināms, vēl pavisam nesen biologi nebija pilnīgi pārliecināti par to, kur šiem dzīvniekiem būtu īstā vieta vaļu un delfīnu ciltskokā. Nenoliedzami, tiem ir daudz kopīga ar delfīniem. Taču, spriežot nevis pēc krāsas (tā variē no bāli līdz tumši zilganpelēkai), bet pēc formas, tos gandrīz vai varētu noturēt par arktiskajos apgabalos sastopamā baltvaļa samazinātām kopijām. Arī neparasti lokanais kakls ļoti atgādina baltvaļa kaklu. Kas tad tie tomēr ir — baltvaļa ekvatoriālie līdzinieki vai īsti delfīni?

Viena iespēja, kā to noskaidrot, ir šāda: plašs Iravadi delfīna anatomisko un ģenētisko iezīmju spektrs, tēlaini izsakoties, jāliek svaru kausos un jāraugās, uz kuru pusi tie nosvērsies. Izrādās, pierādījumu smagums liecina par labu šo dzīvnieku piederībai pie delfīniem.

Tas mazumiņš, ko mēs zinām

Iravadi delfīnu mazuļi piedzimst ap metru gari un ap 12 kilogramu smagi. Pieauguši tēviņi sasniedz vairāk nekā divarpus metru garumu, un mātītes ir tikai nedaudz īsākas. Šie delfīni var nodzīvot 28 gadus.

Paraugi, kas iegūti no beigtu Iravadi delfīnu kuņģiem, liecina, ka delfīni barojas ar kalmāriem, garnelēm un zivīm — pārsvarā ar tām zivīm, kas dzīvo ūdenskrātuves dibenā. Daži zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka Āzijas delfīnu savdabīgais paradums izšļākt ūdeni no mutes varbūt palīdz tiem medīt zivis duļķainos ūdeņos.

Tāpat kā citi delfīni, Iravadi delfīni izdod skaidri saklausāmus knikšķus. Dr. Pīters Arnolds no Tropiskās Kvīnslendas muzeja pastāstīja Atmostieties! korespondentam, ka ”saskaņā ar Džaija Ankola okeanārijā veiktajiem pētījumiem Iravadi delfīni, visticamāk, izmanto šos knikšķus, lai ar eholokācijas palīdzību noteiktu medījuma atrašanās vietu, tāpat kā to dara pārējie delfīni”.

Vai šiem delfīniem ir nākotne?

Zinātniekiem nav skaidra priekšstata, cik daudz Iravadi delfīnu vispār ir pasaulē. Bet rodas aizvien lielākas bažas, ka tie ir apdraudēti. Dažās Dienvidaustrumāzijas daļās šo delfīnu skaits sarūk, un ir tādas vietas, kur tie vairs nemaz nav sastopami.

Delfīnu izzušanas un skaita samazināšanās cēlonis bieži vien ir mežizstrādes darbi un ar tiem saistītais piesārņojums un upju aizsērēšana. Lielākā daļa Austrālijas teritorijas, kuras tuvumā mājo Iravadi delfīni, joprojām ir samērā neapdzīvota, bet pievilcīgākajos austrumu piekrastes apgabalos jau ir jūtamas urbanizācijas un tūrisma attīstības negatīvās sekas. Reizēm Iravadi delfīni noslīkst, sapinušies zvejnieku tīklos vai arī tajos tīklos, kas izvietoti pie pludmalēm, lai pasargātu peldētājus no haizivīm. Delfīnu skaitu ietekmē arī pārliecīga nozveja, kas samazina to barības krājumus.

Taču, iespējams, vislielākās briesmas izraisa nemitīgi pieaugošais piesārņojums, kas ieplūst upēs un estuāros. Vieni no bīstamākajiem sārņiem ir organiskie savienojumi, piemēram, polihlorētie difenili (PHD), kas apkārtējā vidē slikti sadalās. PHD tiek izmantoti tādos rūpniecības izstrādājumos kā elektronisko ierīču detaļas, krāsas, smērvielas, kā arī koka un metāla pārklājumos.

Tomēr situācijai ir arī gaišā puse. Austrālijas Dabas aizsardzības pārvaldes dokumentā The Action Plan for Australian Cetaceans (”Rīcības plāns Austrālijas vaļveidīgo aizsardzībai”) sacīts: ”Liela daļa [Iravadi delfīnu] izplatības areāla Kvīnslendā ietilpst Lielā Barjerrifa jūras parka teritorijā; tas nozīmē, ka pastāv labas iespējas parūpēties [par delfīniem] Kvīnslendas ūdeņos.”

Lai veicinātu šo dzīvnieku aizsardzību, pārvalde iesaka ierindot Iravadi delfīnu — tāpat kā kupraino vali, dienvidu vali un afalīnu — starp sugām, kurām tiek pievērsta galvenā uzmanība sabiedrības informēšanas programmās. Tas nāktu par labu gan Iravadi delfīniem, gan mums — cilvēkiem.

[Norāde par attēla autortiesībām 17. lpp.]

Fotoattēli ar Dr. Tony Preen laipnu atļauju