Ekvadora — zeme abpus ekvatoram

TĀ KĀ mēs ar sievu Ekvadorā bijām viesi no Eiropas, mūsu uzmanību šajā zemē vispirms piesaistīja ekvators. Tiesa gan, tā ir neredzama līnija, bet tās ietekme Ekvadorā ir nepārprotama.

Ekvadoras nosaukums spāniski nozīmē ’ekvators’. Varētu domāt, ka ekvators nosaka Ekvadoras klimatu. Tomēr drīz pēc ierašanās mēs ievērojām, ka aukstums un karstums drīzāk ir atkarīgi no augstuma nekā no ģeogrāfiskajām koordinātām. Tā kā šajos platuma grādos saule visu gadu pusdienaslaikā ir gandrīz tieši virs galvas, augstums virs jūras līmeņa ir viens no galvenajiem kritērijiem, kas palīdz izšķirties, cik drēbju kārtas vilkt mugurā.

Ekvators ir Ekvadoras vizītkarte, bet Andi nosaka šīs zemes īpatnības. Gluži kā mugurkauls stiepdamies tai cauri, majestātiskie kalni rada nebeidzamu ainavu dažādību.

Krāsu bagātība

Nākamais iespaids, ko mēs guvām Ekvadorā, bija krāsainība. Kādu rītu neilgi pēc ierašanās mēs sēdējām lielu koku pavēnī. Mūs sveica flautas skaņām līdzīgās Amerikas vālodžu serenādes, paceplīšu neatlaidīgā čivināšana un bravūrīgo skudru pitu griezīgie saucieni. Bet putnu krāsas bija vēl izteiksmīgākas par to balsīm.

Nozibsnīdams kā purpursārta liesma, rubīna tirāniņš uzšāvās gaisā pakaļ kādam moskītam. Ar savām skaļajām klaigām uzmanību pievērsa bariņš spilgti zaļu papagaiļu, bārdami tītaru grifu, kas planēja augstu gaisā. Šo brīnumjauko ainu papildināja košās, melni dzeltenās vālodzes un zili zaigojošie morfīdu dzimtas tauriņi.

Ceļodami pa šo zemi, mēs ievērojām, ka putnu un tauriņu sulīgās krāsas atkārtojas ekvadoriešu tērpos un rokdarbos. Piemēram, tirāniņa karmīnsarkanajam tonim pieskaņojas spilgti sarkanie svārki, ko valkā Kanjaras indiānietes. Bet Otavalo indiāņu krāšņajos paklājos un segās, šķiet, bija ieaustas itin visas Ekvadoras nokrāsas.

Klimatiskās atšķirības

Ekvators un Andu kalni kopīgiem spēkiem rada Ekvadorā daudzveidīgu klimatu. Attālumā, kas taisnā līnijā mērāms tikai dažos kilometros, Amazones baseina mitro, tropisko karstumu var nomainīt sniegi kalnu virsotnēs.

Kādu dienu mēs no kalnu piekājes Amazones baseina upju augšteces tuvumā devāmies uz augstajiem kalniem, kas ieskauj Kito. Braukdami ar mašīnu arvien augstāk un augstāk, mēs vērojām, kā tropiskais lietusmežs pakāpeniski pārvēršas kalnu lietusmežā, ko visbeidzot nomaina kalnu pļavas jeb paramas. Apkārtnes straujās izmaiņas radīja tādu iespaidu, it kā mēs pāris stundās būtu aizceļojuši no ekvatoriālās Āfrikas uz Skotijas kalnieni.

Daudzas Ekvadoras pilsētas ir izvietotas ielejās kalnu ielokā, kur valda tāds klimats, it kā augu gadu būtu pavasaris. Taču pilsētās, kas atrodas augstu Andu kalnos, jebkurā brīdī var iestāties ikviens no četriem gadalaikiem — reizēm var pieredzēt pat visus četrus vienā dienā! Kā izteicās kāds pieredzējis ceļotājs, ”visdrošāk paredzamā Ekvadoras laika apstākļu iezīme ir to neparedzamība”.

Kolibri un kondori

Klimatiskās daudzveidības dēļ šajā zemē ir ļoti bagāta augu un dzīvnieku valsts. Ekvadorā, kas pēc platības ir mazāka nekā Itālija, sastopamas vairāk nekā 1500 putnu sugas — divreiz vairāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā kopā, sestā daļa no visām pasaulē zināmajām putnu sugām.

Mums sevišķi iepatikās sīciņie kolibri — Ekvadorā mājo ap 120 kolibri sugu. Pirmo reizi mēs tos ieraudzījām pilsētas dārzos, kur tie agri no rīta cītīgi patrulēja ziedošos krūmu pudurus. Kolibri var sastapt gan Amazones baseina lietusmeža dziļajos biezokņos, gan augstajās, vējainajās Andu nogāzēs.

