Kas notiek pasaulē
Aug sieviešu smēķētāju nāves gadījumu skaits
Kā liecina nesen žurnālā The Canadian Journal of Public Health publicētie pētījumi, Kanādā sieviešu nāves gadījumu skaits smēķēšanas dēļ ir pieaudzis no 9009 1985. gadā līdz 13 541 1991. gadā. Pētījumi liek domāt, ka tad, ja pašreizējā tendence turpināsies, līdz 2010. gadam smēķēšanas dēļ mirs vairāk sieviešu nekā vīriešu. Laikrakstā The Toronto Star teikts, ka 1991. gadā tika uzskaitīti 41 408 ar smēķēšanu saistīti nāves gadījumi (27 867 vīrieši un 13 541 sieviete). Dr. Maikls Tūns no Amerikas vēža biedrības ir teicis, ka Amerikas Savienotajās Valstīs plaušu vēža izraisītās nāves gadījumu skaits sieviešu smēķētāju vidū ir seškāršojies laikā starp 60. un 80. gadiem. Zinātnieki secina, ka ”Savienotajās Valstīs cigarešu smēķēšana joprojām ir visnopietnākais priekšlaicīgas nāves izraisītājs, no kura varētu izvairīties”, teikts laikrakstā The Globe and Mail (Toronto, Kanāda).
Narkotikas Vācijas skolās
Pētījumi, kuros bija iesaistīti 3000 skolnieku Ziemeļvācijā, atklāj, cik plaši skolās tiek lietotas vielas, kas izraisa atkarību. Kā teikts nedēļas laikrakstā Focus, gandrīz puse septiņpadsmitgadīgo skolnieku ir lietojuši nelegālas narkotikas un vairāk nekā trešā daļa no viņiem lieto narkotiskās vielas pašlaik. Profesors Pēters Štruks pastāstīja, ka ”daudzās ģimnāzijās Hamburgā var sastapt 16, 17 gadus vecus skolniekus, kas pastāvīgi lieto stimulatorus un trankvilizatorus”. Kāpēc tik daudz jauniešu lieto narkotiskās vielas? Profesors Klauss Hurelmanis minēja trīs iemeslus, kāpēc jaunieši lieto narkotikas: dzīves apnikums, sajūta, ka pārāk maz tiek novērtētas jaunieša sekmes, un līdzaudžu spiediens.
Izcilie ceļotāji
Albatross nolidoja 26 000 kilometru 72 dienās, un pelēkais ronis nopeldēja 5000 kilometru trīs mēnešos. Zinātnieki, kas nodarbojas ar vides aizsardzību, atklāja šos izturības varoņdarbus, kad pievienoja miniatūrus raidītājus vairākiem albatrosiem un roņiem, lai ar satelīta palīdzību noteiktu to pārvietošanās ceļus. Kādā no pārlidojuma posmiem albatross četrās dienās veica gandrīz 3000 kilometru lielu attālumu pāri Klusā okeāna dienvidu daļai. Ronis nopeldēja līdz pat 100 kilometriem dienā, veicot attālumu starp Skotiju un Farēru salām, un demonstrēja pārsteidzošas spējas precīzi atrast ceļu pāri atklātai jūrai, teikts Londonas laikrakstā The Times. Kas mudināja abus maratonistus veikt tādu distanci? Barības meklējumi, teikts ziņojumā.
”Pasaules orgāns, kurā nav pārāk daudz dzīvības”
”Pagājušajā nedēļā uz trīs dienām valstu vadītāji no visiem kontinentiem sanāca kopā, lai svinētu Apvienoto Nāciju 50. dzimšanas dienu un teiktu lielas runas par pasaules stāvokli,” tika ziņots laikraksta The New York Times pagājušā gada oktobra numurā. Tomēr bija redzams, ka daudzās no ”lielajām runām” kaut kā trūkst — trūkst godīguma. ”Tāpat kā politiķi citur,” rakstīja Times, ”arī viņi izteica solījumus, ko nepildīs, un kritizēja kādu citu par savām kļūdām.” Laikrakstā bija minēts, ko teikuši astoņi valstu vadītāji, kuru vārdi bija pretrunā ar viņu valstu rīcību; pēc šiem citātiem tika izdarīts secinājums, ka galvenais, ko viņi vēlas pateikt, ir: ”Pasaule, aizmirsti, ko es daru; klausies, ko es saku.” Nav nekāds brīnums, ka U.S.News & World Report Apvienotās Nācijas tika nosauktas par ”pasaules orgānu, kurā nav pārāk daudz dzīvības”.
Karstās medusbites
Japānas medusbites aizsargājas pret sirseņa uzbrukumu, nogalinot sirseni ar sava ķermeņa karstumu, rakstīts žurnālā Science News. Uzzinājušas, ka tuvumā ir sirsenis, bites ievilina ienaidnieku stropā, kur simtiem darbabišu sirseni aplenc un izveido ap to it kā bumbu. Tad ”bites vibrē un uz 20 minūtēm paaugstina bumbas temperatūru līdz nāvējošajiem 47° C”, teikts žurnālā. Tā kā Japānas medusbites spēj panest līdz pat 50° C lielu temperatūru, šāds manevrs tām nekā ļauna nenodara. Tomēr ne visi sirseņi iekrīt medusbišu izveidotajos slazdos. Tā kā ”20, 30 sirseņu 3 stundās var nogalināt 30 000 bišu lielu koloniju”, sirseņi spēj pievārēt medusbites, veicot masveida uzbrukumu. ”Šajos gadījumos,” raksta News, ”tie ieņem stropu un savāc bišu cirmeņus un kūniņas.”
Krusts. Vardarbības simbols?
