ZAJ KAWM 12
Thaum Twg Thiaj Zoo Hais Lus?
“Muaj sijhawm nyob ntsiag to thiab muaj sijhawm sib tham.”—TEJ LUS QHIA 3:7.
ZAJ NKAUJ 124 Peb Ib Txwm Npuab Siab
ZAJ NO THAM TXOG DABTSI?a
1. Tej Lus Qhia 3:7 qhia li cas rau peb?
MUAJ ib txhia neeg nyiam hais lus heev hos ib txhia tsis tshua hais lus. Cov hais lus heev los peb hais tias ‘ua cas hais lus ntau ua luaj’ hos cov tsis hais lus los peb hais tias ‘ua cas lus yuav tsawg ua luaj.’ Raws li nqi Vajlugkub rau zaj kawm no hais, muaj tej lub sijhawm zoo rau peb hais lus tiamsis muaj tej lub sijhawm peb yuav tau nyob twjywm.—Nyeem Tej Lus Qhia 3:7.
2. Leejtwg thiaj muaj cai qhia peb tias thaum twg zoo rau peb hais lus thiab thaum twg zoo rau peb nyob twjywm?
2 Yehauvas yog tus uas muab lub qhov ncauj rau peb hais lus. (Khiav Dim 4:10, 11; Tshwmsim 4:11) Nws Txojlus pab kom peb txawj hais lus zoo. Hauv zaj no peb yuav kawm txog 3 tug qauv hauv phau Vajlugkub uas qhia tias thaum twg zoo rau peb hais lus thiab thaum twg zoo rau peb nyob twjywm. Peb kuj yuav kawm tias Yehauvas xav li cas txog tej uas peb hais rau lwm tus. Tiamsis ua ntej no cia peb kawm seb thaum twg thiaj zoo rau peb hais lus.
THAUM TWG THIAJ ZOO RAU PEB HAIS LUS?
3. Raws li Loos 10:14 ua cas peb yuav tsum npaj tham txog Yehauvas thiab nws lub Nceeg Vaj txhua lub sijhawm?
3 Yexus los hauv lub ntiajteb no yog nws los qhia lwm tus txog nws Leej Txiv saum ntuj. (Yauhas 18:37) Ib yam li Yexus, peb yuav tsum npaj tham txog Yehauvas thiab nws lub Nceeg Vaj txhua lub sijhawm. (Mathais 24:14; nyeem Loos 10:14.) Tiamsis nco ntsoov tias peb cov lus tseem ceeb heev. Yog li ntawd thaum peb tham txog Yehauvas peb yuav tsum ua siab mos siab muag thiab tsis txhob hais siab lawv lossis lawv txojkev ntseeg. (1 Petus 3:15, 16) Yog peb ua li no ces lawv yuav xav mloog peb dua thaum peb mus tham txog phau Vajlugkub.
4. Raws li Pajlug 9:9, tej uas cov txwj laus hais yuav pab tau lwm tus li cas?
4 Cov txwj laus yuav tsum tsis txhob ntshai qhuab ntuas ib tug kwvtij nkauj muam. Lawv yuav tsum xyuas seb thaum twg thiaj zoo nrog tus ntawd tham kom thiaj tsis ua rau nws txaj muag. Lawv tos thaum tsis muaj neeg lawm lawv mam li nrog nws tham. Cov txwj laus siv phau Vajlugkub los ua zoo qhuab ntuas thiab pab nws. Thaum lawv qhuab ntuas los lawv paub txuag nws ntsej muag. (Nyeem Pajlug 9:9.) Vim li cas peb yuav tau hais yog peb paub tias yuav muaj teeb meem? Cia peb kawm txog 2 tug qauv hauv phau Vajlugkub. Thawj tug qauv yog ib leej txiv uas tsis qhuab ntuas nws 2 tug tub. Thiab tus qauv 2 yog ib tug pojniam uas ua siab tawv qhawv mus qhia Daviv tias nws sam sim yuav ua yuam kev.
