Ūdens — planētas dzīvības pamats

ŪDENS — šķidrums bez krāsas, bez smaržas, bez garšas un bez kalorijām — ir vitāli nepieciešams visām dzīvības formām uz Zemes. Ne cilvēki, ne dzīvnieki, ne augi nespēj bez tā iztikt. Sākot ar ziloni un beidzot ar mikrobu, visiem ir vajadzīgs ūdens, un tas ne ar ko nav aizstājams. Lai saglabātu veselību, ikvienam no vairāk nekā pieciem miljardiem zemeslodes iedzīvotāju ik dienas gan ar šķidrumiem, gan ar pārtiku jāuzņem aptuveni divarpus litru ūdens. Ja nav ūdens — nav dzīvības.

Bez ūdens nav iespējams audzēt labību un lopus. Ja nav ūdens, nav pārtikas, — ja nav pārtikas, nav arī dzīvības.

Par laimi, ūdens krājumi ir bagātīgi. Aplūkojot mūsu skaistās, zilās planētas attēlus, kas uzņemti no kosmosa, šķiet, ka tai piemērotāks nosaukums būtu bijis Ūdens, nevis Zeme. Ja mūsu planētas ūdeņi vienmērīgi pārklātu visu zemeslodes virsmu, izveidotos 2,5 kilometrus dziļš pasaules okeāns. Visas planētas sauszemes platības varētu ietilpt Klusā okeāna teritorijā, turklāt pietiekami daudz vietas vēl paliktu pāri.

Protams, lielākā daļa Zemes ūdeņu ir jūras un okeāni, un jūras ūdens ir sāļš. Ja kāds cilvēks dzertu vienīgi jūras ūdeni, viņš drīz vien aizietu bojā no slāpēm un dehidratācijas, jo organisms censtos izskalot ārā lieko sāli. Arī lauksaimniecībai un rūpniecībai jūras ūdens nav derīgs — tas iznīcina lielāko daļu kultūraugu un vairākums mehānismu sāļā ūdens iedarbībā ātri sarūsē. Tāpēc lielākoties cilvēki var izmantot jūras ūdeni tikai tad, ja ūdens vispirms tiek atsāļots, un šis process izmaksā dārgi.

Tikai 3 procenti no pasaules ūdens resursiem ir saldūdens. Gandrīz viss saldūdens — ap 99 procentiem — ir ieslēgts ledājos vai arī atrodas dziļi pazemē. Viens vienīgs procents no kopējā saldūdens daudzuma ir cilvēkiem brīvi pieejams.

Viens procents — tas neizklausās visai daudz. Vai mums draud iespēja, ka saldūdens krājumi izsīks? Nē, tas droši vien nenotiks. Žurnālā People & the Planet sacīts: ”Pat ar šo [1 procentu], ja to vienlīdzīgi sadalītu pa visu zemeslodi un racionāli izmantotu, pilnīgi pietiktu, lai uzturētu divreiz vai pat trīsreiz vairāk cilvēku, nekā uz zemes dzīvo patlaban.”

Pamatā kopējais ūdens daudzums uz zemeslodes nedz palielinās, nedz samazinās. Izdevumā Science World teikts: ”Ūdens, ko jūs lietojat šodien, varbūt kādreiz ir dzesējis kāda dinozaura slāpes, jo ūdens krājumi, kas patlaban ir uz Zemes, — tas ir viss ūdens, kas mums jebkad ir bijis un kas jebkad būs.”

Ūdens krājumi ir nemainīgi tāpēc, ka ūdens nepārtraukti riņķo: no okeāna tas nokļūst atmosfērā, pēc tam zemē, pēc tam upēs un tad atgriežas atpakaļ okeānā. Notiek tieši tā, kā tālā senatnē rakstīja kāds gudrs vīrs: ”Visas upes ietek jūŗā, un tomēr jūŗa nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuŗu upes tek, tās tek arvienu joprojām.” (Salamans Mācītājs 1:7.)

Kaut gan uz Zemes ir papilnam saldūdens, tomēr daudzos apvidos situācija ir kritiska. Nākamajā rakstā būs aplūkoti problēmu cēloņi un izredzes tās atrisināt.

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

NASA fotoattēls