Jesajas
52 Mosties! Mosties un tērpies spēkā,+ Ciona!+
Apvelc krāšņas drānas,+ Jeruzāleme, svētā pilsēta!
Tevī vairs neienāks neviens, kas neapgraizīts un netīrs.+
2 Nokrati putekļus, celies un ieņem goda vietu, Jeruzāleme!
Noraisi valgus no kakla, sagūstītā Cionas meita!+
4 Visaugstais Kungs Jehova saka:
”Sākumā mani ļaudis devās uz Ēģipti, un viņi dzīvoja svešā zemē;+
vēlāk Asīrija viņus apspieda bez kāda iemesla.”
5 ”Ko es tagad darīšu?” vaicā Jehova.
”Mana tauta ir paņemta par velti.
Tie, kas pār to valda, gavilē,”+ saka Jehova,
”un mans vārds pastāvīgi, dienu no dienas, tiek nievāts.+
6 Tāpēc mana tauta atzīs manu vārdu+
un tajā dienā sapratīs, ka tas esmu es, kas runā, —
ka tas patiešām esmu es!”
7 Cik jauki ir redzēt pār kalniem soļojam labas vēsts nesēju,+
kas vēstī mieru,+
kas ir atnesis priecīgas ziņas par kaut ko labu,
kas vēstī glābšanu
un saka Cionai: ”Tavs Dievs ir kļuvis par Ķēniņu!”+
8 Klau! Atskan tavu sargu saucieni,
tie visi vienā balsī gavilē,
jo paši savām acīm redz, kā Jehova ved atpakaļ Cionas ļaudis.
9 Priecājieties, Jeruzālemes gruveši,+ gavilējiet vienā balsī,
jo Jehova ir mierinājis savu tautu,+ viņš ir izpircis Jeruzālemi!+
11 Prom! Ejiet prom! Dodieties projām no turienes,+ neaiztieciet neko netīru!+
12 Jūs nedosieties prom, baiļu pārņemti,
un jums nebūs jābēg,
jo Jehova ies jums pa priekšu+
un no aizmugures Izraēla Dievs jūs sargās.+
13 Mans kalps+ rīkosies gudri.
Viņam dāvās augstu stāvokli,
viņš būs paaugstināts un izcili pagodināts.+
14 Viņu redzot, daudzi šausminājās —
viņa izskats bija pārvērsts tā, ka viņš nelīdzinājās cilvēkam,
viņa āriene bija pārvērsta līdz nepazīšanai —,