5. Tus Povthawj Hlob Elis puas ntuas nws 2 tug tub?
5 Tus Povthawj Hlob Elis muaj 2 tug tub uas nws hlub heev. Nkawd yog 2 tug povthawj teev tiam Yehauvas hauv nws lub tuam tsev. Tiamsis nkawd saib tsis taus Yehauvas. Nkawd yuam cai thiab ua saib tsis taus tej khoom uas tibneeg coj tuaj fij rau Yehauvas thiab tsis txaj muag ua kev nkauj kev nraug. (1 Xamuyees 2:12-17, 22) Raws li Mauxes Txoj Kevcai, tsim nyog Elis 2 tug tub tau lub txim tuag tiamsis Elis tsuas ntuas nkawd mentsis xwb thiab cia nkawd tuav nkawd tes haujlwm hauv lub tuam tsev li qub. (2 Kevcai 21:18-21) Yehauvas thiaj hais rau Elis tias: “Vim li cas koj muab koj ob tug tub saib hlob dua saib kuv?” Yehauvas thiaj txiav txim siab muab nkawd tua pov tseg.—1 Xamuyees 2:29, 34.
6. Peb kawm tau li cas los ntawm Elis?
6 Peb tsis xav ua li Elis es muab peb cov txheeb ze thiab peb cov phoojywg saib hlob dua Yehauvas. Yog peb paub tias lawv ib tug tau ua txhaum Vajtswv txojcai lawm peb yuav tau hais nws thiab qhia nws txog Yehauvas tej kevcai. Tom qab ntawd peb yuav tsum txhawb kom nws mus nrhiav kev pab ntawm cov uas Yehauvas tsa los saib xyuas nws cov neeg. (Yakaunpaus 5:14) Yeej tsis yoojyim ntuas lwm tus tiamsis thaum peb ua siab tawv qhawv ntuas ces yuav pab tau nws. Nimno cia peb tham txog tus pojniam Yixalayees hu ua Anpinkayis saib nws ua txawv Elis li cas.
Anpinkayis ua tus qauv zoo rau peb xyaum tias thaum twg thiaj zoo rau peb hais lus (Saib nqi 7-8)d
7. Vim li cas Anpinkayis thiaj yuav tsum mus nrog Daviv tham?
7 Anpinkayis yog Nanpas tus pojniam. Nanpas yog ib tug neeg nplua nuj uas muaj liaj teb thiab tsiaj txhu ntau heev. Thaum Daviv thiab nws cov neeg khiav ntawm Vajntxwv Xa-ules, lawv nrog Nanpas cov tub yug yaj nyob tau ib ntus thiab pab tiv thaiv Nanpas cov yaj kom txhob muaj tub sab nyiag. Nanpas puas ris lawv txiaj? Nws tsis ris. Thaum Daviv thov kom Nanpas muab mentsis zaub mov thiab dej rau nws thiab nws cov neeg, Nanpas txawm npau taws thiab nthe tawg ntho cem lawv. (1 Xamuyees 25:5-8, 10-12, 14) Daviv thiaj npaj yuav mus muab cov txivneej hauv Nanpas tsevneeg tua kom tuag tag. (1 Xamuyees 25:13, 22) Anpinkayis paub tias nws yuav tsum mus nrog Daviv tham. Nws ua siab tawv qhawv mus ntsib Daviv thiab nws 400 tus neeg uas sia ntaj rawv ntawm duav, tshaib plab thiab npau taws heev.
8. Peb kawm tau li cas los ntawm Anpinkayis tus qauv?
8 Thaum Anpinkayis mus ntsib Daviv, nws txawj xaiv tej lus uas yuav ua tau Daviv siab tus thiab nws kuj hais lus saib taus Daviv. Txawm Anpinkayis tsis tau ua txhaum los nws tseem thov kom Daviv zam txim rau nws. Nws hais rau Daviv tias nws paub Daviv yog ib tug neeg zoo thiab tsuas ua qhov yog xwb. Anpinkayis tso siab tias Yehauvas yeej yuav pab nws. (1 Xamuyees 25:24, 26, 28, 33, 34) Zoo ib yam li Anpinkayis, thaum peb pom ib tug yuav ua yuam kev loj peb yuav tsum ua siab tawv qhawv mus hais nws. (Pajlug 6:23) Thaum peb hais nws los peb yuav tsum hais lus saib taus nws thiab. Peb yog ib tug phoojywg zoo thaum peb qhuab ntuas ib tug twg vim peb hlub nws.—Pajlug 27:17.