Banjosas pilsētā mēs veselu stundu vērojām, kā violetausu kolibri mielojas pie sarkana hibiska ziedu ķekara. Kamēr tas nenogurstoši laidelējās gar ķekaru, lidojumā sastingdams uz vietas te viena, te otra zieda priekšā un veikli izsūkdams dārgo nektāru, atlidoja kāds sāncensis, kas izmantoja vieglāku paņēmienu. Tas bija cits kolibri, saukts par melnastes komētu — tāds nosaukums putnam dots garās, melnās astes dēļ, kas to padara līdzīgu melnai komētai, kad tas šaudās pa savu teritoriju, dzīdams projām visus konkurentus. Šis kolibri neapstājās gaisā zieda priekšā, bet uzmetās uz kāta un, lai tiktu pie nektāra, no aizmugures pārdūra ziedus.

Ne visi Ekvadoras putni ir tik mazi. Pār Andu grēdām joprojām planē majestātiskie kondori, lielākie no visiem plēsīgajiem putniem, kaut arī to skaits ir krietni sarucis. Mēs cītīgi vērāmies vareno kalnu galotnēs, cerēdami saskatīt kondora raksturīgo siluetu, bet mums tā arī neizdevās to ieraudzīt. Arī harpiju, pasaules spēcīgāko plēsīgo putnu, Amazones reģionā ir grūti pamanīt. Lielāko dienas daļu tas nemanāmi tup uz kāda milzīga koka zara rāmajā lietusmežā un gaida izdevīgu brīdi, lai pēkšņi uzkluptu kādam sliņķim vai pērtiķim.

Ārstniecības augi

Daudzi no Ekvadoras augiem ir ne tikai dekoratīvi, bet arī dziednieciski. Kad mēs viesojāmies Podokarpu nacionālajā parkā valsts dienvidos, gids mums parādīja kādu nelielu kociņu ar sarkanām ogām. ”Tas ir sarkansulas hinīnkoks,” viņš paskaidroja. ”Gadsimtiem ilgi tā miza ir izmantota hinīna iegūšanai.” Pirms divsimt gadiem netālajā Lohā hinīns izglāba dzīvību kādam spāņu augstmanim, kas bija uz nāvi slims ar malāriju. Vēsts par hinīna spēku, kas jau sen bija pazīstams inkiem, strauji izplatījās pa visu pasauli. Kaut gan sarkansulas hinīnkoks pirmajā acu uzmetienā šķiet pavisam necils, no tā mizas iegūtās zāles daudziem ir izglābušas dzīvību.

Kalnu lietusmežā, kur zaļo šis hinīnkoks, aug arī daudz vecu koku, kuru mezglainos zarus rotā durstīgi bromēliju dzimtas augi — daži no tiem zied sārtiem ziediem. Šajos grūti pieejamajos mežos mājo Andu lāči, oceloti un pumas, un tur sastopamas neskaitāmas augu sugas, ko botāniķi joprojām pūlas klasificēt.

Zinātnieki ir pievērsuši uzmanību kādai nelielai Ekvadoras vardītei cerībā iegūt labākus pretsāpju līdzekļus. Šīs trīsjoslu kāpelētājvardes āda izdala analgētisku vielu, kas iedarbojoties 200 reižu spēcīgāk nekā morfīns.

Augstu Andos mēs redzējām dažus augus, kas nelīdzinājās nevienam no agrāk sastaptajiem. Bromēliju dzimtas pārstāve puja, ko iecienījuši kolibri, mums atgādināja milzīgu veclaicīgu slotu, kas tā vien gaida, lai kāds to paņemtu un izslaucītu apkārtni. Tuksnesīgo paramu ieplakās, kas aizsegtas no vēja, aug kinojas pundurmeži — šis izturīgais augs zeļ tikpat augstu kalnos kā Himalaju priedes. Divus līdz trīs metrus augstie kinojas krūmi veido gandrīz necaurejamu biezokni, kur putni un zvēri atrod lielisku patvērumu.

Savukārt Amazones baseina lietusmežos aug slaidi un kupli koki. Ciemodamies Hatunsašas bioloģiskajā stacijā, mēs apstājāmies zem kāda meža giganta, kura augstums krietni pārsniedza trīsdesmit metrus. Pēkšņi mūs iztrūcināja zibenīga kustība pie koka milzīgajām balsta saknēm. Tad mēs atklājām, ka vienā no sakņu spraugām iekārtojusies uz dzīvi nelielu sikspārņu ģimene. Šī satikšanās mums atgādināja, ka mežs ir atkarīgs no dažādām simbiotiskām attiecībām. Sikspārņi, būdami vieni no galvenajiem lietusmeža apputeksnētājiem un sēklu izplatītājiem, ir svarīgi koku sabiedrotie, savukārt koki sniedz sikspārņiem patvērumu.