Daži teologi šaubās, vai krusts ir atbilstošs kristietības simbols, jo tas asociējas ar vardarbību, teikts laikrakstā The Dallas Morning News. Teologi mudina izmantot simbolus, kas attēlotu Jēzus dzīvi, nevis nāvi. Krusts ”veicina nāves pielūgsmi”, teica teoloģe Keterina Kellere no Drū universitātes Teoloģiskās skolas Madisonā (Ņūdžersija, ASV). ”Nevienam nerastos vēlēšanās par galveno ticības simbolu izmantot elektrisko krēslu vai cilpu, bet tieši to mēs lietotu, ja Jēzu būtu sodījusi mūsdienu valsts.”
Ūdensblusas glābējas
Necilā ūdensblusa var būt risinājums piesārņoto iekšzemes ūdeņu problēmai, ziņots Londonas laikrakstā Independent. Par to liecina atjaunošanas projekts, kas pašreiz tiek īstenots. Vispirms biologi no Ormsbija ezera Norfolkā (Anglija) izzvejoja 9,5 tonnas zivju, kuru barība ir ūdensblusas. Tāpēc ūdensblusas savairojās un noēda aļģes, kas piesārņoja ezeru. No sēklām, kas zem ūdens bija atradušās miera stāvoklī, izdīga citi augi, un atgriezās putni, piemēram, lauči un gulbji. Ar laiku zivis tiks ielaistas atpakaļ, un tiek lēsts, ka visa ekosistēma atkal būs normālā stāvoklī piecu gadu laikā. Vides aizsardzības speciālisti Eiropā ar interesi gaida šī projekta iznākumu.
Grēka apiešana
”Kas gan ir noticis ar grēku?” jautāts žurnālā Newsweek. ”Spēcīgā personīga grēka sajūta gandrīz pilnīgi izzudusi mūsdienu amerikāņu reliģijās, ko raksturo bezrūpība.” Baznīcēni ”nevēlas dzirdēt sprediķus, kas varētu aizskart viņu pašcieņu”, un katoļiem ”regulāra grēksūdze mācītājam ir kļuvusi par pagātnes rituālu”. Konkurējošie garīdznieki baidās atstumt savus ganāmpulkus. Daudzi ”pastāvīgi nosoda tādus ”sistēmas radītus” ļaunumus sabiedrībā kā rasisms [un] sieviešu diskriminācija”, teikts žurnāla rakstā. ”Bet viņu balsis ir neparasti klusas personīgos jautājumos — tādos jautājumos kā šķiršanās, lepnums, alkatība un pašpārliecinātas personīgas iegribas.”
Dārgakmeņu ”pirkstu nospiedumi”
Lielbritānijas sieviešu īpašumā ir 39 miljoni briljanta dārglietu, kas maksā apmēram 17,5 miljardus dolāru, un katru gadu tiek nozagtas rotaslietas 450 miljonu dolāru vērtībā. Lielākā daļa šādi zudušo dārglietu vairs nav atrodamas. Metāls, ar ko ir apdarināti briljanti, drīz vien tiek izkausēts. Pēc tam dārgakmeņi tiek apdarināti no jauna. Taču tagad, izmantojot centrālo datoru, juvelieri varēs ievadīt ciparatmiņā informāciju par defektiem, kas ir raksturīgi vienīgi konkrētajam briljantam. Šie ”pirkstu nospiedumi” tiek noteikti ar nelielas intensitātes lāzera staru, kas fiksē katra dārgakmeņa nepilnības; divu vienādu dārgakmeņu nav. Vienīgais veids, kā zagļi varētu dabūt dārgakmeņus cauri šai drošības sistēmai, ir tos pārslīpēt, bet tas ļoti daudz izmaksā un mazina dārgakmeņu vērtību, teikts Londonas laikrakstā The Sunday Times.
Uzmanieties no uguņošanas
Amatpersonas ziņo, ka ”ASV neatliekamās palīdzības nodaļās uguņošanu laikā iegūtu savainojumu dēļ katru gadu palīdzība tiek sniegta apmēram 12 000 cilvēku”, teikts ziņojumā Morbidity and Mortality Weekly Report (MMWR). Ziņojumā, ko ir apkopojusi Patērētāju produktu drošības komisija par laiku no 1990. līdz 1994. gadam, ir teikts, ka 20 procenti uguņošanās gūto savainojumu ir acu ievainojumi. MMWR teikts, ka bieži vien tie ir ”smagi un var radīt pasliktinātu redzes asumu vai aklumu”. Ievērības cienīgs ir fakts, ka novērotāji guvuši vairāk acu ievainojumu nekā paši uguņotāji.
”Bumba ar laika degli”
Apmēram 45 procenti pasaules iedzīvotāju pašlaik dzīvo pilsētās, ziņots žurnālā Focus, un tiek lēsts, ka līdz 2000. gadam puse pasaules iedzīvotāju būs pilsētnieki. Liela daļa Ziemeļeiropas, Itālijas un Amerikas Savienoto Valstu austrumu ir diezgan blīvi apdzīvota, un vairākos Ķīnas, Ēģiptes, Indijas un Dienvidāfrikas apgabalos ir dažas blīvi apdzīvotas pilsētas, kurām apkārt ir lielākoties lauku rajoni. Taču ar satelītiem iegūtie attēli atklāj, ka urbanizēti ir tikai trīs četri procenti zemeslodes. Tā kā uz pilsētām, jo sevišķi jaunattīstības valstīs, katru gadu pārceļas 61 miljons cilvēku, iedzīvotāju blīvums šajos urbanizētajos rajonos pieaug, jo ”pilsētas nespēj augt tik ātri kā to iedzīvotāju skaits”, atzīmēts Focus un vēl piebilsts: ”Šāda situācija ir kā bumba ar laika degli.”