9, 10. Thaum cov txwj laus qhuab ntuas lwm tus lawv yuav tsum nco ntsoov li cas?
9 Cov txwj laus paub tias lawv yog neeg txhaum thiab yuav raug lwm tus ntuas. Tiamsis lawv tsis cia qhov ntawd los cheem lawv tsis mus ntuas lwm tus. (2 Timautes 4:2; Titus 1:9) Lawv yuav tsum muaj peev xwm nrog tus ua txhaum hauv lub koom txoos tham. (Kalatias 6:1) Vim lawv hlub lawv tus kwvtij lawv thiaj xav pab nws. (Pajlug 13:24) Cov txwj laus yuav tsum ua siab ntev thiab txawj ntuas lwm tus. Tiamsis tshwj xeeb tshaj lawv hwm Yehauvas, lawv thiaj ua raws li Yehauvas tej kevcai thiab tiv thaiv lub koom txoos.—Tes Haujlwm 20:28.
10 Peb nyuam qhuav tham tias thaum twg thiaj zoo rau peb hais lus. Tiamsis muaj tej thaud zoo dua rau peb txhob hais dabtsi li. Nimno peb yuav tham seb thaum twg zoo rau peb nyob twjywm.
THAUM TWG ZOO RAU PEB NYOB TWJYWM?
11. (1) Yakaunpaus 3:2, 3 ua lus piv txwv txog dabtsi? (2) Vim li cas Yakaunpaus thiaj ua lus piv txwv li no?
11 Muaj tej thaud yeej tsis yoojyim rau peb nyob twjywm tsis hais dabtsi li. Yakaunpaus hais lus piv txwv los piav tias nyuaj npaum li cas. Nws hais tias: “Tus uas tsis tau hais lus yuam kev ib zaug li, tus ntawd yog tus uas zoo kawg nkaus, nws tswj tau nws lub siab thiab nws lub cev huv tibsi. Peb xam xauv [lossis “sam xauv,” NWT] rau nees, nees thiaj mloog peb Ius.” (Yakaunpaus 3:2, 3) Thaum peb muab lub txee nees khiab nees lub taub hau thiab sam xauv nees lub qhov ncauj ces peb rub tau nees mus qhov uas peb xav mus. Tiamsis yog peb tsis tuav txoj hlua rub tus nees kom ruaj ces peb yuav tswj tsis tau tus nees thiab yuav muaj teeb meem. Zoo ib yam li ntawd yog peb tswj tsis tau peb lub qhov ncauj ces peb yuav tsim tau teeb meem thiab. Cia peb tham txog tej lub sijhawm uas peb yuav tsum tswj peb tus nplaig es tsis txhob hais lus.
12. Thaum twg zoo rau peb tswj peb tus nplaig es tsis txhob nug ub nug no?
12 Koj ua li cas xwb thaum cov kwvtij nkauj muam muaj tej yam uas lawv qhia tsis tau rau koj? Xws li koj ntsib ib tug uas tuaj lwm tebchaws tuaj uas nom tswv txwv peb tes haujlwm. Tej zaum koj xav nug nws seb peb tes haujlwm hauv lub tebchaws ntawd mus li cas. Koj tsuas nug nws vim koj xav paub seb cov kwvtij nkauj muam nyob li cas xwb lossis kom koj thiaj paub thov Vajtswv pab lawv. Tiamsis peb yuav tsum tswj peb tus nplaig es tsis txhob nug ub nug no. Yog peb pheej nug nws ces cuag li peb tsis hlub nws. Tsis tas li ntawd xwb peb kuj tsis hlub cov kwvtij nkauj muam uas nyob tebchaws ntawd thiab rau qhov yog tus kwvtij ntawd qhia rau peb ces nyob tsam yuav tsim tau teeb meem rau lawv. Peb yeej tsis xav tsim teeb meem rau cov kwvtij nkauj muam uas nyob rau tej tebchaws uas nom tswv txwv peb tes haujlwm. Tsis tas li ntawd xwb, yog peb nyob rau lub tebchaws zoo li ntawd los peb yeej yuav tsis qhia lwm tus txog peb tes haujlwm thiab.
