Kas notiek pasaulē
Holeras atgriešanās
Pēc vairāk nekā 100 gadu pārtraukuma Dienvidamerikā negaidīti ir atgriezusies holera. ”Kopš 1991. gada tur ir reģistrēti 1,4 miljoni saslimšanas gadījumu, un 10 000 no tiem ir beigušies ar nāvi,” rakstīts Londonas The Times. Papildu satraukumu veselības aizsardzības iestādēm sagādāja jauns holeras baktēriju celms, kas 1992. gadā parādījās Indijā, Bangladešā un apkārtējās valstīs; līdz šim ar to ir inficējušies ap 200 000 cilvēku. Holera ir akūta zarnu infekcijas slimība, kas izraisa caureju, un, ja netiek sniegta nepieciešamā medicīniskā palīdzība, 70 procentos gadījumu tā beidzas ar nāvi. Bet labāk ir veikt profilaktiskus pasākumus, nevis saslimt un tad sākt ārstēties. Lai izsargātos no holeras, ir svarīgi vārīt pienu un dzeramo ūdeni, atbrīvoties no mušām un mazgāt hlorētā ūdenī pārtikas produktus, kas nav termiski apstrādāti.
Runas par mieru pasaulē
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta 1997. gada gadagrāmatu, reģionālie kari, kam kādreiz bija tik liela nozīme aukstajā karā, šķiet, ir beigušies. 1989. gadā, kas bija pēdējais aukstā kara gads, notika 36 ”lieli bruņoti konflikti”. 1996. gadā šis skaits bija samazinājies līdz 27 un visi konflikti, izņemot vienu — starp Indiju un Pakistānu —, bija iekšējie kari, kas risinājās vienas valsts robežās. Turklāt, vērtējot pēc nogalināto skaita, šo konfliktu intensitāte vairākumā gadījumu pakāpeniski samazinājās vai saglabājās zemā līmenī. ”Neviena cita paaudze nav bijusi tik tuvu mieram visā pasaulē,” secināja Dienvidāfrikas laikraksts The Star. Žurnālā Time rakstīts: ”Amerikas noteicošā ietekme.. ir devusi pasaulei Pax Americana, starptautiska miera laikmetu, kāds vēl nav pieredzēts šajā gadsimtā un reti ir pieredzēts visā cilvēces vēsturē.”
Joprojām pirmajā vietā
”Bībele joprojām tiek iespiesta lielākā tirāžā nekā jebkura cita grāmata,” ziņots izdevumā ENI Bulletin. Visvairāk Bībele ir izplatīta Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Brazīlijā. Kā teikts kādā Apvienoto Bībeles biedrību (ABB) ziņojumā, 1996. gadā tika izplatīti 19,4 miljoni Bībeles eksemplāru. Tas bija jauns rekords un pieaugums par 9,1 procentu salīdzinājumā ar 1995. gadu. Bet, kaut gan ir vērojams ”straujš izplatīto eksemplāru skaita pieaugums noteiktās pasaules vietās”, sacīja ABB izdevniecību koordinators Džons Bols, ”mums vēl aizvien ir ļoti daudz darba, ja mēs gribam panākt, lai Raksti būtu vieglāk pieejami ikvienam”.
”Nāves nesēji”
Bagātās rietumu valstis sagādā jaunattīstības zemēm ”divkāršu [slimību] slogu”, teikts Pasaules veselības organizācijas (PVO) 1997. gada ziņojumā. Kā stāstīts Londonas The Daily Telegraph, kad jaunattīstības valstu iedzīvotāji pārņem rietumniecisko dzīvesveidu, kam raksturīga smēķēšana, kalorijām bagāti ēdieni ar augstu tauku saturu un ierobežota fiziskā aktivitāte, strauji pieaug saslimstība ar sirds slimībām, insultu, diabētu un noteiktām vēža formām. Kaut gan kopumā cilvēki tagad dzīvo ilgāk, tas ir ”nevērtīgs ieguvums, kam nav saistības ar pilnvērtīgu dzīvi”, saka viens no PVO direktoriem Dr. Pols Klaijuss. Viņš piebilst: ”Taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka mēs īstenībā esot nāves nesēji.” PVO aicina visā pasaulē izvērst pastiprinātu veselīga dzīvesveida popularizēšanas kampaņu. Pretējā gadījumā, kā uzskata PVO, draud iestāties ”pasaules mēroga ciešanu krīze”.
