Komētas katastrofa!

VESELU nedēļu 1994. gada jūlijā visā pasaulē zvaigžņu pētnieku uzmanību saistīja aptuveni 20 Šūmeikera-Levija 9. komētas gabalu ietriekšanās Jupiterā. Komētu novērotāji bija sajūsmināti, jo, kā izteicās kāds astronoms, viņu acu priekšā norisinājās ”gadsimta ievērojamākā debesu drāma”. Kāpēc šis notikums pārspēja visas cerības?

Pirmkārt, komētas gabali, kas traucās ar ātrumu apmēram 200 000 kilometru stundā, izraisīja tik grandiozas eksplozijas, kādas bija paredzējuši tikai pašu drosmīgāko prognožu autori. Ieejot Jupitera atmosfērā, šie gabali radīja uzliesmojumus, kas ilga ne vairāk kā dažas sekundes. Pēc tam atmosfērā izšāvās pārkarsētas gāzes, izveidojot gigantiskas uguns lodes, kuru temperatūra lielāko eksploziju laikā uz īsu brīdi pārsniedza Saules virsmas temperatūru! Turpmākajās 10 līdz 20 minūtēs milzīgs gāzu stabs pacēlās 3200 kilometru augstumā.

Turklāt apstākļi, kas sākotnēji tika uzskatīti par novērošanai nelabvēlīgiem, īstenībā izrādījās gandrīz ideāli. Tā kā sadursmes notika Jupitera neapgaismotajā pusē, apbrīnojamie uzliesmojumi un gāzu stabi bija vieglāk pamanāmi. Dažos gadījumos varēja redzēt, kā gāzu stabu virsotnes paceļas pār Jupitera horizontu, un pēc desmit minūtēm Jupitera rotācijas rezultātā sadursmes vietas varēja novērot tieši no Zemes. Vēl pēc desmit minūtēm vietas, kur bija ietriekušies komētas gabali, nokļuva Saules gaismā. Līdz tam laikam gāzu stabi bija izklīduši un to vietā bija parādījušies milzīgi, tumši plankumi. Astronomi nebija gaidījuši, ka izveidosies šādi plankumi — lielākais no tiem izmēros divreiz pārsniedza Zemi —, taču, kā izrādījās, tieši tās bija visskaidrāk saskatāmās detaļas.

Kosmiskā stacija ”Galileo” deva iespēju izdarīt tiešus sadursmju novērojumus. No Zemes orbītas ar kosmisko teleskopu ”Hubble” šie triecieni tika novēroti redzamās gaismas un ultravioletā starojuma diapazonā. Citās observatorijās komētas eksploziju ”atbalsis” tika mērītas dažādu viļņu garumu diapazonos, kas bija īpaši izraudzīti, lai iegūtu vērtīgu informāciju. Dienvidpolā Saule šajā laikā neuzlēca, tāpēc no turienes bija iespējams bez pārtraukuma novērot šo notikumu ar infrasarkano teleskopu ”South Pole Infrared Explorer”.

Zvaigžņotās debess novērotāji ir pieredzējuši neparasti patīkamu pārsteigumu. Kad nākamā komēta sarīkos jaunu izrādi? Heila-Bopa komēta, kas jau saskatāma ar neapbruņotu aci, iespējams, būs visspožākā no visām, ko mēs būsim redzējuši šajā gadsimtā. Tā virzīsies garām mūsu planētai 198 miljonu kilometru attālumā. Ziemeļu puslodē komētu novērotāji skatīs Heila-Bopa komētu 1997. gada aprīlī. Visi šie kosmiskie notikumi mums atgādina, ka mēs dzīvojam dinamiskā, mainīgā Visumā, ko radījis Dievs Jehova — ’gaismas Tēvs’. (Jēkaba 1:17; Psalms 115:16.)

[Attēls 21. lpp.]

Tumšie laukumi iezīmē vietas, kur komētas gabali ietriecās Jupiterā

[Norāde par autortiesībām]

Hubble Space Telescope Comet Team and NASA