13. Raws li Pajlug 11:13, cov txwj laus yuav tsum tsis txhob ua dabtsi thiab yog vim li cas?
13 Cov txwj laus yuav tsum ua raws li cov ntsiab lus hauv Pajlug 11:13 es tsis txhob qhia tej yam uas tsis tsim nyog qhia rau lwm tus. (Nyeem.) Yeej tsis yoojyim rau cov txwj laus uas muaj pojniam ua li no. Cov niam txiv uas sib hlub yeej niaj hnub sib tham txog lawv tej kev xav thiab lawv tej kev nyuaj siab. Tiamsis cov txwj laus yuav tsum tsis txhob qhia tej uas lawv nrog cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos tham rau lawv cov pojniam paub. Yog ib tug txwj laus twg qhia ces lwm tus yuav tsis tso siab rau nws lawm thiab nws yuav puas npe. Cov txwj laus yog cov uas sawvdaws yuav tsum tso siab tau rau. Yog li ntawd lawv yuav tsum tsis txhob ua cov neeg uas “ncauj lus zoo siab phem.” (1 Timautes 3:8, TT ) Qhov no txhais tias lawv yuav tsum tsis txhob dag lossis nyiam taug xaiv. Tus txwj laus uas hlub nws tus pojniam yuav tsis qhia tej uas tsis tsim nyog qhia rau nws paub.
14. Tus pojniam yuav pab nws tus txiv li cas kom nws tus txiv thiaj tau lub koob lub npe zoo?
14 Tus pojniam yuav pab nws tus txiv li cas kom nws tus txiv thiaj tau lub koob lub npe zoo? Nws yuav tsum tsis txhob pheej nug nws tus txiv txog tej yam uas tsis tsim nyog nws paub. Yog tus pojniam tsis txhob pheej nug nws tus txiv ces tsis yog nws txhawb nws tus txiv nkaus xwb tiamsis nws tseem saib taus cov uas tso siab rau nws tus txiv thiab. Tsis tas li ntawd xwb, nws ua rau Yehauvas zoo siab heev rau qhov nws txhawb kom lub koom txoos nyob sib haum xeeb.—Loos 14:19.
YEHAUVAS XAV LI CAS TXOG TEJ LUS PEB HAIS?
15. Yehauvas xav li cas txog Yauj 3 tug phoojywg thiab yog vim li cas?
15 Peb kawm tau ntau yam los ntawm phau ntawv Yauj seb thaum twg thiaj zoo rau peb hais lus thiab peb yuav hais li cas. Yauj raug teeb meem txom nyem nyuaj siab ib qho tag ib qho tuaj. Tom qab ntawd, muaj 4 tug txivneej tuaj nplig thiab txhawb nws. Lawv tuaj nrog nws nyob ntev ntev tiamsis lawv tsis hais dabtsi li. Tiamsis 3 tug txivneej uas yog Elifas, Npiledas, thiab Xaufas cov lus qhia rau peb tias lawv tsis xav pab Yauj. Lawv siv lub sijhawm ntawd los xav seb Yauj tau ua txhaum li cas xwb. Muaj tej yam uas lawv hais yeej yog tiamsis tej uas lawv hais txog Yauj thiab txog Yehauvas lawv tsis ua zoo hais thiab tsis muaj tseeb. (Yauj 32:1-3) Yehauvas thiaj chim heev rau 3 tug txivneej no. Yehauvas hais rau lawv tias lawv ua txhaum lawm thiab kom lawv thov Yauj thov Vajtswv zam txim rau lawv.—Yauj 42:7-9.