Budistu līderis iesaka meklēt patiesību
Reliģijas jautājumos ”stūrgalvība ir nevietā”, izsakās Esins Vatanabe, augstākais priesteris un vadītājs vienā no vecākajiem Japānas budistu novirzieniem. Kad viņam pajautāja, vai viņš ir gribējis teikt, ka ir labi būt uzticīgam savai pārliecībai, bet slikti — stūrgalvīgi turēties pie iesīkstējušiem uzskatiem, Vatanabe sniedza paskaidrojumu, kas citēts laikrakstā Mainichi Daily News: ”Ir jādomā par to, vai tavi uzskati ir pareizi vai nepareizi. Ir svarīgi saskatīt, kā tie saistās ar citiem uzskatiem. Ir jādomā arī par to, vai tie atspoguļo patiesību. Mums tas viss jāpārbauda no jauna.” Vatanabe vada tendai skolu, budisma novirzienu, kas Japānā ienācis no Ķīnas pirms 1200 gadiem.
Dabisks antiseptisks līdzeklis
Daudzi cilvēki, ja viņiem gadās sagraizīties, instinktīvi nolaiza ievainoto vietu, tāpat kā to dara dzīvnieki. Pētnieki Londonas Sv. Bartolomeja slimnīcā ir atklājuši interesantu faktu — viņi ir noskaidrojuši, ka siekalas patiesībā ir dabisks antiseptisks līdzeklis. Kā ziņoja The Independent, 14 brīvprātīgie tika lūgti no abām pusēm nolaizīt savu roku un farmakologi atklāja, ka uz ādas ievērojami palielinājās slāpekļa oksīda līmenis. Slāpekļa oksīds, iedarbīga ķīmiska viela, kas spēj iznīcināt mikroorganismus, veidojas, kad nitrīts, ko satur siekalas, nonāk saskarē ar skābo vidi uz ādas virsmas. Reakciju veicina cita ķīmiska viela, askorbīnskābes sāls, kas arī atrodas siekalās.
Marihuāna — ”smagā” narkotika?
Marihuānas lietotāji ilgu laiku ir apgalvojuši, ka šī narkotika ir samērā nekaitīga. Taču ”jauni pierādījumi liek domāt, [ka marihuāna] iedarbojas uz smadzenēm līdzīgi tādām ”smagajām” narkotikām kā heroīns”, sacīts žurnālā Science. Šo jautājumu pētīja Amerikas Savienoto Valstu, Spānijas un Itālijas zinātnieki. Viņi atklāja, ka ”marihuānas aktīvā sastāvdaļa — kannabinoīds, kas pazīstams ar nosaukumu tetrahidrokannabinols (THK), — izraisa to pašu bioķīmisko parādību, kas acīmredzot ir galvenais faktors, kurš pastiprina atkarību no citām narkotikām, sākot ar nikotīnu un beidzot ar heroīnu: nervu ceļos izdalās dofamīns”, kas rada baudu, un tas liek narkotiku lietotājiem atkal un atkal kārot pēc nākamās devas. Kad tiek pārtraukta ilgstoša marihuānas lietošana, smadzenēs pastiprināti veidojas kāda cita ķīmiska viela — peptīds, kas stimulē adrenokortikotropīna atbrīvošanos. Ir noskaidrots, ka šī viela ir saistīta ar emocionālo stresu un nemieru, kas parādās, kad cilvēks pārtrauc lietot opiātus, alkoholu un kokaīnu. Tāpēc viens no pētniekiem sacīja: ”Es būtu priecīgs, ja cilvēki, ņemot vērā visus šos pierādījumus, vairs neuzskatītu THK par ”vieglo” narkotiku.” Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu apmēram 100 000 cilvēku griežas pēc medicīniskās palīdzības, lai pārvarētu atkarību no marihuānas.
