Jesajas
25 Jehova, tu esi mans Dievs!
Es tevi cildinu, slavēju tavu vārdu,
jo tu esi veicis brīnumainus darbus.+
2 Tu esi padarījis pilsētu par gruvešiem,
nocietinātu pilsētu — par drupu kaudzi.
Svešzemnieku cietokšņa vairs nav,
to nekad neatjaunos.
4 Tu esi kā cietoksnis grūtdienim,
kā cietoksnis nabagam viņa bēdās,+
tu esi kā patvērums negaisa laikā,
kā pavēnis dienas karstumā.+
Kad varmāku dusmu izvirdumi ir kā lietus šaltis, kas sitas pret sienu,
5 un kā tveice, kas izdedzina zemi,
tu savaldi svešiniekus, kas neganti plosās.
Kā, uznākot mākoņiem, rimstas svelme,
tā apklust varmāku dziesma.
6 Karapulku Pavēlnieks Jehova šajā kalnā+ visām tautām sarīkos
bagātīgu mielastu, kurā būs sātīgi ēdieni+
un labi nostāvējies vīns,
izmeklēti, trekni* ēdieni
un lielisks, dzidrs vīns.
7 Šajā kalnā viņš liks izzust apsegam, kas apņem visas tautas,
pārklājam, ar ko apklātas visas tautas.
Viņa tautas apkaunojumam visā zemē pienāks gals,
jo tā ir teicis Jehova.
Tas ir Jehova!
Mēs cerējām uz viņu.
Priecāsimies un līksmosim, jo viņš mūs ir izglābis!”+
11 Viņš izstieps rokas un kuls Moābu
kā peldētājs ūdeni,
ar savām veiklajām rokām
viņš salauzīs tās lepnību.+
12 Nocietinātajai pilsētai ar augstajiem mūriem
viņš liks pieredzēt pazemojumu,
tā būs notriekta gar zemi un gulēs putekļos.