16. Peb kawm tau li cas los ntawm Elifas, Npiledas, thiab Xaufas cov qauv?
16 Peb kawm tau li cas los ntawm Elifas, Npiledas, thiab Xaufas cov qauv? Peb yuav tsum tsis txhob phua txim rau peb cov kwvtij nkauj muam. (Mathais 7:1-5) Tiamsis ua ntej peb hais dabtsi peb yuav tsum ua tib zoo mloog lawv tso. Yog peb ua li ntawd ces peb yuav to taub lawv tej teeb meem. (1 Petus 3:8) Thaum peb hais dabtsi los peb yuav tsum ua tib zoo hais thiab tej peb hais yuav tsum muaj tseeb. (Efexus 4:25) Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas mloog ntsoov tej peb hais rau lwm tus.
17. Peb kawm tau li cas los ntawm Elihus tus qauv?
17 Elihus kuj tuaj xyuas Yauj thiab. Elihus yog Anplahas ib tug txheeb ze. Nws mloog Yauj thiab Yauj 3 tug phoojywg tham tag nws mam li ua tib zoo ntuas Yauj thiab pab Yauj hloov nws txojkev xav. (Yauj 33:1, 6, 17) Elihus txhawj txog Yehauvas lub koob lub npe dua li nws tus kheej lossis lwm tus tibneeg. (Yauj 32:21, 22; 37:23, 24) Peb kawm tau li cas los ntawm Elihus tus qauv? Muaj tej thaud peb yuav tsum nyob twj ywm mloog es tsis txhob hais dabtsi. (Yakaunpaus 1:19) Thaum peb ntuas lwm tus, tsis yog peb ua kom lwm tus qhuas peb tiamsis kom lawv qhuas Yehauvas.
18. Yehauvas yog tus uas muab lub qhov ncauj rau peb hais lus. Peb yuav ris nws txiaj ntsig li cas?
18 Yehauvas yog tus uas muab lub qhov ncauj rau peb hais lus. Yog peb ris Yehauvas txiaj ntsig ces peb yuav ua raws li nws Txojlus qhia tias thaum twg zoo rau peb hais lus thiab peb yuav hais li cas. Vajtswv tshoov kom Vajntxwv Xalumoos sau cov lus no: “Lo lus zoo uas hais rau lub sijhawm tsimnyog hais zoo ib yam li tej kub uas muab vuam txaij nraug zees rau ntawm lub tais nyiaj.” (Pajlug 25:11) Thaum peb ua tib zoo mloog lwm tus thiab ua zoo xav ua ntej peb hais ces peb cov lus yuav zoo ib yam li lub tais nyiaj uas vuam kub uas zoo nkauj thiab muaj nqis heev. Ces txawm peb hais ntau thiab tsawg los peb cov lus yuav txhawb tau lwm tus thiab Yehauvas yuav zoo siab rau peb. (Pajlug 23:15; Efexus 4:29) Peb zoo siab thiab ris Yehauvas txiaj ntsig heev rau qhov uas nws muab lub qhov ncauj rau peb kom peb txawj hais lus.
ZAJ NKAUJ 82 Cia Koj Lub Teeb Ci Ntsa Iab
a Phau Vajlugkub muaj tej ntsiab lus qhia tias thaum twg zoo rau peb hais lus thiab thaum twg zoo rau peb nyob twjywm. Yog peb paub tej ntsiab lus ntawd ces peb cov lus yuav qhuas tau Yehauvas.
b COV DUAB: Ib tug muam ua zoo ntuas nws tus viv ncaus.
c COV DUAB: Ib tug txwj laus pab hais ib tug kwvtij txog kev nyiam huv.
d COV DUAB: Anpinkayis mus cuag Daviv, Daviv siab thiaj tus lawm.
e COV DUAB: Ib nkawm niam txiv tsis kam qhia txog peb tej haujlwm hauv ib lub tebchaws uas nom tswv txwv.
f COV DUAB: Ib tug txwj laus mus rau lwm chav tsev kom tsis muaj leejtwg hnov nws tham txog lub koom txoos.