Maleahija

3 ”Es sūtīšu savu vēstnesi, un tas man sagatavos ceļu.+ Tad savā templī pēkšņi ieradīsies Kungs,+ kuru jūs meklējat. Ieradīsies arī līguma vēstnesis, pēc kura jūs ilgojaties. Viņš noteikti atnāks,” paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova.

2 ”Bet kurš izturēs viņa atnākšanas dienu? Kurš varēs pastāvēt, kad viņš parādīsies? Viņš būs kā metāla kausētāja uguns un kā veļas mazgātāju sārms.+ 3 Līdzīgi metāla kausētājam un sudraba attīrītājam+ viņš sēdēs un attīrīs Levija dēlus, pārkausēs tos kā zeltu un kā sudrabu. Tad tie nesīs Jehovam upurus taisnīgumā 4 un Jūdas un Jeruzālemes upuri Jehovam būs patīkami, kā tas bija sendienās, senajos laikos.+

5 Es nākšu jūs tiesāt un steigšu liecināt pret burvjiem,+ pret laulības pārkāpējiem, pret tiem, kas dod nepatiesus zvērestus,+ pret tiem, kas apkrāpj algādžus,+ atraitnes un bāreņus,+ un pret tiem, kas negrib palīdzēt svešzemniekiem*.+ Neviens no tiem mani nebīstas,” pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.

6 ”Es esmu Jehova, es nemainos.+ Un jūs taču esat Jēkaba dēli. Tāpēc jums vēl nav pienācis gals. 7 Jau kopš savu tēvu laikiem jūs atsakāties pildīt manus norādījumus un neņemat tos vērā.+ Atgriezieties pie manis, tad es atgriezīšos pie jums!”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

Bet jūs prasāt: ”Kā mums būtu jāatgriežas?”

8 ”Vai gan cilvēks var aplaupīt Dievu? Tomēr jūs mani aplaupāt.”

Jūs vaicājat: ”Kā mēs tevi esam aplaupījuši?”

”Jūs nenesat desmitās tiesas un ziedojumus. 9 Pār jums ir nācis lāsts,* jo jūs mani aplaupāt, un tā rīkojas visa tauta. 10 Atnesiet uz manām krātuvēm visu desmito tiesu,+ lai manā namā būtu pārtika,”+ aicina karapulku Pavēlnieks Jehova, ”un tā pārbaudiet mani — raugiet, vai es neatvēršu debesu slūžas+ un neizliešu pār jums pārpārēm svētību!”+

11 ”Es apsaukšu kaitēkļus, un tie nepostīs jūsu tīrumus, un jūsu vīna dārzi dos bagātīgu ražu,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

12 ”Visas tautas jūs sauks par laimīgiem,+ jo jūsu zeme būs brīnišķīga,” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.

13 ”Jūs par mani runājat sliktu,” saka Jehova.

Tomēr jūs jautājat: ”Ko sliktu mēs par tevi esam teikuši?”+

14 ”Jūs apgalvojat: ”Nav jēgas kalpot Dievam.+ Ko mums ir devis tas, ka esam pildījuši karapulku Pavēlnieka Jehovas norādījumus un staigājuši viņa priekšā noliektu galvu? 15 Tagad mēs redzam, ka lepnie ir laimīgi un ļaundariem dzīvē sekmējas.+ Tie uzdrīkstas izaicināt Dievu un tiek cauri sveikā.””

16 Tad tie, kas bīstas Jehovu, sarunājās savā starpā un Jehova uzmanīgi klausījās. Jehovas priekšā piemiņas grāmatā+ tika ierakstīti visi, kas viņu bīstas un kas domā par viņa vārdu*.+

17 ”Tajā dienā, kad tie kļūs par manu dārgo īpašumu,+ es tos padarīšu par savu tautu,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova. ”Es tos žēlošu, kā tēvs žēlo paklausīgu dēlu.+ 18 Un jūs atkal redzēsiet atšķirību starp taisno un ļaundari,+ starp to, kas Dievam kalpo, un to, kas nekalpo.”