Tirgus kalnos

Apmēram 40 procenti Ekvadoras iedzīvotāju ir dažādu cilšu indiāņi. Lielākajai daļai Andu ieleju raksturīga iezīme ir atšķirīgās etniskās grupas — katra ar savu īpatnējo apģērba stilu. Mēs bieži redzējām indiānietes kāpjam pa kraujajām kalnu takām un pa ceļam vērpjam aitas vilnu. Šķiet, neviena nogāze vietējiem iedzīvotājiem nebija par stāvu, lai to iekoptu. Mēs apskatījām kādu kukurūzas lauku, kura slīpums, kā bija izmērīts, bija ne mazāks par 45 grādiem!

Ekvadoras tirgi, piemēram, Otavalo pilsētas tirgus, ir plaši pazīstami. Tirgus ir centrs, kur ļaudis var nopirkt vai pārdot lopus un lauksaimniecības produkciju, kā arī tradicionālos austos izstrādājumus un citus amatnieku ražojumus. Tā kā vietējie iedzīvotāji dodas uz tirgu tradicionālajos tērpos, šī aina piesaista daudz tūristu. Jehovas liecinieki izmanto tirgus dienas, lai stāstītu cilvēkiem Bībeles vēsti.

Audēju darinājumiem īpašu valdzinājumu piešķir senatnīguma pieskaņa un brīvais tradicionālo krāsu un motīvu izmantojums. Andu iedzīvotāji auda savus slavenos pončo jau ilgi pirms tam, kad šeit ieradās spānieši. Kaut gan darba tehnika ir modernizēta, šie strādīgie indiāņi joprojām izgatavo brīnišķīgus adījumus un audumus.

Kalni miglā

Brauciens cauri Andiem nav piemērots tiem, kas automašīnā mēdz ciest no jūras slimības. Ceļi vijas un met lokus, kāpj augšup un strauji laižas lejup, vedot cieši gar līkumoto ieleju malām. Taču bezbailīgo ceļotāju atalgo nemitīgi mainīgā panorāma, kuru vērojot, sajūsmā aizraujas elpa.

Kad mēs pirmo reizi braucām augšup Andu kalnos, mūsu mašīnu ieskāva migla, kas šeit ir gandrīz pastāvīgs pavadonis. Brīžiem mēs iznirām no dūmakas un varējām saskatīt tālumā miglas pilnas ielejas, kas kā viļņi klājās cita aiz citas. Kamēr mēs ceļojām gar Andu grēdu, migla, šķiet, rotaļājās ar mums. Viena minūte — un ciems, kam mēs braucām cauri, bija ietinies biezā miglas plīvurā. Bet dažas minūtes vēlāk nākamais ciems jau peldējās zeltainos saules staros.

Reizēm miglas vāli uzvirmoja no lejas, reizēm tie vēlās no augšas — no kalnu galotnēm. Kaut gan brīžiem migla kaitināja, aizsedzot kādu lielisku skatu, tomēr tā piešķīra majestātiskumu un noslēpumainību varenajām virsotnēm, kas pacēlās tai pāri. Vēl jo vairāk: migla dod dzīvību kalnu lietusmežam, kas no tās saņem vērtīgo valgmi.

Pēdējā rītā, ko mēs pavadījām Ekvadorā, migla izklīda. Vairākas stundas mūsu acīm pavērās apbrīnojams skats uz Kotopaksi — sniegiem klātu gandrīz precīzas formas konusu. Šis pasaulē augstākais darbīgais vulkāns ir kļuvis par nacionālā parka centru. Kad bijām pietuvojušies smailei, vienā no augšējām nogāzēm mēs pārsteigti ieraudzījām lielu šļūdoni. Gandrīz 6000 metru augstumā ledājam sekmīgi izdodas pretoties karstajai tropu saulei.

Nākamajā rītā, kad lidmašīna atstāja Kito, lai vestu mūs mājup, mēs pēdējo reizi uzmetām skatienu Ekvadorai. Lejā pār miglas vāliem slējās kāds cits sniegots vulkāns, Kajambe, kas rīta saules staros zalgoja kā zelts. Šis vulkāns, kura virsotne atrodas gandrīz uz paša ekvatora, šķita kā atvadu sveiciens un piemērots simbols valdzinošajai zemei, kurā mēs bijām viesojušies. Gluži kā Kajambe, Ekvadora majestātiski plešas abpus ekvatoram. (Atsūtīts.)

[Attēli 25. lpp.]

Andu ainava ar Kotopaksi fonā

Indiāniete ziedu pārdevēja

[Attēli 26. lpp.]

1. Helikonija

2. Tukāna bārdainis

[Norāde par autortiesībām]

Fotoattēls: Zoo de Baños