Ledus senajā Ēģiptē
”Kaut gan senajiem ēģiptiešiem nebija mākslīgu saldēšanas iekārtu, viņi prata iegūt ledu, izmantojot dabas parādību, kas novērojama vietās ar sausu, mērenu klimatu,” stāstīts Braienas (Ohaio štats, ASV) laikrakstā The Countyline. Kā viņi to darīja? ”Ap saulrietu ēģiptietes salēja ūdeni seklās māla paplātēs un novietoja tās uz salmiem. Straujā iztvaikošana no ūdens virsmas un mitrajām paplātes malām līdz ar temperatūras krišanos naktī lika ūdenim sasalt, lai gan apkārtējās vides temperatūra pat netuvojās sasalšanas punktam.”
Saules staru iedarbība
”Ziemeļamerikā ādas vēža izplatība ir sasniegusi draudīgu apjomu,” teikts laikrakstā The Vancouver Sun, un ”septītā daļa [kanādiešu] pastāvīgi ir pakļauti riskam” ar to saslimt. ”Saules iedarbība tiek uzskatīta par galveno saslimšanas cēloni 90 procentos melanomas gadījumu,” piebilsts minētajā laikrakstā. Ja āda ir iedegusi, tā ir bojāta, sacīts rakstā, un iznākums ir priekšlaicīga ādas novecošana, kā arī kavēta imūnsistēmas darbība. Aptaujājot vairāk nekā 4000 kanādiešu, tika noskaidrots, ka 80 procenti zina, kādas briesmas rada ādas pakļaušana saules staru iedarbībai, tomēr gandrīz puse vai nu vispār neko nedara, lai aizsargātu ādu, vai dara to ļoti reti. Dr. Kriss Lovato, profesora palīgs Britu Kolumbijas universitātē, viens no galvenajiem speciālistiem, kas analizēja aptaujas rezultātus, brīdina, ka ”mums jāattīsta paradums aizsargāties pret saules kaitīgo iedarbību” un jāievieš ”saprātīgi un droši paņēmieni, kā bez rūpēm uzturēties saulē”.
Dārgs ”prieks”
Smēķēšana maksā naudu. Cik daudz? Kā rakstīts izdevumā University of California Berkeley Wellness Letter, galu galā šis paradums var izmaksāt 230 000 līdz 400 000 dolāru — atkarībā no tā, vai cilvēks izsmēķē vienu vai divas paciņas cigarešu dienā. ”Teiksim, jūs esat jauns cilvēks, kas ar šo dienu sāk smēķēt, un jūs turpināt to darīt 50 gadus — pieņemsim, ka līdz tam laikam cigaretes vēl nebūs paspējušas jūs nogalināt,” sacīts Wellness Letter. ”Ja jūs dienā izsmēķēsiet vienu paciņu par 2,50 dolāriem (vienkāršības labad neņemsim vērā cenu pieaugumu), jūs iztērēsiet vairāk nekā 900 dolāru gadā, t.i., 45 000 dolāru 50 gados. Ja jūs katru gadu būtu ieguldījis šo naudu bankā ar 5 peļņas procentiem gadā, summa tikmēr jau būtu četrkāršojusies.” Pieskaitot papildu summas, kas smēķētājam jāizdod par dzīvības apdrošināšanu un mājas, drēbju un zobu tīrīšanu, iegūstam sākumā minētos skaitļus. Wellness Letter piebilst: ”Turklāt šajā summā vēl nav iekļauta maksa par medicīniskajiem pakalpojumiem, kas jums būs nepieciešami smēķēšanas dēļ un par kuriem jums būs jāmaksā, ja jūsu veselības apdrošināšanas līgumā nav paredzēts segt visus izdevumus.”